Maṇḍana’s Bhāvanāviveka

pūrvapakṣa

<1>

1,i (BhāV_1,i_3,i)

saṃsargamohitadhiyo viviktaṃ dhātugocarāt /

bhāvātmānaṃ na paśyanti ye tebhyas sa vivicyate // 1 //

<2>

<3>

3,i

tathāhy āhuḥ —

sāmānādhikaraṇyāt tadarthabhedābhidhānumā /

<4>

na tādarthyānumā nāha vṛkṣatāṃ śiṃśapāśrutiḥ // 2 //

iha khalu gaganaśaśaviṣāṇayor akriyamāṇatvād abhavatoḥ bhavataś ca <5> ghaṭādes tattvād bhavatyarthasya kartuḥ karotikarmatā | tathā ca bhavituḥ karotyarthasya kartāṃ prayojaka iti bhavateḥ prayojakavyāpāre<6>ṇijutpadyamānaḥ karotyartham avalambate | tena sā bhāvanā | karotisamānādhikaraṇāś ca pacatyādaya iti teṣāṃ tādarthyānumānam |

<7>

7,i (BhāV_7,i)

tadasat | ekādhikaraṇatā hi tadarthabhedābhidhānanimittaṃ naikārthyam avagamayati | tādṛśos sahaprayogānupapatteḥ | na khalu vṛkṣatā śiṃśapādiśabdagocaraḥ, api tv abhidheyapariprāprtatayā gamyamānā | <8> tad evam aikādhikaraṇyaṃ sphuṭaṃ viparyayasādhanam | viśeṣābhidhānonnayanam evettham iti cet — na, tasyāḥ pratyayārthatvenābhyupagamāt | pratyayasya caikatve vācakabhedādṛte vācyanānātvāyogāt | dhātavas tu nānātmānaḥ karotisamānādhikaraṇatayā tadarthaviśeṣābhidhāyina iti sāmpratam |

<9>

9,i (BhāV_9,i_9,ii)

api ca —

bhāvābhāve prayogasya dvidhāpi khalu darśanāt /

dhātvarthavartisāmānyaṃ karotyartham upāgamat // 3 //

9,ii

kiṃ karoti ghaṇṭā? dhvanatīti na dhvanijanyamanyat | sad api vā <10> na vivakṣitam, dhātvarthamātrajijñāsanāt, tathā ca nābhūtaprādurbhāvanam | ato vastutas tadabhāve 'pi prayujyamānasya karoter iha kutas tadarthaḥ |

10,i (BhāV_10,i)

tathā kā kriyā? pākaḥ iti dhātvarthamātrābhidhānāt bhāvanāyā aparāmarśān na bhāvanāviśeṣanimittam aikādhikaraṇyam | <11> gamyamānāpekṣam iti cet — na, tiṅanteṣv api prasaṅgāt | prādhānyāt tiṅanteṣv abhidheyatvam iti cet — na, ihāpi tadviśeṣapraśnād dhātvarthasya <12> tallakṣaṇārthatvāt prādhānyam abhinnam | ataḥ sakaladhātvarthānuyāyinaḥ karoteḥ tatsāmānyam artho nābhūtaprādurbhāvanam iti śabdapravṛttividaḥ <13> pratipedire | tathā cocuḥ — "kriyāvacanā dhātavaḥ | kathaṃ jñāyate kriyāvacanāḥ pacatyādayaḥ iti? yadeṣāṃ karotinā sāmānādhikaraṇyam | kṛbhvastayaḥ kriyāsāmānyavacanāḥ, kriyāviśeṣavacanāś ca pacatyādayaḥ" ||

13,i (BhāV_13,i_14,i)

atha mataṃ na bhāvarahito dhātvarthaḥ | sarveṇa tena kiṃ cid asad upajanyate iti | tan na |

<14>

sarvatra yadi dhātvarthebhyāvyaṃ saivāstu bhāvanā /

svargabhūtisamartho 'nyo vyāpāraḥ ko 'nupāgataḥ // 4 //

14,i

bhāvyabhavanasamartho hi vyāpāro bhāvanā | dhātvartha eva cet kasya cid ātmalābhānukūlātmā, sa eva bhāvanā astu, na tadatiricyamānaśarīrā |

<15>

15,i (BhāV_15,i)

evaṃ caitat; na khalu svargādiphalodayānukūlaṃ yāgādidhātvarthabhedaprabhāvyaṃ vyāpārāntaram upalabhāmahe yadbhāvanāśabdo 'bhiniviśeta | yāgādaya eva tu svargādiphalodayāya coditās tatsamarthatayā tathāvyapadeśam arhati | avyāpārarūpatvād dhātvarthasya naivam, iti yadi manyeta, vaktavyo vyāpāraḥ — yadi samīhitakāryo<16>pajananānuguṇaḥ sādhyasvabhāvo dharmabhedaḥ tadapekṣayā tathā vyapadeśyaḥ, na dhātvarthas tathāvidhatvam ativartate iti | atha parispandaḥ, tadā tadātmanāṃ tāvat dhātvarthānām avihataṃ bhāvanātvam |

<17>

17,i (BhāV_17,i_18,i)

aspandamānakartṛkeṣu "āste" "yajate" "jānāti" iti cātmakartṛkeṣu tadabhāvaprasaṅgaḥ |

17,ii

ātmakartṛkam evāha vyāpāraṃ yo 'pi bhāvanām /

kartrantare 'sya nākhyātaṃ dhīsāmyān nopacārataḥ // 5 //

<18>

18,i

yo 'pi manyate sakalapuruṣapratyātmavedanīyaḥ cetanasyātmana audāsīnyapracyutyupalakṣyamāṇātmā prayatnaśabdasaṃvedanīyo vyāpāro bhāvanā, kartrantare 'sya nākhyātaṃ prayujyeta — "kūlaṃ patati", "ratho gacchati", "agnir jvalati" iti | na ca "śṛṇota grāvāṇaḥ" <19> itivatsamāropeṇa prayogaḥ, pratyasyāvailakṣaṇyāt | na hi "ratho gacchati" "karī gacchati" iti pratyayo viśiṣyate |

19,i (BhāV_19,i_21,i)

api ca —

dhātugocaranirvṛttiparyantatvāc ca karmatā /

sarvatra tasya na paraḥ karaṇābhimate 'py asau // 6 //

19,ii

puruṣaprayatno hi dhātvarthanirvṛttimātrāpavargī; sarvatra <20> kāmye naimittike ca tatkarmatāprasaṅgaḥ, vyāpāraviśeṣānupalambhāt | na hi kāmye 'pi prayoge karaṇābhimatasya dhātvarthasya parastāt tatsādhyasvargādiphalaviśeṣasādhanaḥ prayatnabhedaḥ samasti |

20,i

apūrvannāma na prayatnabhedaḥ, na kartṛvyāpāraḥ, karaṇavyāpāratvābhyupagamāt | anyathā vyāpārasaṅkarāt kārakabhedābhāvaprasaṅgād ity alam anena ||

<21>

21,i

karmaṇo bhāvabhedaṃ yaḥ phalāvadhitayā vadet /

tasyādṛṣṭaphaleṣv iṣṭam anuṣṭhānaṃ na yuktimat // 7 //

21,ii (BhāV_21,ii^1) (BhāV_21,ii^2)

dhātur hi karma svarūpamātreṇopādatte | ākhyātopasaṃdhānāt tu <22> bhāvanātmanā avagamyate | tathā hi — yāvatā karmakṣaṇotpādanicayeneṣṭam arthaṃ sādhayati tāvatyākhyātaṃ prayujyate | atas tena tena phalenāvacchidyamānaḥ sa sa karmakṣaṇotpādanicayaḥ tena tenākhyātenābhidhīyate | tad idaṃ phalāvadhikaṃ karmaṃ bhāvyatayā avasīyate, nābhāvyamānaṃ phalabhāvanāyālam iti | phalotpādikā avasthā <23> ākhyātārthaḥ | "tathā yateta yathā yatkiñcid bhavati" iti darśitam | evaṃ avasthābhedena bhāvanākarmaṇor bhedaḥ | uktaṃ ca — "pūrvāparībhūtaṃ bhāvam ākhyātenācaṣṭe vrajati pacatīty upakramaprabhṛtya<24>pavargaparyantam" iti || tatra pratikṣaṇam apavargavataḥ karmaṇaḥ kāv upakramāpavargau? phalāpekṣayā tu kalpyete iti yo vadet, tasya pratyakṣaphaleṣu karmasu kāmam ārambhavirāmau kalpyete, puraḥ parastāc ca tatparyantakarmakṣaṇapracayaparijñānāt | adṛṣṭaphaleṣu <25> tv anirūpitaphalaparyantaparimāṇabhedeṣu kathaṃ pravartate? na hi niyukto 'py aprasiddhaviṣayaviśeṣaḥ pravartituṃ prabhavati | pravṛttau vā puraḥ phalādarśanāt akṛtaśāstrārtham ātmānam avabudhyamāno na virontum arhati | śāstrārthasya phalotpatteḥ, phalotpattyā ca kṛtaśāstrārthatvād itaretarāśrayaprasaṅgād ity alaṃ prasaṅgena |

<26>

26,i (BhāV_26,i_26,ii)

prakṛtam anusarāmaḥ —

dhātupratyayayor vācye pratīyete na hi kriye /

saṃbandho nāvakalpeta dvayoḥ sādhyābhidhāyinoḥ // 8 //

26,ii

"yeṣān tūtpattau" ity ākhyātavartī dhātvarthaḥ sādhyaḥ kriyātmopeyate | yadi ca pratyayaḥ kriyāntaram ācakṣīta, kriyādvayaṃ pratīyeta — odanaṃ pacati, karoti ghaṭam iti yathā | na ca tathā pratīyate | tasmān na dhātvarthavyatirekiṇī ākhyāteṣu kriyā asti |

<27>

27,i (BhāV_27,i_28,i)

sādhyasya ca sādhyāntareṇa samatvād asaṃbandhatā | tataś ca tadabhidhāyinoḥ prakṛtipratyayayoḥ samabhivyāhārānupapattiḥ | karaṇatvād dhātvarthasyānupālambha iti cet — na; "yeṣān tūtpattau" <28> iti virodhāt | na hi tadbhāvanābhiprāyam; nāmapadārthasya dhātvarthasaṃbandhe dṛṣṭārthatā, apekṣitasaṃbandhapratipādanārthatvāt |

28,i

api ca —

na bhāve nāpi dhātvarthe kāṣṭhair iti samāgamaḥ /

akriyātvād anyarodhāc chābdatvāt karaṇasya ca // 9 //

<29>

29,i (BhāV_29,i_30,i)

na tāvad dhātvarthasaṃbandhitā kāṣṭhānām, karaṇānāṃ kriyāpekṣiṇāṃ atadātmanā karaṇāntareṣṇa saṃgamāyogāt | nāpi bhāvanāsaṃbandhitā, tasyāḥ karaṇāntaroparuddhatvāt | nāpy aṃśāntaratayā saṃbandhaḥ, śābdatvāt karaṇatvasya | tad evaṃ yatra karaṇabhāvaḥ kriyāyāṃ tasyāḥ avaruddhatvāt, dhātvarthe ca akriyātmanyakaraṇatvāt kāṣṭhaiḥ pacatīti saṃbandhābhāvaḥ | arthakṣipta<30>bhāvanādvārakaḥ saṃbandha iti cet — na; avyavadhānena saṃbandhabodhanāt | na hi mṛdā ghaṭam, kāṣṭhaiḥ pacatīti samaḥ saṃbandhāvagamaḥ, ekatra nairākāṅkṣyāt, anyatrānyāpekṣaṇāt ||

30,i

viklidyanti pacantīti na viśeṣaḥ prakalpyate /

kaḥ pratyayārtho dhātūktavyāpāro yadi kartṛtā // 10 //

<31>

31,i (BhāV_31,i)

api ca — "viklidyanti pacanti" ity ubhayatra prayojakavyāpārasya pratyayenābhidhānam, dhātubhyāṃ ca viklitter iti nārthabhedaḥ syāt | nanv asti tāvat kartṛbhedena vyāpārabhedaḥ tadabhidhānān na doṣaḥ | tathā hi — viklidyantīti taṇḍulāḥ kartāraḥ, <32> pacantīti devadattādayaḥ | kiṃ punarbhavān kartṛlakṣaṇaṃ matvaivam āha — yadi sādhananiyogādikam, kathaṃ taṇḍulānāṃ kartṛtvam? devadattādaya eva kartāra ity aviśeṣaprasaṅgaḥ | athāguṇato dhātunā abhidhīyamānavyāpāratā, ka idānīṃ pratyayārthaḥ? kartṛvyāpārasya bhāvanāyā dhātunaivābhidhānāt | phaladhātvarthārthabhāvanānātvād dhātvarthārtho vyāpāro dhātuvācyaḥ, phalārthas tu dhātvarthakaraṇakaḥ pratyayavācyaḥ | naitat sāram |

32,i (BhāV_32,i_33,ii)

na hi dhātvarthakaraṇaphalabhedaprabhāvanaḥ /

dhātvarthaṃ phalabhedaṃ ca vyāpāro dṛśyate 'ntarā // 11 //

<33>

33,i

yo 'pi vyavahitaphaleṣu dṛśyate, so 'pi dhātvarthāntarātmakaḥ prayatnāntarajanmā, na prācīnadhātugocaraprabhāvanīya iti |

33,ii

karmaṇā ca karotyartho vyāpto 'tas tadayogataḥ /

tadabhāvaḥ pratyayārthasādhane 'pi vibhaktayaḥ // 12 //

<34>

34,i (BhāV_34,i_34,ii)

karoteḥ sadā sakarmakatvāt tadyogaviraheṇa karotyarthābhāvaṃ pratīmaḥ jvalanaviraheṇeva dhūmābhāvam | tathā hi — na jātu "yajeta svargam", "śayīta svāsthyam" "āsīta sukham" iti dṛṣṭacaraḥ sasargaḥ |

34,ii

yadi manvīta saṅgatisamarthavibhaktibhedābhāvād evam | <35> tathā hi — dhātvarthasādhanāvagāhinyaḥ subvibhaktayaḥ, pratyayārthakarmaṇi niyojye svargakāmādau tadadarśanāt |

35,i (BhāV_35,i_37,i)

tac ca vārtam; evaṃ sati śeṣasaṃbandhahetoḥ ṣaṣṭyā avyāhataprasaratvāt | api ca pratyayārthabhāvanākaraṇadhātvarthanāmadheyebhyo viśvajidādibhyaḥ karaṇavibhaktimīkṣamāṇo nedam adhyavasātum arha<36>ti | asty eva karmasaṃbandho "yajeta svargakāmaḥ" iti cet — na; puruṣaviśeṣaṇa(tvena)〈tvāt〉 sākṣādasaṃbandhāt | "svargāya yajeta" iti sākṣātsaṅgatir iti cet — na; akarmarūpatvāt, karmarūpasaṃbandhābhāvasya ca bhāvanābhidhānābhāvahetutvāt | akarmatā <37> ca caturthīnirdeśāt | "svargāya yāgaḥ" iti ca dhātvarthenāpi saṃbandhāt |

37,i

tulyārthatvaṃ bhāvayati bhavatīti prasajyate /

kaḥ pratyayārtho dhātūktavyāpāre khalu kartari // 13 //

37,ii (BhāV_37,ii)

"bhāvayati ghaṭaṃ", "kumbhakāraḥ", "bhavati ghaṭam" ity api prasajyeta, tulyārthatvāt | tathā hi — eka(sya)〈tra〉 kartuḥ kumbhakārasya vyāpāraṃ ṇijācaṣṭe, anyatrākhyātapratyaya iti na bhidyate 'rthaḥ | prayojakavyāpāro ṇijarthaḥ, kartṛvyāpāra ākhyātārthaḥ iti nānārthatvaṃ yo manyate, vaktavyas teneha kartṛprayojakabhedaḥ | yadi sādhanānāṃ pravartayitā nivartayitā ca kartā, sa caikaḥ kumbhakāra eveti tadvyā<38>pārābhidhānāt tulyārthatvam | ghaṭaḥ kartā, prayojakaḥ kumbhakāraḥ iti cet — katham anīśituḥ sādhanapravṛttinivṛttyor ghaṭasya kartṛtvaṃ tādṛśaṃ kulālam atikramya | athāguṇato dhātunā abhidhīyamānavyāpāratvam — kas tarhi idānīm ākhyātārthaḥ? dhātunā abhihitatvāt tadvyāpārasya | na ca vyāpārabhedadarśanam, yena dhātupratyayayor viṣayavibhāgaḥ syāt | <39> karaṇatvaṃ ca śabdato 'nyato vā dhātvarthasyobhayatrāpy aviśiṣṭam iti durvāraṃ tulyārthatvam | ato na pratyayo bhāvanāvacana iti sūktam — "ṇyantasya bhavater arthaḥ kenāṃśenābhidhīyate" iti ||

39,i (BhāV_39,i_41,i)

kiñ ca —

kartṛvyāpāra iṣṭaś cet pacyādāv api bhāvanā /

dhātvarthāntararūpaḥ syāt so 'py adhiśrayaṇādikaḥ // 14 //

<40>

40,i

yadi ca kartṛvyāpāro bhāvanā; sa ca pacyādiṣv adhiśrayaṇādikaḥ, taṃ pacir evopādatte, anyathā sidhyativiklidyatibhyām aviśeṣaḥ syāt |

<41>

41,i

athāpi nopādadīta, tathāpy ādhiśrayatyādidhātvantarārtha iti nānyo dhātvarthād bhāvanāpadārthaḥ | atha mataṃ — karotīty anvitābhāsapratyayaviṣayatayā anuvṛttātmā vyāvṛttāvagrahagrahaṇagocarebhyo <42> dhātvarthebhyo 'nyo bhāvanāpadārtha iti — tad asat | evaṃ hi sāmānyalakṣaṇānupātitayā dhātvarthasāmānyam eva syāt, na padārthāntaraṃ bhāvanāpadārthaḥ |

42,i (BhāV_42,i_43,i)

atha mataṃ — satyaṃ sādhyatayā sāmānyam, na gotvādivattadrūpatayā | ta<43>syāḥ pratipuruṣaṃ śīghūṃ karoti, mandaṃ karotīti svasāmānyaviśeṣābhyāṃ yogāt | dhātvarthavarti tu karaṇarūpaṃ sāmānyam anyad eva |

43,i

uktaṃ hi —

<44>

"anyad eva hi dhātvarthasāmānyaṃ karaṇātmakam /

anyac ca bhāvanā nāma sādhyatvena vyavasthitam //"

iti ||

44,i (BhāV_44,i)

tad etadapeśalam | tathā hi —

na kriyākaraṇākāre dve jñāne anuyāyinī /

yataḥ pratīmaḥ sāmānye dve sādhyasamavāyinī // 15 //

<45>

na hi karaṇaṃ karaṇam iti kriyākārakavyatirikte 'rthe pacyādiṣu pratyayaḥ, yataḥ kriyārūpavyatiriktaṃ karaṇātmakaṃ dhātvarthasāmānyaṃ kalpyeta | śīghramandādiṣu tu dhātvarthasāmānyasyaiva karotivācyasyāvāntarasāmānyabhedaḥ śoṇakarkādir ivāśvatvasya |

<46>

46,i (BhāV_46,i_47,i)

uktaṃ ca —

"na hi dhātvarthakaraṇaḥ phalabhedaprabhāvanaḥ /

dhātvarthaṃ phalabhedaṃ ca vyāpāro dṛśyate 'ntarā //"

〈iti〉 ||

vācyo lakṣaṇabhedaś ca nanu dhātvarthabhāvayoḥ /

bhāvaḥ parispanda iti yajatyādāv asambhavaḥ // 16 //

<47>

47,i

avaśyaṃ ca bhāvadhātvarthabhedavādinā tayoḥ spaṣṭo rūpabhedo darśayitavyaḥ | aspandātmā dhātvarthaḥ, spandātmako bhāva iti cet, aspandamānakartṛkeṣu "yajate" "jānāti" ity ākhyātārtheṣu tadabhāvaprasaṅgaḥ | gacchatyādau ca dhātvarthasya bhāvanātvaprasaṅgaḥ | cetanavyāpāras tu purastātpratyuktaḥ |

<48>

48,i (BhāV_48,i_49,ii)

kaś caiṣa parispandaḥ? na khalv ayam āśrayābhimatād bhedena gamyate | kathaṃ na gamyate? yadā saty apy āśraye pratyakṣe kadā cic calatīti pratyayaprādurbhāvaḥ, 〈ataḥ〉 tadatiriktārthālambanaḥ |

<49>

49,i

naitat sāram —

kāryaṃ vibhāgasaṃyogalakṣaṇaṃ calatīti dhīḥ /

ālambatāṃ tato nānyo viśeṣo gamyate sthitāt // 17 //

49,ii

sa khalu parispando' kṣagocaraḥ pūrvottaradeśavibhāgasaṃyogaphalo <50> 'bhyupagamyate | tathā ca tāv eva gocarayatveṣa pratyayaḥ | na khalu pūrvottaradeśahānopādāne apratipadyamānaś calatīti budhyate | na ca sthitān nipuṇato 'pi nirūpayadbhir anyo viśeṣaḥ calatīti lakṣyate |

50,i (BhāV_50,i)

nanu calitvā sthito 'pi saṃyogavibhāgavān eva, na calatīti <51> gamyate | anyatarakarmajanmanoś ca saṃyogavibhāgayor dviṣṭhatvenobhayatrakriyāpratyayaprasaṅgaḥ | sthāṇuśyenayor vibhāgamātram, ekatra samuditayos taddhetutvam iti cet — anyatarakarmajanmanor ubhayor api prasaṅgaḥ; yadā sthāṇur ekena śyenena saṃyujyate 'nyataś ca viyujyate | na ca kramaviśeṣa<52>vantau tadālambanam | puraḥsaṃyuktaśyenāntaravibhāgapurassare 'pi śyenāntara saṃyoge 'bhāvāt |

52,i (BhāV_52,i_52,ii)

ucyate —

acchinnotpattayo deśaviśeṣatyāgasaṅgamāḥ /

tadgocarāḥ padārthānām ākāśo deśa iṣyate // 18 //

52,ii

na khalu saṃyogavibhāgamātre calatīti pratyayaḥ | api tv avicchinnotpādasaṃyogavibhāgaprabandhe | sthite ca tadabhāvaḥ | na ca <53> sthāṇau deśaviśeṣaviṣayau saṃyogavibhāgau; saṃyogimātrasyādeśatvāt | na hi śyenau sthāṇor deśāv iti pratiyanti laukikāḥ | ākāśa eva tu sakaladeśipadārthānāṃ deśa iti pratīmaḥ | atas tatpradeśasaṃyogavibhāgāv eva tadālambanam iti sthāṇau na prasaṅgaḥ ||

53,i (BhāV_53,i_54,ii)

nanu vyomno 'pratyakṣatvād vāyuvanaspatisaṃyogavibhāgavattatsaṃyogavibhāgānāṃ pratyakṣāvṛttitvenānaindriyakatvād indriyajanmanaḥ pratyakṣasya viṣayatā na yuktā |

<54>

54,i

na na yuktā | anyathā —

kathaṃ gamyeta vayaso niyatā dhāradeśatā /

calato 'kṣātivṛttāś ced vihāyodeśasaṅgamāḥ // 19 //

54,ii

apratyakṣatve hi nabhovibhāgasaṃyogādīnāṃ kathaṃ patati patatriṇi deśabhedādhikaraṇajñānam? kriyayā kāraṇena kāryānumānād iti ced — na; niyatadeśādhikaraṇapratīteḥ | iha prāptaḥ, neha iti niyatapratyayo na deśaviśeṣasaṃyogāpratyakṣatāyām avakalpate | viyadvitatālokanivahabhedād upapanna iti cet — sa eva tarhy ākāśadeśa iti tadvartisaṃyogavibhāgau pratyakṣau |

<55>

55,i (BhāV_55,i_56,i)

api ca — pratyakṣāpratyakṣavṛttyor api saṃyogavibhāgayoḥ siddhayoḥ pratyakṣatvakalpanā yuktā, na tv asiddhasya karmaṇaḥ | tābhyām eva tarhi <56> saṃyogavibhāgābhyāṃ kriyām anumimīmahe, kādācitkayor ahetutvānupapatteḥ | kādācitkatvād eva cāśrayamātrahetutvāyogāt hetvantarāpekṣaṇāt |

56,i

naitat sāram; yataḥ —

nityatve sarvadā janma syāt saṃyogavibhāgayoḥ /

anityatve 'sya yo hetus tayor evāstu tena kim // 20 //

56,ii (BhāV_56,ii_57,i)

tad dhi karma saṃyogavibhāgābhyāṃ nityam anityaṃ vā anumīyate | nityatve hetusannidhānād dhetvantarānapekṣatvāc ca sadā saṃyogavibhāgo<57>tpādaprasaṅgaḥ | anityatve tu tasyāpi hetumattvāt taddhetvabhimatād eva tatsiddhir iti kim antargaḍunā karmaṇā |

57,i

yas tu manyate — nityatvād antaraṅgatvāc ca karmaiva kāraṇaṃ saṃyogavibhāgayoḥ, na prayatnādi, bahiraṅgatvāt vyabhicāritvāc ca | tathā hi — karmaikārthasamavāyinaḥ saṃyogavibhāgasaṃskārāḥ | karmaṇi ca sati <58> niyogatas tatsadbhāvaḥ, kāryānumitasya hetos tadabhāve sattāpramāṇābhāvāt | prayatnas tv ātmasthaḥ | saty api ca prayatne bahuṣu saṃyukteṣu kaś cid eva prayatnād deśāntaraṃ prāpnoti |

58,i (BhāV_58,i_58,ii)

sa vaktavyaḥ —

prasiddhasyāntaraṅgatvān nityatvād dhetutā bhavet /

akāraṇatvam anyasya yadi karma tataḥ katham // 21 //

58,ii

bahusamavadhāne hi nityatvāntaraṅgatvābhyāṃ prasiddhasadbhāvaṃ vastu <59> hetur iti vyavasthāpyate, na tv aprasiddhasadbhāvasya kalpanā | tadviparītasya hetutvam anupapannam iti, tādṛśam aprasiddhasadbhāvam api parikalpyata iti yadi matam, hanta tarhi karmaṇo 'pi tadakāraṇam āpatati |

59,i (BhāV_59,i_60,i)

atha mataṃ vyadhikaraṇam api sambandhāt kutaś cic ca pratibandhād dṛṣṭavyabhicāram api tatkarmaṇaḥ kāraṇam, saṃyogavibhāgābhyāṃ kim a<60>parāddham? yena dṛṣṭaṃ kāraṇaṃ parityajyādṛṣṭaṃ mṛgyate | prāyeṇa ca karmahetavaḥ saṃyogavibhāgaikādhikaraṇā iti yatkiñcid etat |

60,i

hetusattā ca kāryeṇa tataḥ prāganumīyate /

vartamānāvabhāsaḥ syān na kriyādhigamas tataḥ // 22 //

60,ii (BhāV_60,ii_62,i)

kāryopajananaṃ pratyanantarakālīnaṃ hetusattvaṃ tadupayogi, na <61> kāryakālam, tasya tadā siddhatvāt | ataḥ kāryeṇa kāraṇam anumimānaḥ tatprākkālam evānumimīte, na vartamānakālam | tathā ca phalaliṅgātmajanmā tataḥ prākkālakriyāgocaraḥ pratyayo na vartamānāvagrahaḥ syāt |

<62>

62,i

api ca —

saṃyogāntaṃ vartamānaṃ tata unnīyate katham /

vibhāgato mīyamānaṃ sthāṇāv apy etad āpatet // 23 //

62,ii (BhāV_62,ii_63,i)

saṃyogāntaṃ karma saṃyogotpādajñānakṣaṇottarakālam anumīyamānaṃ na vartamānam | saṃyogavibhāgau tu vartamānau | jñānānurūpaś ca <63> viṣayo na tadviparītaḥ | tasmāt tayor eva calatītipratyayaviṣayatā, na tu karmaṇaḥ |

63,i

atha vibhāgānumeyatvāt tam upajanayya āsaṃyogotpādaṃ vyavasthānād vartamānam anumīyata iti | tad asat | sthāṇāv api prasaṅgāt, vibhāgasya tulyatvāt | tat guṇaviśeṣa eva dhātūpādānaḥ kriyā, <64> na tu tadatiricyamānātmā kriyāpadārthaḥ, yaḥ pratyayasya dhātor vā abhidheyaḥ syāt |

64,i (BhāV_64,i_65,i)

yad apy anumānam — yat sarveṣu sādhaneṣu satsu kadā cit pacatīti pratyayo bhavatīti | tan na —

siddher guṇaviśeṣeṇa pacatīty api saṃvidaḥ /

kriyāpadārthasyānyasya nānumānaṃ prakalpate // 24 //

<65>

65,i

yaḥ khalu taṇḍulāvayaveṣu vibhāgalakṣaṇaḥ praśithilasaṃyogalakṣaṇo vā guṇabhedas tasya sannihiteṣv api sādhaneṣu kadā cid bhāvāt tannibandhanaḥ pacatīti pratyaya iti na tatra kriyāpadārthānumānaṃ yuktam |

65,ii (BhāV_65,ii)

tata eva tarhi guṇaviśeṣāt kādācitkāt tad astu | anyathā <66> sādhanasannidhimātra evaiṣa syāt | na, karmaṇy api tathā prasaṅgāt; karmāntarānumāne cānavasthāprasaṅgāt; agnisaṃyogasya ca krameṇa bhāvāt prakṛṣyamāṇatvāc ca taddhetor na tasya sādhanasannidhimātra eva bhāvaḥ | tasyaiva tarhi saṃyogasya kāraṇaṃ karmeti cet — na, prayatnāder eva karmahetos taddhetutvāt |

<67>

67,i (BhāV_67,i_67,ii)

taditthaṃ yāgādivyatiriktabhāvanābhāvāt —

yāgena bhāvayet svargam ity arthaḥ parikalpitaḥ /

svargakāmasya yāge tu niyogaḥ sampratīyate // 25 //

67,ii

satyāṃ hi bhāvanāyāṃ yāgasya karaṇatvam, karmāpekṣitvāc ca <68> tasyāpekṣāyāṃ puruṣaviśeṣaṇasyāpi iṣṭeḥ sāmarthyāt karmatvam avadhāryate | tadabhāve tu mandānvipralabdhum eṣa parikalpananimitto vākyārtho — yāgena bhāvayet svargam iti | puruṣaviśeṣasya tu niyogo yāge 'vagamyate |

<69>

<70>

70,i (BhāV_70,i_71,i)

tasmiṃs tv anuṣṭhite svargādiphalaṃ svato 'nyato vā kutaś cid bhaviṣyati, naiva vā; na tv ayam arthaḥ śakyo 'bhyupagantum |

70,ii

nanu puruṣaviśeṣaṇam apy etan na sambhavati, ayogānyayogātya<71>ntāyogānām anyatamasyāpi vyavacchedāsaṃbhavāt | jātyā ca tasyābhāvāt |

71,i

sādhyatvam api tarhy anupapannam, svargasya tathā anirdeśāt, <72> viśeṣaṇasyaiva cārthādbhāvanāsambandhābhyupagamāt | vartamānecchāviśeṣaṇatvam itarasyāpy aviruddham |

72,i (BhāV_72,i_73,i)

na, phalanimittayor anyatarāpatteḥ | nimittatve ca yāvajjīvaśrutyupasaṃhāre tadānarthakyam, anupasaṃhāre tv etasyāḥ |

<73>

73,i

syāt tāvad eṣa nityeṣu parihāro nānityeṣu | api cānarthakyaṃ syād ity anartho nāvagantuṃ śakyata ity uktam | punarupadeśād vā svargakāmaḥ punaḥ prayokṣyata iti nānarthakyam |

<74>

74,i (BhāV_74,i_76,i)

buddhvaitad evaṃ bhagavāndadarśaṃ khalu bādariḥ /

na dravyaguṇasaṃskāravyatirikte 'sti śeṣatā // 26 //

74,ii

dravyaguṇayoḥ khalu yogyatā | ataḥ kārakavibhaktito vā <75> kriyāyāṃ śeṣabhāvo 'vagamyate | saṃskāro 'pi sammārgādiḥ śabdato vastuto vā karmasambandhī, tatra āpannaśeṣatvaḥ tanmukhena kriyāyāṃ śeṣabhāvaṃ yāyāt |

<76>

76,i

yāgas tu prakṛtyā akarmako devatākarmako vā kathaṃ svargeṇa sambadhyeta? bhāvanākarmaṇā tena tadvyavahitaḥ saṃbadhyeta | sā ca nāstīti manyamāno bhagavānbādarirdravyaguṇasaṃskāreṣv eva śeṣabhāva iti mene — iti pūrvaḥ pakṣaḥ ||

siddhānta

<77>

77,i (BhāV_77,i_79,i)

atrocyate —

anekārthatvam anyāyyaṃ tenaikādhikaraṇyataḥ /

karotinā tiṅanteṣu bhāvabhedo 'numīyate // 27 //

<78>

<79>

79,i

ghaṭaṃ karotīty atra tāvajjananotpādanādiśrutiviṣayāṃ bhāvanāṃ karotir ācaṣṭe | sa ca pacatyādisamānādhikaraṇo 'pi nānyatra vartitum arhati | anekārthatve 'py anaikāntikatvāt tato 'bhidheyaniścayā<80>yogād apy avyavahārāpatteḥ | parigatasāmarthyānusāreṇa ca prayogopapattau sāmarthyāntaraparikalpanāyogāt, pratītabādhād apratītakalpa<81>nāc ca, prayogāntare 'pi prayogāntaranirjñātasyaiva pratyayāt | kiṃ karotīti cotpādanāyā evādhigamāt | evaṃ bhāvanābhidhānena karotinā samānādhikaraṇatayā ākhyātapadānāṃ tadviśeṣābhidhāyitvam anumīyate |

<82>

82,i (BhāV_82,i)

yady api pratyayo 'bhedān na viśeṣāvagamāyālam, padantuprakṛtibhedabhinnaṃ prakṛtyarthānuraktapratyayārthapradhānam | pratyayo 'pi paurvāparyaniyamāt padavan na svatantraḥ sāmānyamātre dhiyamādadhāti, api tu <83> prakṛtyapekṣayā ācakṣāṇaḥ svārtham eva samarpayati | sarvathā tāvat padaṃ <84> viśeṣe vartate | tena tāvat svato bhedavatyā api dhātvarthopadhānavyajyamānasphuṭaviśeṣāyās tatra viśeṣābhidhānam aviruddham |

<85>

85,i (BhāV_85,i_87,i)

nanu pratyayasya sāmānyam abhidheyam iṣṭam, tat katham ubhayos sāmānyābhidhāyinor aikādhikaraṇyam?

<86>

86,i

ucyate —

bhedopahitasāmānyavacano 'py apṛthakśrutiḥ /

ko rājā yāti? pāñcālarāja ity abhivīkṣyate // 28 //

<87>

87,i

praśnavartinā hi sāmānyaśabdena vyavacchinnasāmānyaviṣayāḥ śrutayaḥ paridṛṣṭasamānādhikaraṇaprayogāḥ; ko rājā yāti? pāñcālarāja iti yathā |

87,ii (BhāV_87,ii_89,i)

yukta evottare sāmānyanirdeśaḥ; anyathā praśnagataṃ tadapekṣaṇīyaṃ <88> syāt, viśeṣatas tu bhāvanāyā asaṃvijñānapadabhedatvāt paropadhānavyajyamānasphuṭaviśeṣāyāḥ | tasmān na siddhasādhanam, na viparyayasādhanam, na dṛṣṭāntābhāvaḥ |

<89>

89,i

bhāvābhāve prayogas tu dvidhāpi na nirīkṣyate /

antatas so 'sti dhātvarthagocaro lakṣyate tathā // 29 //

<90>

90,i (BhāV_90,i)

ghaṇṭā dhvanatīti bhāvyābhāvena bhāvanāyā abhāva ucyate | sarvaś ca dhātvarthaḥ kiñ cid asad utpādayati | dhvananam api duḥkhaṃ jñānaṃ vā | antato dhātvartha eva bhāvyaḥ | na hi sarvatra dhātvarthasya karaṇataiva, karmatāpi tu kvacit tanmātranirvṛttivivakṣāyām | kā <91> kriyā? pākaḥ iti ca, dvividhatvāc chabdārthasya śrautalakṣyamāṇabhedena | ato nābhāvo bhāvanāyāḥ śabdataḥ, tadviśeṣalakṣaṇārthatvāt pākaśabdasya |

<92>

92,i (BhāV_92,i_93,i)

tiṅante 'pi tarhi lakṣyamāṇa eva bhāvo 'stu | naitat sāram | yataḥ —

kaḥ pākaḥ pacatīty atra buddhibhedam apahnute /

na bhāvanāpārāmarśam antareṇa ca bhāvyatā // 30 //

<93>

93,i

idaṃ bhavān pṛṣṭo vyācaṣṭām — pākaḥ pacatīty anayor dhātvartho bhidyate, na vā bhidyate, iti | ko hi sphuṭaṃ pratyayabhedam avajānīte | tathā hi — tiṅante bhāvyaḥ sa gamyate na tathā(bhūto)〈rūpo〉 ghañante, <94> bhāve tadvidhānāt, śuddhasya ca dhātvarthasya tattvavyākhyānāt — "dhātvarthaḥ kevalaḥ śuddho bhāva ity abhidhīyate" iti ||

94,i (BhāV_94,i_96,i)

tat tarhi bhāvyatvaṃ bhāvanāsaṃsparśakṛtam iti tiṅantānāṃ sā <95> arthaḥ | gamyamānatve hi tiṅantaghañantayoḥ naiva dhīr bhidyeta, aviśeṣāt |

95,i

na ca sādhanasambandhād bhedaḥ, "gamyate" "sthīyate" iti prasaṅgāt |

<96>

96,i

kiñ ca —

pākaṃ karoti pacatīty ākhyātārtho nidarśyate /

bhedena śabdavṛttijñaiḥ pākādau na tv ayaṃ kramaḥ // 31 //

<97>

97,i (BhāV_97,i_97,ii)

pacati, pākaṃ karotīti tiṅantapadārthaṃ bhedena nidarśayati nāpratipadya bhedam, pākādiṣu tu na tathā, bhedapratipatter abhāvād iti gamyate |

97,ii

parikalpya bhedaṃ tathopadarśanam, pākasyābhinirvartanaṃ karo<98>tīti yatheti cet — na, pākādāv anidarśanāt | śabdopakalpitas tiṅanteṣv api bheda iti cet — astu tāvac chabdārthabhedaḥ, vastuny upapādayiṣyate |

<99>

99,i (BhāV_99,i^1) (BhāV_99,i^2)

nanv evaṃ bhāvanāyā api sādhyarūpāyāḥ pratīter bhāvanāntarāpātāḥ, tad api tathaivety anavasthā | yad api mataṃ vyāpāro hi sā, rūpam eva tasyāḥ tādṛśam aparādhīnopajananam, ato rūpāt tathātva<100>siddhiḥ nānyasaṃsparśavyapekṣiteti, dhātvartho 'pi tarhi tathā astu | tathā hi — so 'pi vastutas tathābhavan na vā āpāditatathābhāvaḥ svaśabdaiḥ vyāpārātmopādīyate; ghañādiṣv api kārakasambandhopapatteḥ, anyathā avyāpāre kārakasambandhāyogāt, avyāpārasambandhinaḥ kārakatvānupapatteḥ, kriyāsambandhaprabhāvitatvā<101>t kārakabhāvasya | buddhibhedas tu pākādiṣu pratyayopāttena siddhabhāvenābhibhavāt, anabhibhavāc ca pacatyādau | tac cānabhibhūtaṃ rūpam anyathāśakyanidarśanaṃ vyāpārāntarasaṃsparśenaiva nidarśayanti bhāvanāyā iva | na ca siddhasādhyatayor aikaśabdyaṃ viruddham bhedābheda<102>yor iva gotvādiṣu, bhinnaprakṛtipratyayopādānatvāt | bhāvyarūpapratītinidarśanābhyāñ ca dhātvarthasya tiṅanteṣu bhāvanām icchato <103> dhātvarthasya karmatvaprasaṅgaḥ, karaṇatvaṃ na syāt | tasmād dhātvartha eva vyāpārātmā svaśabdopādānaḥ phalabhavanasamartho bhāvanā kriyā ceti sāmpratam ||

103,i (BhāV_103,i_104,i)

tad etad asamañjasam —

dṛśyamāne vastubhede neṣṭā śabdārthamātratā /

pratyayārthenābhibhavaḥ siddhe tadbhāvaniścaye // 32 //

<104>

104,i

darśayiṣyate hy avyāpārātmano dhātvarthād bhedavatī kriyā | ato na śabdasāmarthyavilasitam evaitad iti yuktam | asati vastuni tathā <105> nāma bhavet | sambandhagrahaṇāpekṣatvāc ca śabdasya na vastusvarūpakḷptyai vibhavaḥ | niścite ca dhātubhiḥ bhāvyatāyā ihopādāne abhibhavābhidhānaṃ yuktam | na ca tathā, pramāṇābhāvāt, sādhana<106>sambandhasya gamyamānabhāvanāviṣayatvāt, tathāpi nidarśanāt "śaṅkulayā khaṇḍaḥ" iti |

106,i (BhāV_106,i_108,i)

viklidyanti pacantīti na viśeṣaḥ prakalpate /

ṛte vyāpāranānātvāt kartṛbhedo 'pi vai kutaḥ // 33 //

<107>

107,i

na tāvat tiṅanteṣu dhātvartha eva vyāpārātmopādīyate, viklidyanti pacantīti dhātvarthābhedāt pratyayābhedaprasaṅgāt | kartṛbhedān naivam iti cet — na, vyāpārabhedam antareṇa tadanupapatteḥ | yathā sādhanānāṃd niyoktṛtve kartṛlakṣaṇe yajñadattādaya eva kartāro na taṇḍulāḥ, abhidhīyamānavyāpāratve tu taṇḍulā eva | anena bhinatti, dalati, <108> chinatti, dvidhābhavatītyādayo vyākhyātāḥ | tasmād dhātvarthātirikto vyāpāra upeyaḥ, yatkṛto 'rthabhedaḥ kartṛbhedaś ca ||

108,i

aparaḥ kalpaḥ — syān mataṃ karmasamavāyikriyeṣv eva dhātvarthātirikto vyāpāro gamyate | kartṛsthakriyeṣu katham? | ucyate —

<109>

ṛte vyāpāranānātvāt kartṛbhedo 'pi vai kutaḥ // (33cd)

109,i (BhāV_109,i)

"ṛtvijo yajanti" "yajate yajamānaḥ" ity aguṇato dhātunā abhidhīyamānavyāpārasya kartṛtvāt saṅkalpaviśeṣasya ca yajyabhidheyasya yajamānavyāpāratvāt "yajanti yājakāḥ" ity anupapattiḥ | dhātvarthātiriktavyāpāraprādhānyavivakṣāyāṃ tūpapadyate | nanv anabhi<110>dhāne 'pi vyāpārabhedasya dravyaparityāgasaṅkalpamātrasyābhidhāne 'pi yajatinā svātantryavivakṣābhedāt kartṛbhedaḥ karaṇabheda ivātiśayavivakṣābhedād upapadyate | kim idaṃ svātantryam? sādhanānāṃ niyoktṛ<111>tvam | kāṣṭhādīni pacantīti katham? niyojyāntarābhāvāt niyogavivakṣayā prayogo nasyāt | tasmāt prādhānyena pratipādyamānavyāpāratā svātantryam ity āstheyam | tathā coktam — "sthālīsthe yatne kathyamāne sthālī svatantrā" iti ||

<112>

112,i (BhāV_112,i)

bhavatu vyāpārabhedaḥ, 〈sa ca〉 dhātūpādāna evāstu | tathā ca pacinā devadattādivyāpāropādānāt viklidinā cānupādānāt "viklidyanti" "pacanti" ity arthabhedakartṛbhedau | yajinā ca <113> ṛtvijāṃ vyāpārasya tādarthyād abhidhānād ṛtvijāṃ kartṛtvopapattiḥ | yathoktam — "tadabhisandhipūrvakaṃ preṣaṇamadhyeṣaṇaṃ vā yuktaṃ tatsarvaṃ pacyarthaḥ" iti ||

113,i (BhāV_113,i_116,i)

naitat sāram —

<114>

viklittimātrasaṅkalpaviśeṣaikāvalambanau /

jñāyamānatadarthatvān neṣṭāv anyābhidhāyinau // 34 //

114,i

"pākaḥ" "yāgaḥ" iti viklittimātraṃ saṅkalpamātraṃ cācakṣāte paciyajī, na tadatiriktaṃ kartṛvyāpāram, pākasya kriye<115><116>ty anidarśanāt |

116,i

tathā "pacyante taṇḍulāḥ svayam eva" "yajate yajamānaḥ" iti, <117> tanmātrasyaiva tadvyāpāratvābhyupagamāt | tathā ca "pacati devadattaḥ", "yajanti yājakāḥ" iti prajñāyamānatadarthasya nārthāntaraviṣayatvaṃ yuktam |

117,i (BhāV_117,i_119,i)

avyabhicārād dhi tāvanmātram arthaḥ, nādhikam, vyabhicārāt, śabdāntaranibandhanatvāc ca, pratyayāgame hi pratīyamānaḥ tadartha eva <118> kartṛvyāpāraḥ | pradhānānāñ ca prāyeṇa pratyayārthatvāt prādhānyād api pratyayārthatvam |

<119>

119,i

astyādiṣu vyabhicāra iti cet — na, vastuto 'bhāve 'pi śabdāt pratīteḥ | anyathā asti bhāvaḥ sattety abhedāt |

<120>

<121>

121,i (BhāV_121,i_127,i)

sattāyā eva sādhyarūpeṇa dhātunopādānāt sādhyatāpratītiḥ, na punaḥ pratyayena bhāvanāyā abhidhānāt | sattā bhāva iti ca sattāyā dhātunaiva siddharūpeṇa upādānāt siddharūpapratītiḥ, na punaḥ pratyayena bhānāyā anabhidhānāt | vyāpārasaṃsparśakṛtasya sādhyatvasya pacyādau niścayāt | ihaiva tarhi vyabhicāraḥ "yajate yajamānaḥ", <122> "pacyante svayam eva taṇḍulāḥ" iti | vyāpārāntaropagame vā dhātor avyabhicāraḥ | na, abhyupagamāt lenābhidhānasya, tannibandhanatvāt ta<123>syānyathā〈pi〉 siddheḥ pākādiṣu vyabhicārāt, bhedenānidarśanād apratīteḥ, itaratra tair niṣkarṣaṇāt, atulyārthatvāt tanniṣkarṣaḥ, sā<124>mānyaviśeṣayoḥ sādhyasādhanabhāvāyogāt, sāmānyasyāsādhyatvāt, anabhidheyākhyānāpatteḥ |

<125>

<126>

<127>

127,i

kiñ ca —

tad eva tasya karaṇaṃ na vai karma ca kalpate /

bhāvanāṃ saṅgirante 'to dhātvarthavyatirekiṇīm // 35 //

127,ii (BhāV_127,ii)

"yajetāśvamedhena", "īje bahubhir yajñaiḥ", "svaṃ yajñaṃ yajati" ity ekatve kriyākārakabhāvānupapattiḥ | sāmānyaviśeṣabhedo 'pi na <128> kriyākārakasambandham upapādayituṃ kṣamaḥ, sāmānyasyāsādhyatvenākriyātvāt, viśeṣaṇaviśeṣyasambandhe tu kārakavibhaktivirodhaḥ | nāpy ekadeśayoḥ kriyākārakabhāvaḥ, ubhayatrāpi samudāyasya śabdo<129>pādānatvāt | nāpi dhātūpādānāyām apy antarbhūtasāmānyakarmakaraṇikāyāṃ viśeṣakarmakaraṇasaṃbandhaḥ — yathā "muṇḍayati māṇavakam", "mālinyopaślokayati" iti; "svaṃ yajñam", "bahubhir yajñaiḥ" ity api <130> dhātunā bhāvanopādānāt viśeṣabhāvanābhyupagamāt viśeṣaṇaviśeṣyasambandhaprasaṅgāt | anupādāne ca siddhavyabhicāro 'sau na tiṅante 'pi tām upādātum arhati | etena "odanapākaṃ pacati" ityā<131>dayo vyākhyātāḥ | tasmād yatraiṣa kārakabhāvo nāmapadopādānadhātvarthasya vibhaktibhir vyajyate, sa tadatirekī tiṅanteṣu pratyayo<132>pādānaḥ karotyarthaḥ pratijñāyate vṛddhaiḥ | "iṣṭavān yajñaiḥ" ity api dravyapradhānabhāvanādhigamān niṣṭhādiṣu tathā pratīter avirodhaḥ ||

132,i (BhāV_132,i_133,ii)

yat tūktaṃ bhāvanāviṣayatvapratīteḥ karaṇatvahāniḥ, tadanirūpitakaraṇa〈ta〉ttvasya |

<133>

133,i

tathā hi —

karaṇaṃ khalu sarvatra kartṛvyāpāragocaraḥ /

tirodadhāti kartāraṃ pradhānaṃ tannibandhanam // 36 //

133,ii

na khalu kartṛvyāpāralakṣaṇabhāvanāptyā dhātvarthasya karmatvaprasaṅgaḥ karaṇatvabādho vā, paraśvādiṣu tathā prasaṅgāt | na chidā<134>diṣu sākṣādvyāpriyate kartā, kin tu paraśvādikaraṇe | tadvyāpāraḥ tadudyamananipātanādilakṣaṇaḥ paraśugocara eva | ataḥ tasyāvyavahitavyāpāratayā kriyāsiddheḥ sādhakatamatvam | tadvyāpārāyatta<135>pravṛttitayā ca karaṇasya kartuḥ svātantryamārād upakāriṇo 'pi; anyathā karaṇataiva na syāt |

135,i (BhāV_135,i_136,i)

api ca —

sādhanānām abhāvas syāt kartṛkarmātirekiṇām /

sādhanānāṃ niyogo hi kartṛvyāpāra iṣyate // 37 //

<136>

136,i

pralīnedānīṃ kartṛkarmātiriktasādhanāntarasaṅkathā, sādhananiyogaḥ kartṛvyāpāra iti tanniyogaviṣayatāpattyā sarvatra karmatvāpātāt | kas tarhi karmetaravibhāgaḥ? kathañ ca karaṇaparikṣayiṇi <137> kartṛvyāpāre tadāptivirahiṇaḥ karmatā | ucyate —

anyārthāptivivakṣāyām akarmātiśayād vinā /

uddeśād anyavṛttyāpi phalam eveṣyatetarām // 38 //

<138>

138,i (BhāV_138,i_139,i)

yat khalūddiṣṭavastvantarāyā nāntarīyakatvena viṣayatām upayadabhisaṃhitaṃ tadakarma atiśayābhāvāt | uddeśyaṃ tatkarmānyagocarayāpi kriyayā tasyaivāptu<139>m iṣyamāṇatvāt tadabhisandhipravartitāyā itarasaṃbandhasya nāntarīyakatvāt |

139,i

ataḥ karaṇasyāpi dhātvarthasya sādhyatvapratītinidarśane aviruddhe | <140> yathā paraśunā chinattīti paraśor udyamananipātyamānatvapratītiḥ paraśum udyacchati nipātayati dvidhābhavanāyeti nidarśanaṃ prayuṅkte ceti |

140,i (BhāV_140,i_141,i)

yat tu kartṛvyāpāro 'dhiśrayaṇādiḥ dhātvarthāntarātmaka iti, <141> atrāhuḥ —

kathyamānād rūpabhedād dvidhā dhātvarthasaṅgatiḥ /

anyotpādānukūlātmā bhāvanā kiṃ praduṣyati // 39 //

141,i

sarvathā pacati yajatīti prākprayujyamānagocaro na bhavatīti pratipāditam, dhātvantarais tv abhidhānaṃ karotibhāvayatibhyām iva na pakṣakṣatimāvahati |

<142>

<143>

143,i (BhāV_143,i_144,i)

dhātūnām abhidhānīyān kartṛkarmasamāśrayān /

labdhātmano 'kriyārūpānviśeṣān pratijānate // 40 //

143,ii

yathā śrayateścullīsthālīsaṃyogaviśeṣaḥ āsiñcater āsicyamānādhārasaṃyogaviśeṣaḥ | evaṃ sarvatra yāvatpaces taṇḍulāvayavānāṃ vibhāgāḥ praśithilāvayavasaṃyogavibhāgāḥ |

<144>

144,i

udāsīnatvavicchedalakṣyaṃ dhātvarthakāraṇam /

spandavyāpāraparyāyaṃ karotyarthaṃ pracakṣate // 41 //

<145>

145,i (BhāV_145,i)

tathā hi — adhiśrayati udakam āsiñcati pacati paṭhatīti vā adhiśrayaṇādisaṃyogabhedebhyo vyāpārātmako bhedena karoti spandate ceṣṭate vyāpriyate iti vyāpārarūpamadhyakṣyate | na caiṣa tajjanyatvābhimataviśeṣālambanaḥ pratyayaḥ, yataḥ —

vyāpārabuddhyupajano na saṃyogavibhāgayoḥ /

sator api hi ceṣṭitvā virāmaṃ samupāgate // 42 //

<146>

146,i (BhāV_146,i_148,i)

na calitvā sthite kriyāprabhavapūrvottaradeśavibhāgasaṃyogābhāvaḥ, tadālambano vyāpārapratyayo na jātu viramet |

<147>

147,i

vibhāgena samucchedāt saṃyogapracayaḥ kutaḥ /

bhaviṣyadvṛttisaṃyogavibhāgādhyakṣatā katham // 43 //

<148>

148,i

yad apy avicchinnotpādadeśasaṃyogavibhāgapracayālambana iti, <149> tad api na samyak | na hy uttarasaṃyogaḥ pūrvavibhāgād ṛte | na vibhāgaḥ saṃyogena sahaikatra | tadvibhāgocchedāt kutas tatpracayaḥ?

149,i (BhāV_149,i_151,i)

acchinnotpādaś ca niyogabhāvyuttarasamavetatā vartamānānāṃ | teṣu vartamānānāgateṣu tadaviṣayaṃ katham indriyaṃ dhiyaṃ janayet? <150> mano 'pi cāgaṇitakuśalasya naivam artham |

150,i

api ca — sthāṇau pūrvottaraśyenābhyāṃ saṃyogavibhāgābhyāṃ vyāpāradhīḥ syāt |

<151>

151,i

ādhāradeśasaṃyogavibhāgābhyāṃ seti ca na yuktam | tathā hi —

jalāvayavasaṃyogavibhāgau sthiramūrtiṣu /

jalādhāreṣu matsyeṣu vyāpārapratyayād vinā // 44 //

151,ii (BhāV_151,ii_152,i)

pratītaṃ hi jalaṃ deśo matsyānām, na sthāṇor iva śyeno na deśaḥ | <152> tadavayavasaṃyogavibhāgasadbhāve 'pi teṣu mahattvādakampanīyeṣu balavadvidhārakaprayatnavidhṛtātmasu na kriyāvattvābhyupagamaḥ | tasmān na tannibandhanaḥ |

152,i

nabhasastvapratyakṣatvāt tadvṛttyoḥ saṃyogavibhāgayor durlabhā pratyakṣatā |

<153>

<154>

154,i (BhāV_154,i_155,i)

na ca viyadvitatālokanibandhanaḥ, santamase jhaṭiti vidyuti kriyāpratyayāt |

154,ii

tasmād asti dhātūpādānatadāhitaviśeṣātiriktātmā kriyāpadārtho bhāvanāparyāyaḥ |

<155>

155,i

nanv evaṃ bhāvanāto dhātvarthaniṣpattiḥ, tataḥ phalasyeti kathaṃ tanniṣpādyo dhātvarthaḥ tasyāḥ karaṇaṃ? svargādi vā tatsādhyaṃ karma?

<156>

156,i (BhāV_156,i_158,i)

tasmāt sa eva dhātvarthas tathā bhāvanā astu, svargaṃ dhātvarthañ cāntarāvyāpārāntarānupalabdher ity uktam |

156,ii

uktottaram etat | tathā hi —

phale na sākṣāt karaṇe kartuś ceṣṭā phalārthinaḥ /

karaṇatvaṃ pradhānāṃśe tādrūpyaṃ vā yatas tataḥ // 45 //

<157>

<158>

158,i

neme anyakarmakaraṇatvavilakṣaṇe phaladhātvarthakarmakaraṇatve | darśitaṃ paraśunā chinattīty api na dvidhābhavane kartṛvyāpṛtiḥ, api tu karaṇe sādhananiyogādilakṣaṇatvāt kartuḥ

<159>

159,i (BhāV_159,i_162,i)

tatraiva caiṣa vyāpāraḥ tadabhisandhānāt, ananyaprakāratvāt |

<160>

160,i

iyāṃs tu viśeṣaḥ — dhātvarthasyotpādena viniyogaḥ, paraśvādes tu siddhasyodyamananipātanādinā | vṛkṣādes tu karmatvaṃ dvidhābhavane kartṛtvāt tadarthaṃ paraśunipātanodyamanalakṣaṇam |

<161>

<162>

162,i

dvidhābhavanaṃ prati karaṇatvaṃ ca paraśoḥ chinattau pradhānāpekṣam, tādrūpyasya vā tadadhīnatvāt |

<163>

163,i (BhāV_163,i_164,i)

na hy udyamana nipātanamātram asambhavaddvidhābhavanaṃ chinattīti nirūpyate |

163,ii

tasmād ihāpi dhātvarthasyotpādako 'nugrāhako vā kartṛvyāpāraḥ samuddiṣṭaphalabhavanatayā pratilabdhabhāvanāvyapadeśo dhātvarthopanibaddhapradhānāṃśa tādrūpyaphalakarmako dhātvarthakaraṇakaś ceti na doṣaḥ |

<164>

164,i

na hi dvidhā(bhavati)〈bhāvayati〉 paraśuneti paraśuṃ dvidhābhavanaṃ cāntareṇa kartṛvyāpāra eko 'parasādhyo 'parasādhana upalabhyate | na ca karaṇatvaṃ viruddham, pradhānāṃśaniṣpattes tadadhīnatvāt | tathehāpi <165> phalabhūtakriyāṃśāpekṣatvāt kārakavibhaktivibhāgavyavasthāyāḥ |

165,i (BhāV_165,i_166,i)

tathā hi —

pradhānāṃśam upādāya sādhanāny ekavākyatām /

vrajanti nānyavyāpāro rūpato hy anyasādhanaḥ // 46 //

<166>

166,i

tasmād anupālambho 'yaṃ vyāpārānupalambha iti | yat tv ātmakartṛkeṣu yajatyādiṣv asaṃbhava iti, tatra ke cit —

bhāṣye yateteti girā prayatnaṃ pratipedire /

acetane prayogasya prācuryān nopacāradhīḥ // 47 //

<167>

167,i (BhāV_167,i)

tathā yateta yathā yatkiñcidbhavatīti phala(bhā)〈bha〉vanānukūlaḥ prayatna evākhyātārtho darśitaḥ | acetane tv ākhyātaprayoga upacārāt | prayogaprācuryān naupacārika(ḥ )pratyayaḥ | idan tu samādhānaṃ siddhe tadbhāve syāt | na ca pratyaye samāne hetvantare cāsati tatprasiddhir asti, viparyayāvagamasyāśakyavāraṇatvāt |

<168>

168,i (BhāV_168,i_171,ii)

udāsīnatvavicchedasāmānyātmā tato mataḥ /

karotyartho dvayoś ceha tadrūpapratyayodbhavaḥ // 48 //

<169>

169,i

udāsīnatvavicchedo hi karotyarthaḥ, udāsīne kriyājñānābhāvāt |

<170>

170,i

udāsīnatāpracyutidhiyaś ca dvaidham, ātmani prayatnāt, anyatra parispandāt |

170,ii

tathā hi —

prayatnavantam ātmānam anudāsīnaṃ kurvāṇaṃ vyāpāravantamavaiti, parispandamānaṃ cānyat | ataḥ prayatnaparispandayor audasīnyavicchedasāmānyayos tadābhāsadhī viṣayatvena kriyāpadārthatvān nātmakartṛkeṣu tadabhāva iti |

<171>

171,i

tad uktam — "na parispanda evaikaḥ kriyā naḥ kaṇabhojivat" iti |

171,ii

athāpi parispandena prayojanam, asau —

manobhūtaparispanda ātmanas tatprayatnajaḥ /

viklittyādir yathā tasmin sādhanopanipātataḥ // 49 //

<172>

172,i (BhāV_172,i)

ātmamanassaṃyogaviśeṣād vijñānasaṅkalpādyutpattiḥ | tannibandhanam ātmasamavetādṛṣṭaprayatnahetumenasi karma parispandarūpam upeyate | ātmaprayatnāpekṣaś ca bhūteṣu dravyopādānādilakṣaṇaḥ parispandaḥ | ubhayo 'py ayam ātmanas tadadhīnatvāt, <173><174> viklittyādivat | viklitticchidābhidās taṇḍulādisamavāyinyo 'samavetā api devadatte tatkriyāḥ, tāsu tasya kartṛtvāt, pradhānakriyāyāṃ sarvakārakopanipātāt, ekavākyatvāt | na hi svavyāpāraviṣayaḥ karaṇādibhāvaḥ kārakāṇām, teṣāṃ bhedād ekavākyatvānupapatteḥ |

<175>

175,i (BhāV_175,i_179,i)

evañ ca kartṛviniyojyatayā sarvasādhanānāṃ tadvyāpāraḥ kartur iti teṣāṃ bhāvanāntargatiḥ tanmukhena sādhanatāpy upapannā |

<176>

176,i

paropādhikriyārūpo jñāyate na kriyāntaram /

sambandhād eva sādhyatvam ataḥ karaṇasaṅgatiḥ // 50 //

<177>

177,i

dhātvarthasya bhāvanām anurañjayataḥ tadviṣayatāpratītyā tatparāmarśakṛtaṃ tadantargatasya kriyātvam iti kutaḥ kriyādvayapratyayaḥ? na hi jātiguṇoparakteṣu tadrūpabhedaḥ | <178> bhāvanāsambandhitayaiva tasya sādhyatā na tatsambandhaṃ vihanti, tadabhāve tasyāpy abhāvaprasaṅgāt | ataś ca karaṇasambandho 'py upapannaḥ, bhāvanāviṣayatvam anupayataḥ karaṇatāyogāt sādhyatāpratīteḥ kriyārūpāpatteḥ |

<179>

179,i

pradhānavyāpṛtir yasya dhātvarthaṃ praty apīṣyate /

sa kartātaḥ pacantīti viklidyantīti bhidyate // 51 //

179,ii (BhāV_179,ii)

na vai khalv aguṇataḥ dhātunā abhidhīyamānavyāpāraḥ kartā, yena pratyayārthaḥ paryanuyujyeta, api tu dhātvarthaṃ pratyabhisaṃhitapradhānavyāpāraḥ, <180> sarvatra dhātvarthasya kartṛvyāpāraṃ lakṣyam abhidheyaṃ vā prati viśeṣaṇatvāt | tena viklidyantīti taṇḍulavyāpārasya jvalanāvayavābhighātajanmano 'vayavāśritasya sthālyudakādyanusaraṇātmakasya dhātvarthaṃ prati pradhānasyābhidhānam, pacatīty atra tu devadattavyāpārasyādhiśrayaṇādeḥ pratyayenābhidhānād arthabhedaḥ kartṛbhedaś ca siddhyatīti na pratyayārthaparyanuyogāvakāśaḥ | kathaṃ punas tulyārthatvāt pacinā viklideḥ pareṇa pratyayena <181> taṇḍulavyāpāra eva prayoktṛbhiḥ vivakṣyate, na devadattavyāpāro 'pi paceḥ pare(ṇai)〈ṇe〉va? prakṛtīnāṃ rūpabhedāt tulyārthatve 'pi svārthe pratyayasya śaktibhedāt |

181,i (BhāV_181,i_184,i)

bhāryā dārā jalānyāpa ekārthatve 'pi dṛśyate /

prakṛte rūpabhedena pratyayayārtho viśeṣavān // 52 //

<182>

182,i

jalānīti prakṛtyarthasamavāyi tadekārthasamavāyi vā bahutvaṃ bahuvacanārthaḥ, tathā bhāryā iti | āpo dārā iti tu prakṛtyarthāvayavasamavāyi tadāśrayaikārthasamavāyi 〈vā〉, prakṛtirūpabhedāt tadapekṣatvāt pratyayasyābhidhānaśakteḥ |

<183>

183,i

tathehāpi paciparo dhātvarthaikārthasamavāyinaṃ vyāpāraṃ karmakartṛviṣayaḥ pratyaya āha; bhinnāśrayaṃ vā anyatra | viklidiparas tu prakṛ(tyai)〈tyarthai〉kārthasamavāyinam ity anavadyam |

<184>

184,i

agniṃ cinuta ity atra svaṃ yajñaṃ yajatīti ca /

darśanāt karmayogasya nābhāvas tadabhāvataḥ // 53 //

184,ii (BhāV_184,ii)

dhātvarthasya hi cayanasyeṣṭakāḥ sthalaṃ vā avyavadhānāt karma, na vyāpārāntaravyavadhīyamāno vyabhicāryagniḥ | sa tu bhāvanākarma | agniśabdaś ca <185> na sthalavacanaḥ api tu jvalanavacanaḥ | evaṃ hy uktam — "atra hy eṣa prasiddhaḥ" iti | "svaṃ yajñaṃ yajati" iti tu na bhāvanāto 'nyatra karmatvam iti varṇitam | <186> tathā mahābhāṣye karmadvayasambandho viklitter bhāvanābhedenaiva darśataḥ — "iha tāvat taṇḍulān odanam pacatīti, dvyarthaḥ paciḥ, taṇḍulān vikledayan odanaṃ nirvartayati" iti |

186,i (BhāV_186,i_188,i)

prayojakakriyām āhuḥ kartṛvyāpāragocarām /

kartṛvyāpāraviṣayo dhātor artho vivakṣyate // 54 //

<187>

187,i

svavyāpāre sarvasya 〈kartṛtvāt anyathā kārakatvāyogāt〉 niyogāt kartṛvyāpāraviṣayaḥ preraṇādiḥ prayojakakartṛvyāpāro ṇijarthaḥ, dhātvarthaviṣayaḥ kartṛvyāpāras tiṅartha iti na bhavati bhāvayatyos tulyārthateti |

187,ii

tad evaṃ bhāvanārthatvād ākhyātapratyayasya hi /

yāgena bhāvayet svargam ity arthaḥ śabdanirmitaḥ // 55 //

<188>

188,i

tat katham?

apekṣitatvād bhāvyasya kāmaśabdā hi tatparāḥ /

viśeṣaṇapradhānatvaṃ daṇḍītyādiṣu darśitam // 56 //

188,ii (BhāV_188,ii)

yady api svargādayaḥ puruṣaviśeṣaṇatvena śrūyante, tathāpi kāmaśrutayaḥ tatpradhānāḥ, "daṇḍī praiṣānanvāha", "lohitoṣṇīṣā ṛtvijaḥ pracaranti" iti <189> darśanāt | kutaḥ? bhāva(nā)〈na〉yā bhāvyasyāpekṣitatvāt svargādīnāṃ ca kāmya〈māna〉tayā bhāvyatvapratīteḥ dvitīyāntaprayoga iva tayāpi iṣṭatvapratipādanāt | tena puruṣapratītiḥ svargakāmapade 'nuvādaḥ | svargam ity etāvad vidhitsitam, <190> bhāvyaviśeṣaparatvāt, dhātvarthasya śrautasyāpi vidhijñānavirodhād akarmatvāt | karaṇatve 'pi śrutyanugrahād avirodhāt, śāstrādhīnatvād (yogyāyogyatvayor ajñānāt,) <191> 〈yogyatvasya ayogyatvājñānāt〉 sarvaphalabhāvanānāṃ ca dhātvarthaviśeṣasādhanatvāt |

191,i (BhāV_191,i_192,ii)

syān matam — svargādiviśeṣaṇaparatve 'pi guṇabhāvaḥ svargādeḥ syāt | na, bhāvyasya prathamam apekṣaṇāt, sādhaneṣu copacārād icchāyāḥ |

<192>

192,i

nanu na bhāvyapratipattipradhānāḥ kāmaśrutayaḥ, api tu niyojyaviśeṣapratipādanaparāḥ | anyathā kasyāyam upadeśaḥ, ko niyujyate, kasyedaṃ kartavyam, ity ajhānāt sāpekṣam asamāptam apratipattikaram eva śāstraṃ syāt |

192,ii

naitat sāram, yataḥ —

<193>

pratīyate niyogo 'rthāt samarthasya phalārthinaḥ /

anyathā hy asamarthānāṃ durvārādhikṛtir bhavet // 57 //

193,i (BhāV_193,i_194,i)

yo 'pi hi śabdān niyojyaviśeṣāvasāyaṃ manyate so 'pi niyojyaviśeṣapratipattau sāmarthyam upaiti | anyathā śabdavaśena śaktikalpanāyām andhādīnām apy atrārthe 'dhikāraḥ syāt | saty api cecchabde sāmarthyam upāśrīyate niyojyāvagame tadasaty evāstu | tasmād yo niyogārthaṃ pratipattuṃ tadviṣayaṃ cānuṣṭhātuṃ samarthaḥ phalārthī ca sa niyojyaḥ, asamarthasyānarthino 'śakye 'nabhilaṣite 〈vā〉 yāge pravartanāyogāt |

<194>

194,i

kiñ ca —

atatparatve phalatā (svargāde)〈paścāde〉r nāsti śabdataḥ /

na sāmarthyād anuṣṭhānaṃ niyogaikanibandhanam // 58 //

194,ii (BhāV_194,ii)

yadi svargakāmādiśrutayo na phalabhedādhigamanaparāḥ na śabdavatī phalatā svargādīnām; nāpi sāmarthyataḥ, anupapadyamānābhāvāt | <195> anyathā〈pi〉 niyujyamā(nā)〈na〉bhāvāt | anuṣṭhānam ayuktam iti cet — na, tasya niyogamātrāyattatvābhyupagamāt | ekavākyatvam iti cet — <196> ko virodhaḥ? anyad icchati anyat karotīti svargakāmo yāgaṃ kuryād ity ayam eva virodhaḥ 〈iti cet〉 ata eva tarhi na puruṣaviśeṣaparāḥ svargakāmādiśrutayaḥ, phalaparās santu |

196,i (BhāV_196,i_197,i)

api ca —

niyogaparatantrasya puruṣasyānyad icchataḥ /

kriyānyasya viruddheti na niyogapradhānatā // 59 //

<197>

197,i

anyad icchati anyat karoti iti virodhaṃ vadato niyogaprādhānyaṃ hīyate, phalārthitāhetutvān niyogasya | dṛśyate ca niyogasāmarthyād anyad apīcchatām anyakriyā paratantrāṇām | bhāvyasyaiva sato viśeṣaṇatvam iti cet — <198> na, niyogaviṣayāsaṃbandhāt, tataḥ kriyāntarabhāvyasy api viśeṣaṇatvāt | icchāmātrapravṛttidarśanāc cāyuktam evaitat |

198,i (BhāV_198,i)

nanv evaṃ naimittikatve cāgnihotrādīnāṃ nityatvavyāghātaḥ | ayam apy aparo <199> doṣo 'stu, na tu niyojyaviśeṣaparāt phalapratipattiḥ | nanu svargakāmasya yāgaḥ kartavyo 'vagamyate | kathaṃ ca sa tasya kartavyaḥ yadi taṃ na niṣpādayati? <200> na, gṛhadāhavata ivecchāvataḥ kiñ cid asampādayato 'pi kartavyatā syāt | yadi tarhy asampādayati svargaṃ yāge puruṣaḥ pravartate na tarhi svargakāmaḥ | na, nimeṣādiṣv atathābhūteṣv api pravartamānasya svargakāmatvāvighātāt | hetvantarāt tatra pravṛttir iti cet — ihāpi niyogād iti na doṣaḥ |

<201>

201,i (BhāV_201,i)

syād etat — svargasiddhāvicchāpagame niyoganiṣpattiḥ | anyathā kṛtayāgo 'pi niyojya eva syāt, na kṛtaniyogaḥ | ato niyogārthaniṣpattisāmarthyāt svargādisiddhi〈niṣpattiḥ〉 | na, viṣayasiddhyā niyoganiṣpatteḥ, svargādeś ca niyojyaviśeṣaṇatvenāviṣayatvāt | anyathā gṛhadāhāder apy apagamaprasaṅgaḥ | <202> tasmāt phalaparāḥ svargakāmādiśrutaya iti manoharam |

<ity āryamaṇḍanasya kṛtir bhāvanāviveko 'vasitaḥ ||>