I
<śrīgaṇeśāya namaḥ>
<atha śrīmahāmahopādhyāyagadādharabhaṭṭācāryaviracito muktivādaḥ prārabhyate>
1,i (MukV_1,i_5,i^1)
prayojanam uddiśyaiva pumāṃsas tadupāye pravarttante , ataḥ śāstrasya prayojanaṃ prathamataḥ pradarśayanti śāstrakṛtaḥ । <ed_2>tatra svataḥprayojanaṃ sukhaṃ tadbhogo duḥkhābhāvaś ca । tatvaṃ cā'nyecchānadhīnecchāviṣayatvam , na tu prayojanāntarā<ed_3>janakatve sati prayojanatvam , sukhasākṣātkārarūpabhogaṃ prati viṣayatayā janake sukhe 'vyāpteḥ । gauṇaprayojana<ed_4>ṃ cānyecchādhīnecchāviṣayo bhojanādiḥ , tatra sukhādirūpaphalānusandhānād evecchotpatteḥ । duḥkhāsambhinnasukharūpatayā svargasyevā''nvīkṣikyādiśāstraphalasyāpy apavargasyātyantikaduḥkhanivṛttirūpasya svata eva prayojanatvam ।
<ed_5>
5,i (MukV_5,i^2) (MukV_5,i^3_12,i)
muktau pramāṇan tu — duḥkhatvaṃ devadattaduḥkhatvaṃ vā svāśrayā'samānakālīnadhvaṃsapratiyogivṛtti kāryamātra<ed_6>vṛttitvāt , santatitvād vā etat pradīpatvavat । santatitvaṃ ca nānākālīnakāryamātravṛttitvam । “ātmā jñātavyo na sa punar āvartata” iti śrutiś ca pramāṇam । ā<ed_7>vartate — śarīrī bhavati ity arthaḥ । na cāpavargasyoktarūpasya sukhavirodhitayā na puruṣārthatvasambhavaḥ sukhābhāvaniyatatve 'pi duḥkhābhāvatvenātyantikatvāviśeṣitena ca tadviśeṣitena ca tatrecchotpattau bādhakābhāvena prayojana<ed_8>tvopapatteḥ । na ca sukhābhāvaniyatatvena dveṣasambhavāt tatra necchāsambhava iti vācyam । svataḥprayojanasya dveṣaviṣayatvāyogyatvāt । nanu dharmādināśakatattvajñānadvārā sukhanivṛttisādhakatvena mokṣopāye yogābhyāsādau dveṣasambhavād viśeṣadarśināṃ pravṛttyanupapattir iti cet । sukheṣūtkaṭarāgavatāṃ viṣayiṇāṃ sukhābhāve utkaṭadveṣodayena mokṣopāye na bhavaty eva pravṛttiḥ । tad uktaṃ maṇikṛtā — “tasmād avivekinaḥ sukhamātralipsavo bahutaraduḥkhā<ed_9>nuviddhaṃ sukham uddiśya “śiro madīyaṃ yadi yāti yātu” iti kṛtvā paradārādiṣu pravartamānā
varaṃ vṛndāvane (ramye) śūnye śṛgālatvaṃ vṛṇomy aham /
na tu vaiśeṣikīṃ muktiṃ prārthayāmi kadācana //
ityādi vadanto nātrādhikāriṇaḥ ye ca vivekino 'smin saṃsārakāntāre kiyanti duḥkhadu<ed_10>rdināni kiyatī vā sukhakhadyotikā iti kupitaphaṇiphaṇāmaṇḍalacchāyapratimam idam iti manyamānāḥ sukham api hātum icchanti te 'trādhikāriṇaḥ” iti । vivekinān tu bahutaraduḥkhānuviddhatayā sukhaṃ notkaṭarāga iti tadabhāve 'pi notkaṭadveṣa iti balavaddveṣaviṣayasādhanatvasyaiva pravṛttivirodhitayā mokṣopāye na pravṛttyanupapattiḥ । svarge 'pi pātabhayādijanyaduḥkhānuviddhatayā kṣayitayā <ed_11>ca na vivekinām utkaṭo rāgaḥ । rāgadveṣayor utkaṭatvaṃ jātiviśeṣaḥ pravṛttinivṛttibhyāṃ kalpanīyaḥ । tanniyāmikā ca sāmagrī tattajjñānavyaktyādighaṭitā'nanugataiva , tulye 'pi bahutaraduḥkhānuviddhatvādijñāne sukhatadabhāvayor viṣayiṇām utkaṭarāgotkaṭadveṣodayāt , vivekinān tadanudayāt । atha
duḥkhābhāvo 'pi nāvedyaḥ puruṣārthatayeṣyate /
na hi mūrcchādyavasthāyāṃ pravṛtto dṛśyate sudhīḥ //
<ed_12>
12,i
iti na muktijñānaṃ sambhavatīti cen na । na hi duḥkhābhāvaṃ jānīyām ity uddiśya pravṛttiḥ kin tu duḥkhaṃ me mā bhūd ity uddiśya svata eva bahutaraduḥkhajarjarakalevarā duḥkhābhāvam uddiśya maraṇe pravartamānā dṛśyante ।
<ed_13>
13,i (MukV_13,i^1) (MukV_13,i^2)
atha duḥkhanivṛttiḥ duḥkhasya dhvaṃsarūpo 'bhāvaḥ , na tu prāgabhāvātyantābhāvau nityatvenā'sādhyatvāt dhvaṃsasya cā'nantarotpannaviśeṣaguṇād eva sambhavena na tattvajñānādyupayogaḥ । nanu svasamānādhikaraṇaduḥkhaprāgabhāvā'samānakālīnatvarūpātyantikatvaviśeṣitaduḥkhadhvaṃsatvarūpāpavargatvāvacchinnatvasya tattvajñānanirapekṣakāraṇāntarān na <ed_14>nirvāha iti ced evam api na tādṛśadharmasya tattvajñānajanyatāvacchedakatvasambhavaḥ । caramaduḥkhadhvaṃsadaśāyāṃ tadvaty ātmani duḥkhajanakādharmarūpakāraṇaviraheṇa duḥkhānutpattyā'rthavaśād eva tasya svasamānādhikaraṇaduḥkhā'samānakālīnatvanirvāhāt । arthasamājarūpabādhakagrastasya kāryatānavacchedakatvāt । anyathā puruṣāntarīyaduḥkhāsamānakālīnaduḥkhadhvaṃsatvāder api kiṃcitkāraṇakāryatāvacchedakatvāpātāt । maivam । arthasamājasthale hi sādhakābhāva eva kāryatāvacchedakatvabādhakaḥ upadarśitamuktitvācchinnaṃ prati tattvajñānahetutāyāḥ śrutismṛtyādisākṣikatayā na bādhaḥ । mā bhūd vā tādṛśamuktitvāvacchinnaṃ prati kāraṇatā , tathāpi tadavacchinne tattvajñānasya prayojakatvaṃ durvāram eva , tattvajñānaṃ vi<ed_15>nā pāpapravāhavicchedasyāsambhavena duḥkhānuvṛtter āvaśyakatayā duḥkhadhvaṃse duḥkhāsamānakālīnatvānirvāhāt । yena vinā yaddharmāvacchinnānirvāhas tasyaiva tadavacchinnaprayojakatvāt । prayojakatvaṃ ca svarūpasambandhaviśeṣaḥ । iṣṭaprayojakatvajñānam evopāyecchāhetur iti mumukṣayā tattvajñānecchānirvāhaḥ । “duḥkhenātyantaṃ vimuktaś carati” “aśarīraṃ vā vasantaṃ na priyāpriye spṛśata” ityādiśrutivākyāni ca tattvajñānavatāṃ duḥkhātyantavimuktibodhakāni vimuktiprayojakatvaparāṇy eveti ।
<ed_16>
16,i (MukV_16,i)
yat tu duḥkhānutpāda eva mokṣaḥ sa ca prāgabhāvarūpatayā'janyo 'pi tattvajñānādisādhyaḥ , kṣemasādhāraṇasādhanatājñānasyaiva ca pravartakatvam duḥkhaṃ me mā bhūd ity uddiśya vaidike prāyaścittādau laukike cāhikaṇṭakāpanayādau pravṛttidarśanāt । kṣemarūpaṃ ca sādhanatvaṃ labdhaparirakṣaṇaṃ siddhasyottarakālasattvanirvāhakatvam prāgabhāvasyāpy uttarottarakālasambandhaḥ pratiyogyutpādavirodhi<ed_17>nirvāhyaḥ । duḥkhotpādavirodhī ca duḥkhabījībhūtādharmanāśahetur ātmatattvajñānam eveti tat sādhyatvaṃ duḥkhaprāgabhāvasyeti prābhākarāṇāṃ matam ।
17,i (MukV_17,i^1) (MukV_17,i^2)
tad ayuktam । nirviṣeṣitaduḥkhaprāgabhāvasyāpy uttarakālasambaddhasya saṃsāradaśāsādhāraṇatayā svasamānādhikaraṇaduḥkhāsamānakālīnaduḥkhadhvaṃsaviśiṣṭa evāsau mokṣarūpo vācyaḥ । tādṛśaś cāprasiddhaḥ muktasya duḥkhānutpattyā muktidaśāyāṃ tatprāgabhāvāsattvāt । anāgatasyaiva prāgabhāvapratiyogitvāt । duḥkhaṃ me mā bhūd ityādikāmanā ca uttarottarakālasambandhaviśiṣṭaduḥkhātyantābhāvaviṣayiṇy eva , nityatve 'pi tasya prāgabhāvavat sādhyatvam akṣa<ed_18>tam eva । duḥkhaprāgabhāvābhāvaviśiṣṭaduḥkhātyantābhāvo mokṣaḥ suṣuptyādidaśāyāṃ viśeṣaṇābhāvāt nātiprasa<ed_19>ṅga iti tu suvacam । atha yathā dūrasthasaro'vagāhanādisādhyasya tadupāyapūrvakatvādiviśeṣaṇaviśiṣṭasantāpaśāntyādirūpaphalasya anāyāsasiddhavṛttyādito nirvāhe 'pi viśeṣyasantāpaśāntyādirūpaphalasya vṛṣṭyādito nirvāhapratisandhāne dūrasthasaro'vagāhanādau tajjanyaśrame balavaddveṣān na pravṛttiḥ , tathā duḥkhanivṛttimātraphalasya laghūpāyato nirvāhapratisandhānenātyantikaduḥkhanivṛttirūpamokṣārthitayā'pi bahutaraśramānuviddhayogābhyāsādau pravṛttyanupapattir iti cen na । yathā <ed_20>sukhamātrasya laghūpāyatvapratisandhāne 'pi duḥkhāsambhinnasukharūpasvargārthitayā bahuvittavyayāyāsasādhyayāgādāv api pravartante duḥkhāsambhinnatvarūpaviśeṣaṇapuraskāreṇa utkaṭarāgasambhavāt bahuvittavyayāyāsādau utkaṭadveṣānudayāt tathā''tyantikatvarūpaviśeṣaṇapuraskāreṇa utkaṭarāgasyānubhavikatayā tadviśiṣṭaphalārthitayā bahutaraśramā'nuviddhe 'pi mokṣopāye pravṛttisambhavāt । upādeyatānavacchedakasaro'vagāhanapūrvakatvādiviśeṣaṇaviśiṣṭasantāpaśāntyādiphale rāgotkaṭyavirahāt uktasthale saro'vagāhanādau pravṛtter ayogāt ।
<ed_21>
21,i (MukV_21,i^1) (MukV_21,i^2) (MukV_21,i^3) (MukV_21,i^4_21,i^5) (MukV_21,i^6) (MukV_21,i^7) (MukV_21,i^8) (MukV_21,i^9) (MukV_21,i^10)
kecit tu duḥkhadhvaṃsasya kāraṇāntarād eva sambhavena na tasya tattvajñānajanyatvam ity ālocya duḥkhabījaduritanāśasyaivātyantikasya mokṣarūpatāṃ svīkurvanti । tasyātyantikatvaṃ svasamānādhikaraṇaduritāsamānakālīnatvam eva । bhogajanye prāyaścittajanye ca duritanāśe 'tiprasaṅgabhaṅgāya tadviśeṣaṇopādānam । na ca taccharīrārambhakakarmaṇāṃ tattvajñāne jāte 'pi bhogād eva kṣayaḥ ata eva tattvajñānino 'pi nāradādayaḥ sukhopāye pravartante duḥkhopāye ca nivartante , tathā ca tattvajñānajanyaduritanivṛttes tādṛśaduritasamānakālīnatayā noktarūpātyantikatvaṃ nirvaha<ed_22>tīti vācyam । jāte 'pi tattvajñāne bhogād eva prārabdhaśarīrakarmasu kṣīṇeṣv eva tattvajñānāntarād itaraduritanāśopagamāt tasyaivātyantikatvena mokṣarūpatvāt । na ca tādṛśakarmasu vidyamāneṣv eva tattvajñānarūpanāśakabalāt kathaṃ netarakarmakṣaya iti vācyam । caramatattvajñāna eva duritanāśakatāvacchedakajātiviśeṣopagamāt । na ca tattvajñānād aśeṣaduritanāśe 'rthavaśād eva tasya svasamānādhikaraṇaduritāsamānakālīnatvarūpātyantikatvanirvāha iti puruṣāntarīyaduritāsamānakālīnaduritadhvaṃsatvava<ed_23>n niruktaṃ muktitvam api na tattvajñānajanyatāvacchedakam , tattvajñānanāśyatāvacchedakatayā ca na duriteṣu jātiviśeṣakalpanasambhavaḥ govadhādijanyatāvacchedakajātibhiḥ saṅkaraprasaṅgāt , aviśeṣitaduritanāśatve 'pi na tattvajñānajanyatāvacchedakatvasambhavaḥ bhogajanyādiduritanāśe vyabhicārād iti kathaṃ tādṛśyām api muktau tattvajñānasya hetuteti vācyam । bhogādighaṭitasāmagrīm antareṇaiva tattvajñānena duritanāśāt tatra taddhetutāyā āvaśyakatve agatyā''tyantikatvaviśiṣṭasyaiva taddharmasya tattvajñānajanyatāvacchedakatvasiddheḥ । puruṣāntarīyaduritāsamānakālīnatvaviśiṣṭasya duritanā<ed_24>śasya janyatāvacchedakatve mānābhāva eva bādhakaḥ । atha duritanāśe 'pi tattvajñānasya hetutvam aprāmāṇikaṃ bhogād eva sarvatrādṛṣṭanāśopagamāt anyathā “mābhuktaṃ kṣīyate karma” ityādivacanavirodhaḥ syāt । na ca tattvajñānena karmaṇo 'vināśe tattvajñāninām ātyantikaduḥkhanivṛttiḥ kathaṃ syād iti vācyam । prācīnakarmaṇāṃ bhogād eva kṣayeṇa vāsanāviraheṇa niṣiddhācaraṇādinā'dṛṣṭāntarājananāt duḥkhānutpādena katipayakālottaraṃ ātyantikaduḥkhavigamasambhavāt । ata eva tattvajñānena karmaṇām avināśe duḥkhasyā''vaśyakatayā tattvajñānopāye pravṛttyanupapattir ity api samāhitam । na ca ।
<ed_25>bhidyate hṛdayagranthiś chidyante sarvasaṃśayāḥ /
kṣīyante cā'sya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāpare //
yathaidhāṃsi samiddho 'gnir bhasmasāt kurute 'rjuna /
jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasāt kurute tathā //
iti bahutaravākyabodhitaṃ tattvajñānasya karma<ed_26>nāśakatvaṃ duṣpariharam eveti vācyam । mābhuktam ityādivacanavirodhānurodhena tattvajñānaṃ kāyavyūhasampādanadvārā jhaṭiti sakalakarmabhogaṃ nirvāhya tāni nāśayatīty atraiva jñānasya karmanāśakatābodhakavākyānāṃ tātparyopagamāt । yathāgner indhananāśe bhasmani ca paramparayaiva hetutā tathā jñānasyāpi karmavināśa ity etatsūcanāyaiva jñānasyāgnitvena nirūpaṇam । na ca mābhuktam ityādivākye karmapadaṃ lakṣaṇayaivādṛṣṭārthakam upagantavyam , tasya kriyāyām eva śakter iti lakṣaṇāyā āvaśyakatve jñānādyanāśyādṛṣṭa eva sāstu , tata eva virodhabhaṅge kimarthaṃ tattvajñānināṃ sakalakarmabhogakalpanam iti vācyam । adṛṣṭe 'pi karmapadasyānādiprayogapra<ed_27>vāhadarśanāt tatra sāmānyarūpeṇa lakṣaṇāyāḥ śaktitulyatvāt kalpanālāghavānurodhena viśeṣarūpeṇa svārasikalakṣaṇāyā ayuktatvāt । na caitanmate karmaṇāṃ bhogasyā''vaśyakatayā abhuktakarmāprasiddhyā tādṛśavākyasya yathāśrutārthaparatā na sambhavatīti vācyam । atītatvasya ktapratyayena vivakṣaṇāt tatkṣayāpekṣayā atīto yo bhogas tadanupahitakarmaṇi tatkṣayapratiyogitvaniṣedharūpayathā<ed_28>śrutārthe 'prasiddhyanavakāśāt । yady api bhogo 'nubhavaviśeṣaḥ tadviṣayatvarūpaṃ bhuktatvaṃ na kutrāpy adṛṣṭe , tathāpi bhogaviṣayaphalopadhānam eva bhogakarmatvaṃ prakṛte vivakṣitam । sukhaṃ bhujyate itivat puṇyaṃ bhujyate ityādiprayogadarśanāt tādṛśārthasyāpi svarasasiddhatvād iti cen na । kalpakoṭiśatair api ityantena yathā bhāvanākhyasaṃskāraḥ kālavaśād api phalam anutpādya naśyati tathā na karma ity eva labhyate tathā ca jñānād api karmaṇo nāśe na kaścid virodhaḥ anyathā prāyaścittād api karmanāśena tādṛśavacanavirodhaparīhārāsambhavāt prāyaścittasya pāpānāśakatve tatra pravṛttyanupapattiḥ । na ca prāyaścittasyāpi kāyavyūhādhīnajhaṭitibhogasampādanadvārā pāpanāśakatvam iti tatra pravṛttir upapadyata eveti vācyam । duḥkhavyaktīnāṃ sāmye jhaṭitibhogavilambabhogayor aviśeṣeṇa prāyaścittānarthakyāt । evaṃ cāvaśyam eva bhokta<ed_30>vyam ity asyāvirodhāya jñāninām api sakalakarmabhogopagama ity api na yuktam kṛtaprāyaścittānāṃ karmaṇāṃ bhogābhāvāt tatra karmapadasya vedabodhitanāśakānāśyakarmaparatāyā āvaśyakatvāt । tattvajñānarūpanāśakasyāpi vedabodhitatayā tena bhogaṃ vinaiva karmanāśe kṣativirahāt । tattvajñānasya sākṣād adṛṣṭanāśakatve kvacid bhogaḥ kvacic ca tattvajñānam ity ananugamena vyabhicārād bhogasyādṛṣṭanāśakāraṇatā na sambhavatīty api nāśaṅkanīyam । bhogopahitādṛṣṭanāśatvasya bhogajanyatāvacchedakatayā vyabhicārānavakāśāt , anyathā tathāpi prāyaścittakīrtanādijanyādṛṣṭanāśe vyabhicārāt । atha duritanāśasya sukhaduḥkhābhāvabhinnatayā tadrūpasya kathaṃ svataḥprayojanatvam iti cen na kathaṃcit svataḥ<ed_31>prayojanatvam , kin tu duḥkhābhāvanirvāhakatayā gauṇaprayojanatvam eva । athaivaṃ mithyādhījanyavāsanāyā adṛṣṭadvārā duḥkhaprayojakatayā tannivṛtter api duḥkhābhāvanirvāhakatayā puruṣārthatvena tasyā eva kuto na mokṣarūpatopeyata iti cen na । utpannatattvajñānānāṃ vāsanānivṛttāv api yāvat prārabdhaśarīrāṇāṃ karmaṇāṃ nocchedas tāvad apavargānabhyupagamāt । tāvad evāsya ciraṃ yāvan na vimokṣaḥ atha sampatsyate kaivalyeneti śrutyāpi prārabdhakarmavimokṣaparyantaṃ jñāninaḥ kaivalyavilambabodhanād ity āhuḥ ।
<ed_32>
32,i (MukV_32,i^1) (MukV_32,i^2)
ekadaṇḍino vedāntinas tu yadupādhyanavacchinnasya brahmaṇo viśuddharūpatā tādṛśa upādhivigama eva kaivalyam । tādṛśopādhir avidyaiveti tannivṛttir eva tat । duḥkhasyāntaḥkaraṇaviśeṣabuddhidharmatayā tasyāś ca svajana<ed_33>kāvidyānāśanāśyatayā'vidyānivṛtteḥ svataḥprayojanatvavirahe 'pi duḥkhanivṛttinidānatayā gauṇaprayojanatvaṃ durapavādam eva avidyā ca padārthāntaram ajanyam api vināśapratiyogi , tannāśakaṃ ca brahmasaṃvedanam । na cāvidyārūpāvaraṇasattve brahmasaṃvedanam eva durghaṭam iti vācyam । brahmasaṃvedanaṃ hi brahmākārāntaḥkaraṇavṛttiḥ vṛttyākhyo 'ntaḥkaraṇapariṇāma eva viṣayāvaraṇabhṛtāvidyānivṛttiphalakaḥ । tad uktam ।
<ed_34>buddhivṛtticidābhāsau dvāv api vyāpnuto ghaṭam /
tatrājñānaṃ dhiyā naśyed ābhāsāt tu ghaṭaḥ sphuret //
evaṃ cāvidyāyā antaḥkaraṇavṛttau na virodhitā api tu viṣayasphūrtāv eva । sphūrtiś ca prakaṭatā sā ca bhaṭṭānām iva padārthāntaram eveti । na ca brahmaṇo 'ntaḥkaraṇavṛttiviṣayatve brahmaṇaḥ svaprakāśacaitanyarūpatāsiddhāntavirodhaḥ svenaiva prakāśo 'vagāhanaṃ yasyeti vyutpattyā svamātraviṣayasyaiva svaprakāśaśabdārthatvād iti vācyam । yasya svata eva sphūrtis tasyaiva svaprakā<ed_35>śatvāt । jaḍātmakasya prapañcasya sphūtir na svata eva kin tu phalāt । vṛttivyāpyaviṣaye citpratibimba eva pāribhāṣikaṃ phalam । tad uktam ।
mohātīto viśuddho munibhir abhihito mohasaṃkrāntamūrtiḥ sākṣī svānte tadutthe pratiphalitavapurgīyate 'sau pramātā /
vṛttyārūḍhaḥ pramāṇaṃ phalam api dhiṣaṇāvṛttisaṃvyāptacaityopādhir mohotthaśabdapramukhaviṣayagaḥ syāt prameyaḥ parātmā //
<ed_36>
36,i (MukV_36,i)
iti । brahmaṇaś ca sphūrtiḥ svata eva na tu cidābhāsāt caitanyavastuni caitanyapratibimbāsambhavāt । etena brahmasaṃvedanaṃ brahmajñānam evaṃ ca svaviṣayajñānarūpaṃ brahmaiva tatheti nityatayā saṃsāradaśāyām api tatsattvenāvidyānivṛttiprasaṅga iti parāstam । antaḥkaraṇavṛttirūpabrahmasaṃvedanasyaivāvidyānivartakatayā brahmākāravṛtteḥ saṃsāradaśāyām asattvenāvidyānivṛttiprasaṅgāprasakteḥ ॥
II
36,ii (MukV_36,ii)
tridaṇḍinas tu ānandamayaparamātmani jīvātmano layo mokṣaḥ । paramātmajīvātmanor abhede 'pi upādhiviśeṣaviśiṣṭasyātmano jīvatayā tasyaivopādhikaḥ paramātma<ed_37>bheda iti bhedakopādhiviraha eva jīvasya paramātmani yathā ghaṭākāśasya ghaṭavigama eva śuddhākāśasya layaḥ , liṅgaśarīrāvacchinnasyaivātmano jīvabhāva iti liṅgaśarīranāśa eva paryavasito mokṣaḥ । liṅgaśārīraṃ ca sthūlaśarīrabījabhūtamahadahaṅkāratanmātrākhyabhūtasū<ed_38>kṣmaikādaśendriyasamudāyaḥ । tadviśiṣṭasyaivātmano duḥkhādimattayā viśeṣaṇībhūtaliṅgaśarīrasyaiva nāśe duḥkhādikaṃ notpattum arhati । viśeṣaṇam atrāvacchedakatvākhyasambandhaviśeṣavat āśrayāntarbhūtaṃ , tanmātraṃ vā āśrayaḥ sarvathaiva tasya duḥkhahetutvāt । evaṃ ca tadvigamasya duḥkhanivṛttihetutayā puruṣārthatvam akṣatameveti । evam api <ed_39>māyādhīnasya prapañcasya māyānivṛttyaiva nivṛtter māyānivṛtter mokṣadaśāyām āvaśyakatvam । avidyaiva māyātvenaitanmate paribhāṣiteti phalato na viśeṣaḥ ।
<ed_40>
40,i (MukV_40,i_40,ii)
atra nyāyavidaḥ avidyā na padārthāntaram mānābhāvāt kintv adṛṣṭam eva tattvajñānarūpavidyāvirodhitayā'vidyety ucyate । adṛṣṭavyaktīnāṃ sāditve 'pi tatpravāhasyānāditayā avidyāyā anāditāpravādaḥ tathā ca tannivṛttis tadadhīnaduḥkhanivṛttir vā mokṣa iti niṣpratyūham eva ।
40,ii
yat tv avidyānivṛttyā buddhyādinivṛttau taddharmasya duḥkhasya nivṛttir iti tad api na yuktipatham ārohati buddheḥ sukhaduḥkhādyāśrayatve tasyā vināśe mānābhāvāt । na ca duḥkhātyantocchedānurodhāt tannāśopagamaḥ tatsattve 'py adṛṣṭocchedād eva duḥkhapravāhavicchedasambhavāt । na cāśrayanāśaṃ vinā aśeṣādṛṣṭanāśa evānupapannaḥ āśrayasattve 'pi samānādhikaraṇatattvajñānād evāśeṣādṛṣṭanāśasambhavāt । bhavanmate 'py avidyānāśe taddhetutāyā āvaśyakatvāt । punaradṛṣṭānutpattiś ca vāsanādivirahāt yogināṃ buddhyādisattve 'py adṛṣṭotpattyā bhavanmate 'py adṛṣṭasya vāsanāhetukatvāt ।
<ed_41>
41,i (MukV_41,i^1) (MukV_41,i^2)
athāvidyāyā padārthāntaratve ced viśeṣas tadā mā bhūt tasyās tathātvam । adṛṣṭaṃ mithyājñānāhitā vāsanaiva vā bhavatv avidyā । tattvajñānan tv adṛṣṭanāśe na sākṣād dhetur api tu buddhināśa eva । buddher jñānādyāśrayatayā tattvajñānasyāśrayatārūpasākṣātsambandhasya nāśakatāvacchedakatayā lāghavāt adṛṣṭe sāmānādhikaraṇyarūpaparamparāsambandhenaiva tattvajñānasattvāt tasya tannāśakatve nāśakatāvacchedakapratyāsatti<ed_42>gauravāt । na ca pratiyoginiṣṭhapratyāsattyā jñānasyādṛṣṭanāśakatvopagama eva gauravāt nāśādhikaraṇaniṣṭhasākṣātsambandhenaiva tasya tannāśaṃ prati hetutvam upagantavyam iti vācyam tathāsati niyāmakābhāvenātiprasaṅgāpātāt । evaṃ vāsanānāśe tattvajñānasya pṛthakkāraṇatākalpanenāpi nyāyamate gauravam । tannāśād evādṛṣṭanāśavat vāsanānāśopapattes tattvajñānasya pṛthakkāraṇatānupagamāt । adṛṣṭādināśe ca buddhivināśasya kāraṇatāyā nādhikyam āśrayanāśasyāśritanāśaṃ prati kḷptakāraṇatayaivopapatteḥ tathā ca tajjīvopādhivigamo 'pavarga ity etad evocitam iti cen na buddhitattvasyānāditve vināśānupapatteḥ bhāvanāśe janyatvena pratiyogino hetutvāt । sāditve ca buddhidharmādṛṣṭapravāhasyāpi sāditayā prathamam adṛṣṭavaicitryaṃ bho<ed_43>gādikāryavaicitryaṃ ca na syāt । na cādṛṣṭajanakakṛtivaicitryam prathamataḥ kṛtivaicitryaprayojakasyaiva durlabhatvāt tasmād adṛṣṭasamavāyino nityatvam eva anādivicitrādṛṣṭapravāhāt puṃsāṃ bhogavaicitryam iti ।
43,i (MukV_43,i)
etena mūlaprakṛtipariṇāmaviśeṣo buddhir mahadākhyaḥ tatraivādṛṣṭaṃ kṛtyādikaṃ ca । puruṣās tu kūṭasthacaitanyarūpāḥ । <ed_44>janmadharmānāśrayatvaṃ kauṭasthyam buddhidharmāḥ kṛtyādayo buddhipariṇāmaviśeṣeṇāhaṅkāreṇa puṃsy āropyante । tad uktam ।
ahaṅkāravimūḍhātmā kartāham iti manyate / iti ।
buddhyupayoga eva puruṣāṇāṃ bandhaḥ buddher layena tadanaparāga eva teṣām apavarga iti sāṅkhyamatam apāstam ।
<ed_45>
45,i (MukV_45,i_45,ii)
buddher uktānāditvasāditvarūpavikalpakavalitatvāt । tad uktam ācāryaiḥ ।
anyathā'napavargaḥ syād asaṃsāro 'thavā punaḥ / iti ।
asaṃsāraḥ saṃsārāvaicitryam ।
45,ii
bhaṭṭās tu nityasukhasākṣātkāro 'pavargaḥ । na ca nityasukham aprāmāṇikam “ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ tac ca mokṣe pratiṣṭhitam” ityādirūpapramāṇasambhavāt । ānandam iti chāndasaṃ napuṃsakam , brahmaṇo rūpam ātmano dharmaḥ mokṣe mokṣasamaye pratiṣṭhitaṃ sākṣātkṛtam ity arthaḥ । etādṛśapramā<ed_46>ṇena mokṣakālīnasākṣātkāraviṣayasukhasiddhau lāghavena tasyotpādavināśābhāvasiddhau nityatāyāṃ paryavasānāt ।
46,i (MukV_46,i_46,ii)
kecit tu nityaṃ vijñānam ānandaṃ brahmeti śrutiḥ ānandaviśiṣṭasyātmano nityatāṃ bodhayati viśiṣṭānvayaparatāyā autsargikatayā asati bādhake tyāgāyogād iti viśeṣaṇasyānandasya nityatve saiva pramāṇam ity āhuḥ ।
46,ii
tac cintyam । tathā sati tato nityajñānasyāpi siddhiprasaṅgāt । na ca mīmāṃsakānāṃ tadanumataṃ vedāntinām eva yathāśrutatādṛśaśrutibalāt jñānasukhātmakasya paramātmanaḥ siddhiḥ teṣāṃ ca tadekavākyatayā ānandaṃ brahmaṇo rūpam ity asya sukhaṃ brahmaṇaḥ svarūpam ity arthaḥ । mokṣe pratiṣṭhitam ity asya ca saptamyā janakatārthakatayā bhaviṣyatīty adhyāhāreṇa vā avidyānivṛttirūpamokṣajanakasākṣātkāraviṣaya ity arthaḥ ।
<ed_47>
47,i (MukV_47,i^1) (MukV_47,i^2) (MukV_47,i^3) (MukV_47,i^4)
atha “aśarīraṃ vā vasantaṃ priyāpriye na spṛśata” ityādiśrutivirodhāt muktasya sukhasambandhasvīkārāsambhavaḥ । na ca tatra vākyabhedabhiyā pratyekaniṣedhaparatā na svīkriyate api tu ubhayābhāvaparataiva tathā ca sukhasattve 'pi duḥkhābhāvāt ubhayābhāvasattvena na virodhaḥ । avyāsajyavṛttyanugatarūpāvacchinnābhāvaparatayā vākyabhedaparīhāra upāyakārānumato na sādhīyān priyāpriyayor ekapadena pratipādana eva tatsambhavāt <ed_48>tāvatāpi ayogyatvasyāparīhārāc ca । duḥkhābhāvād ubhayābhāvaḥ sukhābhāvād veti vinigamanāviraho nāśaṅkanīyaḥ “duḥkhenātyantaṃ vimuktaś carati” ityādiśrutibalāt duḥkhābhāvasya prāmāṇikatvāt tasyaivobhayābhāvaprayojakatvād iti vācyam yataḥ priyāpriye na spṛśata ity anena priyāpiyayor abhāvo na pratyāyate api tu tadubhayānuyogikamuktātmakarmakasparśakartṛtvābhāva eva । tatkarmasparśakartṛtvaṃ ca tadanuyogikasambandhapratiyogitvam priye sukhe tādṛśasambandhapratiyogitāsa<ed_49>ttve ca ubhayatvāvacchinne 'pi tatra tadabhāvabādhaḥ pratiyogimati vyāsajyavṛttidharmāvacchinnābhāvānabhyupagamāt । na ca spṛśadhātur atra sattārthakaḥ tathā ca ghaṭapaṭau na sta ity atra yathā ghaṭapaṭobhayābhāve 'stitvaṃ pratīyate tathā prakṛte 'pi sukhaduḥkhobhayābhāve 'stitvaṃ pratīyate iti vācyam । tathā sati dhātor akarmakatayā aśarīram iti dvitīyānupapattiḥ । anuyogini saptamīṃ vinā prāti<ed_50>padikārthābhāvapratyāyanāyogāc ceti cen na mokṣasukhabodhakānandam ityādiśrutivirodhabhayena muktātmani vidyamāne 'pi sukhe tadavṛttitānavacchedakobhayatvāvacchinne muktātmaniṣṭhasambandhapratiyogitvābhāvopagamāt । eka eva gacchati na tu dvāv ityādivyavahārāt pratiyogyadhikaraṇe vyāsajyavṛttidharmāvacchinnānuyogitākābhāvasyāvaśyakatvāc ca । atha vā na spṛśata ity asya <ed_51>utpattirūpasambandhapratiyogitvābhāvo 'rthaḥ । na ca dhātor utpattirūpasambandhārthakatve janmādivad akarmakatā syād iti vācyam ādyakṣaṇānuyogikasambandhārthakatayā janiprabhṛtīnām akarmakatvāt । atrādyakṣaṇāvacchinnasambandhasya dhātvarthatayā tadanuyogitayā ātmanaḥ karmatāsambhavāt । atha vā priyapadaṃ janyasukhaparam eva tathā ca na kaścid virodhaḥ ।
<ed_52>
52,i (MukV_52,i)
atha śarīrarūpakāraṇaviraheṇa muktasya sukhasākṣātkārānupapattiḥ tatsākṣātkārasyāpi nityatve muktasaṃsāriṇor aviśeṣaprasaṅga iti cen na avacchinnajñānaṃ praty eva śarīrasya hetutvāt śarīrānavacchinnasya nityasukhasākṣātkārasya śarīram antareṇāpy utpattisambhavāt । nyāyamate nityeśvarajñānanivṛttaye janyatvasyāvaśyaṃ niveśanīyatayā'vacchinnatvasya śarīrajanyatāvacchedakatvapraveśe 'pi gauravānavakāśāt । vastu<ed_53>to 'vacchedakatāsambandhenaiva jñānaṃ prati śarīrasya hetutayā nityasukhasākṣātkārasya tena sambandhena kutrāpy anutpatter aśarīrasyāpi tatsambhavāt । na caivam anyadāpi śārīraṃ vinā'navacchinnajñānaṃ syād iti vācyam śarīrāghaṭitajñānasāmagryās tattvajñānaghaṭitatvāt । na ca janyajñānasya mokṣarūpatve tannāśe 'pi mokṣo 'pi nivartate iti vācyam tattajjñānavyaktinivṛttāv api sukhasākṣātkāradhārāyā anivṛtter ity āhuḥ ।
53,i (MukV_53,i^1) (MukV_53,i^2) (MukV_53,i^3)
tan na manoramam tanmate 'pi duḥkhātyantavimokṣasya duḥkhasādhanaduritātyantanivṛtter vā mokṣadaśāyām āvaśyakatvena tatra tattvajñānahetutāyā api tathātve ātyantikaduḥkhādinivṛtter eva mokṣarūpatāyā ucitatvāt <ed_54>nityasukhe tatsākṣātkārādikalpanāyā eva gauravaparāhatatvāt । ānandaṃ brahmaṇo rūpam ity atra ānandapadaṃ duḥkhavirahārthakam eva mokṣe pratiṣṭhitam ity asya savāsanamithyājñānasya nivṛttāv uttarāvadhirahitaṃ sat sthitam ity arthaḥ । muktim praty ātmatattvajñānaṃ hetuḥ ātmā vāre śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ sākṣātkartavyaś caitāvad are khalv amṛtatvam iti śruteḥ । etāvat <ed_55>śravaṇādirūpaṃ jñānam amṛtatvam amṛtatvasya mokṣasya hetuḥ । tatra kāraṇam savāsanamithyājñānonmūlanakṣamaḥ śrutismṛtyupadiṣṭayogavidhinā ciranirantarādarasevitani<ed_56>didhyāsanayogajadharmaprayojyaḥ śarīrabhinnatvena ātmanaḥ sākṣātkāra eva śābdādijñānasya dehābhedavāsanārūpadoṣaviśeṣajanyāyām ahaṃ gaura ityādimithyābuddhau apratibandhakatvāt tajjanyavāsanāyāḥ anāśakatvāc ca । śravaṇādikaṃ ca taddvārā mokṣopayogi ata eva saṃsāradaśāyām api śāstrādhīnaśravaṇapadavācyaśābdabodharūpātmajñānasya mananapadavācyāyāḥ śāstrādibodhitavaidharmyaliṅgakātmapakṣaketarabhedānumiteḥ śravaṇādimūlakasaṃskārādhīnatatsamānaviṣayakadhyānopahitecchāyā <ed_57>nididhyāsanapadavācyāyāḥ sattve 'pi na mokṣotpattiḥ । na ca śravaṇādisattve 'pi ātmatattvasākṣātkāra eva katham idānīṃ notpadyata iti vācyam tasya cirakālīnadhyānaparamparāsādhyatvāt । tad uktam ।
āgamenānumānena dhyānābhyāsarasena ca /
tridhā prakalpayan prajñāṃ labhate yogam uttamam //
dhyānābhyāsarasaḥ paunaḥpunyena smaraṇecchā । tridhā prajñāṃ śravaṇamanananididhyāsanarūpatrividhajñānaṃ prakalpayan sampādayan uttamaṃ yogam ātmatattvasākṣātkārarūpaṃ labhate ity arthaḥ । śrutibodhite 'pi śarīrādibhinne ātmani yathāśrutaśrutyantarārthavirodhena tādṛśaśruter arthāntaraparatvaśaṅkayā tādṛśabodhe bhramatvaśaṅkāsambhavāt aśraddhayā nididhyāsanaṃ na ghaṭata iti śravaṇānantaraṃ manana<ed_58>syopayogaḥ । yuktisiddhe 'rthe pramitatvāvadhāraṇena manane saty aśraddhānivṛtteḥ । ata eva yuktiśāstrasya nyāyavaiśeṣikāder adhyayanaṃ mokṣe upayujyate ।
58,i (MukV_58,i^1) (MukV_58,i^2) (MukV_58,i^3) (MukV_58,i^4) (MukV_58,i^5)
kecit tu īśvarātmasākṣātkāra eva mokṣe kāraṇam tasyātīndriyatve 'pi yogajadharmarūpapratyāsattes tatsākṣātkasambhavaḥ । na cātmā śrotavya ityādāv ātmapadasya jīvātmaparatāsambhavāt īśvarasākṣātkārasya mokṣahetutvam apy aprāmāṇikam iti vācyam । “vedāham etaṃ puruṣam pradhānam ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt” ity anena “īśvara<ed_59>m upakramya tam eva viditvā'timṛtyum eti” ity anena tadvedanasyaiva mokṣahetutābodhanāt tadekavākyatayā ātmā śrotavya ityādāv api ātmapadasya īśvaraparatvāt । ata eva
nyāyacaryeyam īśasya mananavyapadeśabhāk /
upāsanaiva kriyate śravaṇānantarāgatā //
ity ācāryagrantho 'pi saṅgacchate । na ceśvarasākṣātkārasya svātmaviṣayakamithyājñānanivartakatvaṃ na viparītajñānavidhayā api tu svātmatattvasākṣātkārasyaiveti sa eva mokṣahetur iti vācyam vāsanārūpadoṣavināśakatayaiveśvarasākṣātkārasya mithyājñānanirvartakatvāt । īśvarasākṣātkārasya viparītajñānānivartakatve 'pi svātantryeṇaiva mithyādhījanyavāsanānāśakatvopagame kṣativirahāt । saṃskāravi<ed_60>parītajñānayor viṣayabhedena nāśyanāśakabhāvabhedād ātmadehābhedavāsanānāśe dehabhedāvagāhisvātmasākṣātkārakāraṇatāyā api kalpanīyatayā īśvarasākṣātkārasya tannāśakatāpakṣe gauravānavakāśāt । astu vā vāsanānāśārthaṃ svātmatattvasākṣātkāropayogaḥ anuyogitayā pratiyogitayā cātmaiva tattvato jñeya ity ācāryagranthasyāpy ata eva saṅgatiḥ mokṣakāraṇan tu paramātmasākṣātkāra eva । na ca yogajadharmasya viśvabhāsakatayā tajjanyaparamātmasākṣātkāre viśveṣām eva bhānasambhave tam eva viditvety atra <ed_61> evakārabodhyasya taditaraviṣayakatvavyavacchedasyeśvaravedane bādha iti kathaṃ tādṛśaśruter īśvaraparateti vācyam । ātmasākṣātkārasyāpi bhavadabhimatamokṣahetor dehādibhedaviṣayakatayā tatrāpītaraviṣayakatvavyavacchedabādhād asmadabhimatamokṣahetuparamātmanirvikalpakasyaiva tatsāmagryāḥ pratibandhakatvakalpanayā taditarāviṣayakatvopapatteḥ । taṃ viditvaiva ity evakāravyatyayena vyākhyāyāḥ samādhānam api tulyam ubhayamate । vastutas tu evakāravyatyaye evakārasyaiva vaiyarthyam nānyaḥ panthā vidyate 'yanāyety anena muktisāmagrīmātre tattvajñānaghaṭitānyatvanirākaraṇāt tata eva evakāralabhyasya muktipūrvaṃ samānādhikaraṇatattvajñānāvaśyakatvasya lābhāt । ata īśvarasākṣātkārasyaiva kāraṇatvam ucitam tathā saty ukta<ed_62>rītyā evakārāvyatyāse 'pi nirvāhasambhavāt । atha yato vā imāni bhūtāni jāyante tattvam asi śvetaketo iti jīvātmanaḥ paramātmābhedopadeśakaśrutisvarasād ahaṃ brahmāsmīty etādṛśajñānasyaiva bhavato muktihetutāyā upagantavyatayā'vyastaivakāralabhyasya muktijanakeśvarajñāne taditaraviṣayakatvabādha iti bhavato 'pi tadvyatyāsa āvaśyakaḥ । etenaivakāreṇa mokṣahetutadvedane tadanyaviṣayakatvaṃ na vyavacchidyate kin tu muktau tadviṣayakatvaviśiṣṭavedanaprayojyatāyā bhāvānvayabodhaviṣayatayā tadanyaviṣayakatvaviśiṣṭatadvedanaprayojyatvam eva tatraivakā<ed_63>reṇa vyavacchidyate । tathā ca tadanyaviṣayakatvasya muktiprayojakatvavyavacchedaḥ paryavasita iti sāmagrīvaśād īśvarasākṣātkāre 'nupayuktetarabhānasyāvaśyakatve 'pi na kṣatiḥ । jīvātmasākṣātkārasya hetutāmate punar evakārāvyatyāsenoktarītyāpi na nirvāhaḥ । itarabhedādiviṣayakatvenaiva tanmate ātmasākṣātkārasya hetutāyā itaraviṣayakatve mokṣaprayojakatāyā vyavacchettum aśakyatvād ity api nirastam । brahmaivāhaṃ na saṃsārītyādibhāvanādividhyekavākyatayā ahaṃ brahmāsmīti buddher nyāyādimate brahmābhinnajīvātmaviṣayakatvenāpi muktihe<ed_64>tutvāt । ātmanānātvamate jīvātmabrahmaṇor abhedajñānaṃ yady api bhramas tathāpi tādṛśasyaiva tasya mokṣahetutvaṃ śrutisiddhaṃ na viruddhyate iti cen na jīvabrahmābhedacintanarūpasya yogasyābhyāsena mokṣakāraṇam īśvarasākṣātkāraḥ sampadyata ity atraiva tat tvam asīti vākyatātparyeṇa yathāśrutasya tam eva viditvety asya sāmañjasyād iti vadanti ।
64,i (MukV_64,i^1) (MukV_64,i^2)
dīdhitikṛtprabhṛtayas tu na vāre patyuḥ kāmāya patiḥ priyo bhavati ātmanas tu kāmāya patiḥ priyo bhavatītyādinātmanaḥ sukhādyarthaṃ tatsampādakatayā patiputrāder anurāgaviṣayatvarūpaṃ priyatvam uktam tatrātmapadam ātma<ed_65>param eva na tv īśvaraparaṃ tasya sukhābhāvāt । tatrānandaṃ manyamānānām api tadānandasya nityatvābhyupagamāt tasyoddeśyatvāsambhavāt । “sarveṣām eva bhūtānāṃ nṛpa svātmaiva vallabha” ityādāv api svātmana eva nirupādhipriyatvābhidhānāt evaṃ ca “svātmana evopakrāntatayā ātmā vāre śrotavya” ityādiśrutyā svātmanaḥ śravaṇāder eva mokṣahetutā pratyāyate , na tu paramātmanaḥ । na ca mithyājñānavāsanādharmādharmocchedadvārā ātyantikaduḥkhanivṛttāv upayogitvaṃ svātmatattvajñānasya tādṛśaśrutitātparyaviṣayo 'stu tāvatāpīśvarasākṣātkārasya tam eva viditvetyādiśrutisiddham aparahetutvaṃ nirābādham eveti vācyam <ed_66> dharmādharmocchedenaivātyantikaduḥkhādivigamarūpamuktinirvāhe tatra paramātmasākṣātkārasya hetutāyāṃ yuktivirahe tam eva viditvā ityādiśruter jīvabrahmābhedacintārūpayogābhyāsasya svātmasākṣātkārasampādanadvārā muktyupayogitāyām eva yogābhyāsavidhyekavākyatānurodhena tātparyakalpanaucityāt । evaṃ ca ekakāravyatyāso 'pi na kṣatim āvahati । nānyaḥ panthā vidyate ityādibhāgasya ca evakārasya tātparyaprakāśakatvena sārthakyasambhavāt maheśvarastryambaka eva nāpara ityādau nāparabhāgasyevety āhuḥ ।
66,i (MukV_66,i_67,i^1)
tanmate yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantam adho<ed_67>kṣajam ityādīnāṃ yogābhyāsasya paramabrahmasākṣātkāraphalakatvarūpayathāśrutārthe virodho duṣpariharaḥ ।
67,i (MukV_67,i^2)
atha kāśyādimaraṇapuruṣottamādimukhadarśanādirūpakarmaṇām api bahuśo mokṣopāyatāśruteḥ kathaṃ nānyaḥ panthā ityādeḥ sāmañjasyam kathaṃ vā ananugatānāṃ jñānakarmaviśeṣāṇām anugataṃ mokṣam prati hetutānirvāhaḥ । tṛṇāraṇimaṇīnāṃ vahnihetutā ca kāryavaijātyeneti <ed_68> vyabhicāravirahāt । mokṣe cābhāvarūpe na jātiviśeṣakalpanasambhavaḥ । na ca pratiyogini duḥkhe durite vā jātiviśeṣān kalpayitvā tadavacchinnapratiyogināṃ svāśrayapratiyogikatvasambandhena teṣām eva vā janyatāvacchedakatvam upagamya vyabhicāraḥ śakyate vārayitum govadhādijanyatāvacchedakajātibhiḥ saṅkaraprasaṅgena jātikalpanānavakāśāt । na ca govadhādijanyatāvacchedakajātīnāṃ nānātvopagamān na saṅkaraprasaṅga iti vācyam <ed_69> tāsāṃ nānātvaṃ tattvajñānādināśyatāvacchedakajātīnāṃ vā nānātvam ity atra vinigamakasya durlabhatvāt । evaṃ vedabodhitavaikalpikahetutāsthale samuccitebhyo na phalasiddhiḥ saṃvalitavrīhiyavābhyām ekayogānanuṣṭhānād iti tṛṇāraṇimaṇivaj jñānakarmaṇāṃ hetutve tatsaṃvalane mokṣābhāvaprasaṅgāt । nāpi jñānakarmaṇāṃ samuccitānāṃ mokṣahetutāsvīkārāt sāmañjasyam tattvajñānopāyayogābhyāse 'sādhyatābuddhau mokṣahetutattatkarmasu <ed_70> pravṛttyanupapatteḥ mathurākāśīmaraṇādīnāṃ saṃvalanāsambhavāt । sāhityavinirmokeṇa śrutyā'nekeṣāṃ kāraṇatā yatra pratyāyate tatra vikalpa eva vrīhiyavādivad ity upāyakāroktasiddhāntabhaṅgasyaivam āpadyeta tadanādare vrīhiyavasthale 'pi samuccayaprasaṅgāt vājapeyāgniṣṭomādīnām api mithaḥ sahakāritāprasaṅgāc ceti ।
70,i (MukV_70,i^1) (MukV_70,i^2)
maivam । sarvatrātmatattvajñānam eva sākṣānyokṣe hetuḥ kāśīmaraṇādeś ca tattvajñānadvāraiva mokṣopāyatā kāśīmaraṇādīnāṃ mokṣāpāyatābodhakaśrutīnāṃ tatkāraṇatayā nārtha api tu prayojakatvam eva । ata eva jñānena saha kāśīmaraṇāder dvāradvāribhāvena samuccaye 'pi sāhityaṃ <ed_71> vinā vedabodhitānekakāraṇatāsthale samuccaya iti siddhāntasyāpy avirodhaḥ । tattvajñāne mānasātmake kāśīmaraṇajanyatāvacchedakatayā jātiviśeṣāṇāṃ mānasatvavyāpyānāṃ kalpayituṃ śakyatayā mitho vyabhicārānavakāśāt । mṛtaśarīrāvacchedena jñānotpattyasambhavena kāśīmaraṇādyuttaraṃ śarīrāntaraparigraho 'pi kalpyate 'nanyagatikatvāt । bhagavato mahārudrasya tārakopadeśas tu mumūrṣutādaśāyām eva mṛtasyopadeśāsambhavāt tathā ca <ed_72> śrutiḥ “atra hi jantoḥ prāṇeṣūtkramamāṇeṣu rudras tārakaṃ brahma vyācaṣṭe yenāsāvamṛtībhūtvāmokṣī bhavati” tadupadeśasyādṛṣṭadvārā śarīrāntaraparigrahādhīnātmatattvasākṣātkārajanakatvam । na ca mumūrṣutādaśāyāṃ tārakopadeśe taccharīrāvacchedenaivātmatattvasākṣātkārasambhavāt kimarthaṃ śarīrāntarasvīkāra iti vācyam taccharīrāvacchedena tārakamantropadeśādātmatattvajñānasvīkāre kāśīmaraṇahetutvānupapatteḥ । yadi ca kāśīmaraṇakāraṇatābodhakavākyānāṃ tadānāmābodhakasya tārakopadeśasya hetutāyām eva tātparyam anyathā ekenāparasyānyathāsi<ed_73>ddher duṣparihāratvād ity ucyate tadā taccharīrāvacchedenāpi tattvajñānasambhavo bodhyaḥ ।
73,i (MukV_73,i^1) (MukV_73,i^2) (MukV_73,i^3) (MukV_73,i^4)
kāśīmaraṇam ātmatattvajñāne tārakopadeśasampādanenaivāpekṣitam kāśīmaraṇottaram eva ca karṇe bhagavān tārakam uccarati । tac coccāraṇam taccharīrāvacchedena jñānam anutpādyāpi adṛṣṭadvārā taduttaragṛhītaśarīrāvacchedenātmatattvajñānam utpādayatīty api kecit । kāśīgaṅgāmaraṇādīnām adṛṣṭadvārā saṃvalanasambhave 'pi uktayukter vaikalpikī kāraṇataiva tṛṇādīnāṃ vahner iva । na caivaṃ saṃvalitayor vrīhiyavayor iva kāśīgaṅgāmaraṇayoḥ phalānutpādakatvaprasaṅga iti vācyam । vaiṣamyāt tathāhi brīhiyavayor ekaprakaraṇe krameṇa yāgasādhanatāyā vidhānādyavasādhanatvena prathamato lābhe sādhanāntarākāṅkṣānudayāt vrīhyakaraṇako yāgaḥ kiṃ karaṇakaḥ phalasādhanam iti vikalpamukhyākāṅkṣayaiva yavavidhyutthāpanaṃ vācyam tādṛśyākāṅkṣayā vrīhikaraṇakatvābhāvaviśiṣṭa<ed_74>viśeṣarūpāvacchinnataditarakāraṇakatvaviśiṣṭayāge phalasādhanatābodhaviṣayakatvāt । vākārādhyāhāreṇa yavair yajati iti vākyāt vrīhikaraṇakatvābhāvayavakaraṇakatvarūpobhayaviśeṣaṇaviśiṣṭayāgaviṣayaka eva sādhanatābodhaḥ svīkaraṇīyaḥ viśiṣṭe ca yasya kāryasya sādhanatayāntrayo viśeṣaṇasya tatkāryaprayojakatve vedasya tātparyam autsargikam iti vrīhibhir yajetety ato vrīhikaraṇasyaiva yavair ity ataś ca yavakaraṇakasyaiva tato vrīhikaraṇakatvarūpaviśeṣaṇasyāpi phalopayogitvaṃ pratīyata iti ubhayor aśāstrārthatā । prakṛte ca prakaraṇabhedāt vidhipravṛtteḥ paurvāparyāniyamena mokṣasya kiṃ sādhanam ity etāvanmātrākāṅkṣayaiva sādhanatvenaiva gaṅgāmaraṇakāśīmaraṇādī<ed_75>nāṃ vidhānād itarāsāhityaviśiṣṭānām eva teṣāṃ mokṣasādhanatayā pratīteḥ kāśīmaraṇagaṅgāmaraṇabhagavannārāyaṇasmaraṇarūpasaṃvalane 'pi phalasiddhir niṣpratyūhaiveti । parasparābhāvam āpekṣatayā yathā vrīhiyavayor viruddharūpatā tathā na prakṛte api tu vājapeyāśvamedhādivat pṛthakkalpataiva vikalpe ubhayor aśāstrārthatāpravādaś ca viruddhakalparūpavikalpādaraḥ । tatra pṛthakkalparūpavikalpaparaḥ । atha parasparābhāvasāpekṣatā vrīhiyavasthale 'prāmāṇikī prathamapravṛttavrīhividhito yavakaraṇakatvābhāvaviśiṣṭasyaiva vrīhikaraṇakayāgasya phalasādhanatvāpratyayanād iti cen na tṛṇanirapekṣānmaṇirūpadravyād vahnyutpattāv api tṛṇād vahnir jāyate dravyād veti aprayogāt taduttaravākyasthe<ed_76>nāpi vākāreṇa pūrvakalpavyavacchedasāhityasya uttara kalpa iva uttarakalpavyavacchedasāhityasyāpi pūrvakalpe 'pi bodha iti vyutpatter vrīhibhir yavair vā ityādāv api vrīhyādau yavāsāhityabodhasya vyutpattisiddhatvād ity anyatra vistaraḥ ॥
<iti śrīmahāmahopādhyāyagadādharabhaṭṭācāryakṛtamuktivādaḥ samāptaḥ>