saṃtānāntarasiddhi
0
buddhipūrvāṃ kriyāṃ dṛṣṭvā svadehe 'nyatra tadgrahāt /
jñāyate yadi dhīś cittamātre 'py eṣa nayaḥ samaḥ //
1–2
ātmani cittaspandanapūrvau kriyābhilāpau dṛṣṭvānyatra tayor darśanād yadi spandanam anumīyeta, cittamātre 'py eṣa nayaḥ samaḥ. ataḥ cittamātratāvādī api paracittam anumātuṃ śaknoti. tac ca kāyavāgvijñaptipratibhāsi jñānaṃ jñānāntaraspandanaveśeṣeṇa vinā bhavaty evaṃ na matam.
3
(atha parajñānasya kriyānupalambhāt paradhīr anumātuṃ na yujyata iti cet? na; tulyatvāt.)
〈parapratyayavyāpārānupalambhān na parabuddhyanumānaṃ yuktam iti cet, na, tulyatvāt.〉
4
(paro 'pi parajñānapūrvau tau kadāpi na paśyati 'taḥ tenāpi tan na jñāyate.)
〈na hi pareṇāpi parapratyayapūrvakau tau kadācid api dṛṣṭāv iti, 〈tenāpi tan na pratīyate〉.〉
5
(ātmanaś cittasya paravartinor nimittatvānupapatteḥ paracittaṃ jñāyata iti cet. kiṃ na yujyate?)
〈anyagatayor ātmacittanimittatvāyogāt paracittapratītir bhavatīti cet, katham.〉
6
(svasamutthāpakacittasya pratisaṃvedanābhāvāt.)
〈svasamutthāpakacittasya pratisaṃvedanābhāvāt.〉
7
(ātmacittaśrayiṇoś cātmani darśanāt.)
〈ātmacittāśrayasya cātmani darśanāt.〉
8
(tāv api yadi yathā syātāṃ tādṛśāv upalabhyeyātām.)
〈tayor api tathābhāve tadvad upalambhaḥ syāt.〉
9
(anyathā darśanād anyanimittaṃ sidhyatīti cet?)
〈anyathā ca dṛṣṭāv iti hetor anyasiddhir iti cet,〉
10 (SAS_10_13)
(aparasminn api samānam eva, svasamutthāpakacittasya saṃvedanābhāvāt.)
〈parasyāpi svasamutthāpakacittasya pratisaṃvedanābhāvāt samānam.〉
11–12
svacittaspandananimittake vijñaptipratibhāsinī jñāne cāntarmukhapratibhāsinī pratīteḥ bahirmukhapratibhāsinī anyanimittad utpadyete.
13–19
animitte eva bahirmukhapratibhāsinīti kin neṣyate cet? animittatve sarvasyānimittatvaṃ prasajyeta. vicchinnāvicchinnapratibhāsakṛto bhedo na jñānayoḥ spandanatvanimittabhedavibhāgakṛt. tenāvicchinnapratibhāsinor apy animittatvaṃ bhavet, viśeṣābhāvāt. tathā sati, avicchinnatvaviśiṣṭaḥ pratibhāsabheda eva spandanapūrvako na bhavati. kin tarhi? vicchinnasyāpi kriyāviśeṣasya pratibhāsa eva. śaropalaprakṣepaṇayantranirmāṇaparapracālanādikriyāviśeṣapratibhāsināṃ vicchinnasyāpi pratibhāsasya spandanapūrvakatvāt. parakṛtacālanādināṃ cāvicchinnasyāpy atatpūrvakatvāt.
20–23
tena hy atra kriyāviśeṣamātreṇa spandanasya pratītir itī yujyate. tatra yadi kasyacid pūrvakatvam, na ko 'pi tatpūrvakaḥ syāt, viśeṣābhāvāt. ataḥ kriyāviśeṣasāmānyaṃ spandanaviśeṣasāmānyasya gamakam. tatra yathā kriyām upalabhya, ātmani spandanānupalambhād anyatra spandanapratītiḥ; tathā kriyāpratibhāsopalambhane 'pi.
24
(samānam etat; paro 'pi parakriyābhilāpayor nimittaṃ nāstīti kin necchati?)
〈paro 'pi paratra vyāpāravyāhārau nimittam antareṇa bhavata iti kiṃ necchati tat samānam.〉
25
(tenāvaśyaṃ tau spandananimittakatvāt tadbhāve na bhavata iti vaktavyam.)
〈tenāvaśyam vyāpāravyāhārayor īhānimittatvān na tadabhāve saṃbhava iti vaktavyam.〉
26
(paro 'pi tayoḥ pratibhāsau tathaiva vadet. ataḥ nānayoḥ parasparaṃ bhedaḥ.)
〈tathā paro 'pi tatpratibhāsinor brūyād iti na tau parasparam atiśayāte.〉
27
(yadi tatra pratibhāsinyoḥ spandananimittakatvam ucyate, svapnāvasthāyām api kin nocyate?)
〈tatpratibhāsinor īhānimittaṃ bruvāṇaḥ svapne 'pi kiṃ na bravītīti cet,〉
28
(sarvaṃ samānam.)
〈sarvaṃ samānam.〉
29
(paro 'pi svapnopalabdhaparakriyābhilāpau spandananimittakāv iti kin na vadati?)
〈svapnopalabdhayoḥ parakriyāvacanayoḥ kiṃ na parehāhetutāṃ paro 'py ācaṣṭe.〉
30
(tayor abhāvād iti cet.)
〈tayor abhāvād iti cet.〉
31
(tathopalabdhisāmyāt kin na staḥ?)
〈tathopalambhe samāne katham abhāvaḥ.〉
32
(atha middhenopahatatvāt puruṣasya arthaśūnyaṃ vijñānaṃ jāyata iti cet.)
〈puruṣasya middhābhibhavād arthaśūnyavijñānasya vṛtter iti cet.〉
33
(paramate 'pi tasmād eva parādhipatyaśūnyaṃ vijñānam upajāyate.)
〈parasyāpi tasmād evānyādhipatyaśūnyasya vijñānasya vṛttir bhaviṣyati.〉
34
(atha svapne 'pi jñānasyārthavattvāt tadopalabhyamānā api parasantānā eveti cet.)
〈bhavatu svapne 'py arthavadvijñānam, sattvāntaraṃ ca tadopalabdham iti cet.〉
35
(paraṃ prativigrahītuṃ yadi yuktyāgamarahitas tathāvidho 'sad vādaḥ samāśriyeta, tadā parābhimataṃ tasya parāyattatvaṃ na ko 'pi nivārayet.)
〈yadi paraspardhayāpetayuktyāgamam evam asadvādam āśrayet, paro 'pi tadanyādhipatyam icchan, kena nivāryeta.〉
36
(etat keṣañcin mata eva sarvāṇi tathāvidhāni jñānāni santānāntarāyattāni. viṣeṣas tu sākṣāt paramparayā ca.)
〈asyaiva sarvasya jñānasyāsty eva parasantānādhipatyam, bhedas tu sākṣāt pāramparyeṇa ca.〉
37
(kadācit svapne 'pi tasya sākṣāt santānāntarayattā iṣṭaiva;)
〈kadācit svapne 'pi sākṣād api bhāvasya parasantānādhipatyam iṣṭam eva.〉
38
(devādyadhiṣṭhānataḥ satyasvapnadarśanāt.)
〈devatādyadhiṣṭhānāt satsvapnadarśanam.〉
39–45
tasmād asya naitad asadvādasamāśrayaḥ. tāvattayā kriyayāpi taccittaṃ kathaṃ jñāyate? cittasya kāryatvāt. tasya kāryatvaṃ tu cittāntare 'pi tulyam iti kathan na jñāyate? api ca, yadi tatkriyā svasattāmātreṇa svasantānaṃ pratyāyet, tadānupalabhyamānenāpi syāt tathā pratipattiḥ. na; jñānāpekṣatvāl liṅgasya iti cet. tadā tatra kim anayā paramparayā — paracittāt kriyā, kriyātaḥ jñānam, jñānāt tasya pratipattir iti.
46–52
paracittaprabhavadharmi kriyāpratibhāsijñānam evāsya gamakaṃ bhavati. tasyādhigatis tu antaśaḥ tadāśritatvāt. spandanamātrasāmānyaṃ kriyābhilāpajñānasāmānyasya kāraṇatvāt kāryeṇa kāraṇasya gatiḥ. tatra ātmaspandananimittakasyāntarmukhavṛttiḥ, anyasyānyathā. prāyeṇādhikṛtyāsau bhedaḥ. etayoḥ saḥ kāryakāraṇabhāvaḥ svāpādyavasthāyām itarasyām api ca samānaḥ. bhrāntyavasthāyāṃ yathāsvaṃ pratyayaviśeṣopāśrayāt paraspandanadinimittodbhūtavijñānavāsanaiva kadācit parābhogādeḥ vyavahitād api vṛttiṃ labhate: na tv atyantāsadābhogāt. tasmāt sarvāvasthāsu kriyādivijñapteḥ cittaspandanam anumīyata eva.
53-59
kriyātaḥ spandanapratipattau svāpa itarasmiṃś ca syāt pratipattir atha vā naiva kadācana. paraspandanabhāve 'pi kriyālambanodayāt. bhavatv ālambanodayaḥ, na tu kriyā. kriyayā spandanaṃ gamyate. bhrāntyavasthānāṃ kriyaiva na bhavati, arthaśūnyajñānodayān na doṣaḥ. sarvaprakāravyapadeśasāmyāt kadācij jñānam arthaśūnyam, anyadānyathā ity eṣo 'dhikāraḥ kuto labdhaḥ? atha middhādināvasthāny athābhāvaś cet. yady evaṃ sambhavet, bhavatu avidyopaplutatvāt tathodayaḥ. tathā sati arthāntaravādahānyā ete 'nekāśakyanigūhanadoṣaprasaṅgāḥ mahākṛcchrā uttareṇaikena nihatā bhavanti.
60–64
nanu tayoḥ darśanāt kāyavāgvijñaptibhyāṃ svamutthāpakacittasyānumānam iti nyāyyam. na tu santānāntarasambaddhavijñaptipratibhāsijñāne paravijñaptī bhavitum arhataḥ, tayor anupādānopādeyatvād iti cet. nocyate paracittasamutthitavijñaptirūpatvāt tatra pratibhāsijñānena samutthāpakacittaṃ gamyata iti. kiṃ tarhi? tasya kāryatvāt. vijñaptir iti samutthāpakacittasantānāj jāte kriyāvāgākārake jñāne eva. samutthāpakacittaṃ ca tayor evopādānakāraṇam, santānāntarajñānayoḥ tv adhipatipratyayaḥ. vijñapter upādānātte janite. tatsambandhenopacārād vijñaptī bhavataḥ.
65
(bhavatu svaparayoḥ svasvapratibhāsasyānubhavaḥ, taimirikadvayadṛṣṭadvicandravat; tathāvidhavijñānasya hetuḥ vāsanotpādasvabhāvaviśeṣo 'nādikālikaikārthagrāhādhyavasāyitvāt. ekahetusambhūtayoḥ svaparayor vijñaptijñānayoḥ vijñaptitvenopacāraḥ.)
〈ātmaparayoḥ svasvapratibhāsānubhavas taimirikadvayadvicandradarśanavat tathāvidhavijñānasya hetor vāsanāyā utpatteḥ svabhāvaviśeṣasyānādikālād ekārthagrahaṇena vyavasāyāt. ekakāraṇajatvena svaparavijñaptipratyayayor vijñaptitvenopacāraḥ.〉
66–68
(kiñ ca kriyādipratibhāsivijñānāt kāryaliṅgāj jātaṃ yat paracittajñānaṃ tat paracittaṃ viṣayīkriyata)〈atha kriyādipratibhāsivijñānāt kāryaliṅgāj jātayoḥ paracittapratyayoḥ paracittam viṣayīkaraṇam ... ...〉 āhosvin na? viṣayīkaraṇe 'rthāntaraṃ syāt. aviṣayatve tu kathaṃ jñānena paracittasattā pratīyate? tatsvarūpājñāne tatsiddhair asambhavād iti cet? eṣa prasaṅgo 'pi samaḥ. kriyāvāgbhyāṃ paracittaṃ pratipattimatām api tatsvarūpaviṣayīkaraṇe svacittajñānavat tadākārasyāpi jñānaṃ prasajyeta. tadajñāne tu tena tatsvarūpasya grahaṇaṃ katham?
69–71
atha liṅgāt sāmānyadhigateḥ nākārasya pratītir iti cet? kiñ ca tatsāmānyaṃ paracittam evānyad vāhosvid avācyam. anyatvāvācyatvayor ekatve tv anena tatsāmānyam eva gṛhyeta, na paracittam. tat katham anena tad gamyate? nāpi sāmānyaṃ paracittam eva. tathā sati tadākārasyāpi jñānaṃ prasahyeta ity uktam.
72–76
na hy eṣā anumānaprakriyā. na hy anumānam arthasvarūpasya grāhakam. pratyakṣavat pratibhāsāviśiṣṭatvādeḥ prasaṅgāt. tena nāsya prāmāṇyam. tatsvarūpāgrahe 'py abhipretārthāvisaṃvādāt prāmāṇyam. dhūmādiliṅgāj jātam api na vahnyādisvarūpaviṣayi, dṛṣṭenāviśeṣaprasaṅgāt. anumānasyātītādau niḥsvabhāvatāyā cāpravṛtteḥ, arthakriyāprasaṅgāc ca.
77–81
paracittānumāne 'py abhipretārthāvisaṃvādo 'sty eva. tatpravartanadvāreṇa prāṇyantarasattāṃ pratipadya punaḥ punar vyavahārapravṛttau tadādhipatyādāgārthasya prāpteḥ. tanmātraphalacintakasyalokasya prāṇyantarānumāne pravṛtteś ca. uttarārthaviśeṣapratibhāsijñānānubhavodayamātreṇa puruṣasya nirākāṅkṣatvāt. pūrvajñānena vyavahārasamāpteḥ kṛtārthatatvaṃ pramāṇatvena siddhatvāt.
82–86
nanu svapne 'pi pūrvajñānād uttarārthapratibhāsijñānam utpadyate. na tanmātreṇa pūrvajñānasya prāmāṇyaṃ yujyate, tadānīṃ sarveṣāṃ jñānānāṃ bhrāntatvāt. tatra vijñaptijñānaṃ na kadācic cittaspandanādhipatyena vinā udbhavatīty ataḥ tābhyāṃ ye 'numīyate. bhrāntivaśāt kadācid vyavahite 'pi udeti, na tu tadādhipatyarahitatvam. viśeṣas tv asti sākṣāt paramparayā cety uktam. tatra yathā pūrvavijñaptijñānānāṃ paramparayā spandanādhipatyād udayaḥ tathā taduttarāvasthābhāvinām api. vijñaptijñānāśrayaspandanottarāvasthācittasantānād eva paramparayotpādaḥ. tatrāpi yādṛg anumānaṃ tādṛg avisaṃvādo vyavahāraś cāpy asty eveti kenāpi na gṛhyate.