<prathamasyādhyāyāsya prathamamāhnikam |>
1.1.1
1,i (VSṬ_1,i_1,ii)
“athāto dharmaṃ vyākhyāsyāmaḥ |” (1.1.1)
1,ii
kasyacid brāhmaṇasya vedābhyāsavaśena vyapagatakalmaṣasyedaṃ vedavākyaṃ pratibabhau “śarīraṃ vāva santaṃ priyāpriye na spṛśataḥ”(chāndogyopa. 8.12.1) iti | tata idaṃ vākyamālocya kaṇabhakṣamājagāma | tato 'bhyuvāca — bhagavan ! anena vākyena apahataśarīrasya kṣemasādhanatā kathyate, taducyatām — ka upāya iti | tato munirabhyuvāca — dharma iti | tato jagād brāhmaṇaḥ — ko dharmaḥ, kathaṃ lakṣaṇaḥ, kānyasya sādhanāni, kimprayojanaḥ, kāṃśca pratyupakarotīti | ataḥ ebhyaḥ praśnebhyo 'nantaraṃ dharmavyākhyānapratijñāyām “atha”śabda ānantaryamabhidhatte | “ataḥ”śabdo 'pi vairāgyaprajñākathāparipākādikāṃ śiṣyaguṇasampadaṃ hetutvenāpadiśati, yasmād ayaṃ śiṣyo guṇasampadā yuktas tato 'smai praśnebhyo 'nantaraṃ dharmaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
1.1.2
1,iii (VSṬ_1,iii)
ko dharma ity āha —
“yato bhyudayaniḥśreyasasiddhiḥ sa dharmaḥ |” (1.1.2)
<2>yāgadevatāpūjādikriyāṇāmājyapuṣpādinirvartyānāṃ tadaiva vinaṣṭatvāduttarakālaṃ phaladānāśakter yasmāddhetorabhyudayaniḥśreyase bhavataḥ sa dharma iti boddhavyaḥ | abhyudayo brahmādilokeṣv iṣṭhaśarīraprāptiranarthoparamaśca | niḥśreyasamadhyātmano vaiśeṣikaguṇābhāvarūpo mokṣaḥ |
1.1.3
2,i (VSṬ_2,i_2,ii)
kṛta evaṃlakṣaṇo dharmo jñāyata iti cet, āmnāyāt | tasya prāmāṇyaṃ katham ity āha —
“tadvacanādāmnāyaprāmāṇyam |” (1.1.3)
2,ii
tad iti hiraṇyagarbhaparāmarśaḥ, hiraṇyaṃ reto 'syeti kṛtvā bhagavān maheśvara evocyate | āptenoktatvasya satyatāvyāptatvādihāptena hiraṇyagarbheṇoktatvād āmnāyasya prāmāṇyaṃ sādhyate | īśvaraśca sādhitastanubhuvanādīnāṃ kāryatayā ghaṭādivad buddhimatkartṛkatvānumānena |
1.1.4
2,iii (VSṬ_2,iii_2,iv)
uktaṃ dharmasvarūpaṃ tallakṣaṇaṃ ca | sādhanānyasyedānīṃ dravyaguṇakarmāṇi vakṣyāmaḥ | tatra
“pṛthivyāpastejo vāyurākāśaṃ kālo digātmā mana iti dravyāṇi |” (1.1.4)
2,iv
dravyatvābhisambandhād dravyāṇi | pṛthivītvābhisambandhāt pṛthivī | evamabādisaṃjñā | “navaiva dravyāṇi, nādhikāni” ity evam artham “iti”śabdaḥ |
1.1.5
2,v (VSṬ_2,v_2,vi)
evam uddiṣṭāni dravyāṇi | ke punar guṇā ity āha —
“rūpa rasa gandha sparśāḥ saṅkhyāḥ parimāṇāni pṛthaktvaṃ saṃyogavibhāgau paratvāparatve buddhyaḥ sukhaduḥkhe icchādveṣau prayatnaś ca guṇāḥ |” (1.1.5)
2,vi
ete saptadaśa kaṇṭhoktā rūpādayo guṇāḥ “ca”śabdasamuccitāś ca gurutva dravyatvasneha saṃskāra dharmādharma śabdā gṛhyante | ete yathāvasaramuttaratra vakṣyante |
1.1.6
2,vii (VSṬ_2,vii)
kāni punaḥ karmāṇītyāha —
“utkṣepaṇamavakṣepaṇamākuñcanaṃ prasāraṇaṃ gamanam iti karmāṇi |” (1.1.6)
<3>etāny eva pañca karmāṇi draṣṭavyāni | “gamana”grahaṇād bhramaṇarecanādīnāṃ grahaṇam | evam uddiṣṭāni dravyaguṇakarmāṇi | tadanuṣaṅgāt sāmānya viśeṣa samavāyā api vakṣyante | evaṃ ṣṇṇāṃ padārthānāṃ sādharmyavaidharmyaparijñānaṃ viṣayadoṣadarśanadvāreṇa vairāgyotpattau satyāṃ niḥśreyase sādhye dharmahetuḥ | abhyudaye sādhye dharmahetutvaṃ punaramīṣāṃ “same yajeta” (=?) iti pṛthivyāḥ, “adho 'mbūni nayati” (=?) ityādi yathāsvamanyeṣāṃ dravyāṇām | guṇānāṃ tu “kṛṣṇamālabheta” (=?) ityādi | karmaṇāṃ tu “vrīhīnavahanti” (=?) ityādi |
1.1.7
3,i (VSṬ_3,i_3,ii)
vijñātasādharmyavaidharmyāṇāṃ ca dravyādīnām abhyudayaniḥśreyasahetutvāt sādharmyaṃ tāvat kathayati —
“sadanityaṃ dravyavat kāryaṃ kāraṇaṃ sāmānyaviśeṣavad iti dravyaguṇakarmaṇāmaviśeṣaḥ |” (1.1.7)
3,ii
“sad dravyaṃ san suṇaḥ sat karma” iti sattā trayāṇāmaviśeṣaḥ | tathaivānityatvam anyatrākāśādibhyaḥ | dravyavad iti samavāyikāraṇavattvam aviśeṣaḥ paramāṇvākāśādivarjam | kāryatvam abhūtvā bhavanaṃ tathaivāviśeṣo 'nyatra nityadravyebhyaḥ | kāraṇatvaṃ kāryajanakatvaṃ trayāṇām aviśeṣaḥ, kṣityādīni dravyaguṇakarmaṇāṃ samavāyikāraṇam, ākāśādīni guṇānām, mano 'ntyāvayatidravye guṇakarmaṇām | guṇās tu rūpa rasa gandhānuṣṇasparśa saṅkhyā parimāṇaikapṛthaktva sneha śabdā asamavāyikāraṇam, buddhi sakha duḥkhecchā dveṣa prayatna dharmādharmabhāvanā nimittakāraṇam, saṃyoga vibhāgauṣṇyagurutva dravatva vegā ubhayathā kāraṇam | parasvāparatva dvitva dvipṛthaktva pārimāṇḍalyādayo 'kāraṇam | karmāṇi saṃyoga vibhāgeṣu asamavāyikāraṇam | sāmānyāni ca tāni dravyatvādīnī viśeṣāś ca ta iti sāmānyaviśeṣāḥ, tadvattā trayāṇāmaviśeṣaḥ |
1.1.8
3,iii (VSṬ_3,iii_3,iv)
trayāṇām ekatve prāpte vaidharmyam ucyate | tathāha —
“dravyāṇi dravyāntaramārabhante |” (1.1.8)
3,iv
dravye ca dravyāṇi ceti vigrahādekamanārambhakam | samavāyikāraṇāni dravyāṇi <4> svātmavyatiriktaṃ kāryadravyamārabhante | ākāśādyantyāvayavidravyāṇi tu dravyaṃ nārambhante, tulyajātīyānāṃ mūrtikriyārūpādimatāṃ dvayor bahūnāṃ vā kāraṇānāṃ kāryārambhakatvāt | na caivaṃvidhānyākāśādīni | manaso 'sparśavattvād dravyākāraṇatvamantyāvayavidravyāṇāṃ cādṛṣṭatvāt |
1.1.9
4,i (VSṬ_4,i_4,ii)
“guṇāś ca guṇāntaram |” (1.1.9)
4,ii
guṇau ca guṇāś ceti pūrvavat | yathā tanturūpādayaḥ svāśrayasamavete paṭadravye rūpādiguṇānātmavyatiriktānārabhante |
1.1.10
4,iii (VSṬ_4,iii_4,iv)
“karma karmasādhyaṃ na vidyate |” (1.1.10)
4,iv
na karmaṇā karma janyate, karmaṇāmuparamadarśanāt | karmārambhe hi karmaṇāṃ niṣkarmaṇo dravyasyānupalambhaḥ syāt | evaṃ ca kānicid dravyāṇyārambhakāṇi, kānicin naiva | guṇāḥ kecit kāraṇa, kecin naiva | karmāṇi naiva karmakāraṇam ity etad vaidharmyam |
1.1.11
4,v (VSṬ_4,v_4,vi)
vaidharmyāntaram āha —
“kāryāvirodhi dravyaṃ kāraṇāvirodhi ca |” (1.1.11)
4,vi
vināśo virodhaḥ pratibandhaḥ, kkacid dravyādinā kāryeṇa kāraṇadravyaṃ samavāyyasamavāyikāraṇābhyāṃ ca na virudhyate | tathāhi — aṅgulidravyaṃ kāryaṃ dvyaṅgulaṃ janāyiṣyat tadarthena karmaṇā tatkṛtena saṃyogena tato jātena dvyaṅgulena na virudhyate nāpi samavāyyasamavāyikāraṇābhyāṃ parva tatsaṃyogābhyāṃ vā, mano 'ntyāvayavidravyāṇi guṇakarmabhiḥ kāryaiḥ, ākāśādīni guṇaiḥ, nityatvād eṣāṃ na kāraṇavirodhaḥ |
1.1.12
4,vii (VSṬ_4,vii_4,viii)
“ubhayathā guṇaḥ |” (1.1.12)
4,viii
kāryakāraṇobhayānubhayairavirodhī virodhī ca | paramāṇudvyaṇukādyantyāvayavidravyeṣu rūpādayaḥ kāryobhayakāraṇair avirodhino yathāsambhavam | rūpa rasa gandha sparśā akāryakāraṇabhūtā avirodhinaḥ paraspareṇa | virodhina ādyamadhyāntyaśabdāḥ kāryobhayakāraṇaiḥ, adṛṣṭaḥ kāryeṇa, sparśavaddravyasaṃyogena vegaprayatnau, saṃyogavibhāgau sukhasuḥkhe icchādveṣau parasparato <5> 'kāryakāraṇabhūtau virudhyete, jñānaṃ saṃskārasaṃtānapratipakṣaiḥ, saṃskāro jñānamadaduḥkhādibhir iti yathāsambhavametad draṣṭavyam |
1.1.13
5,i (VSṬ_5,i_5,ii)
“kāryavirodhi karma |” (1.1.13)
5,ii
saṃyoga vibhāga saṃskārāṇāṃ kāryāṇāṃ madhyāt saṃyogenaiva karma virudhyate, na vibhāgasaṃskārābhyāṃ saṃyogānutpattiprasaṅgāt |
1.1.14
5,iii (VSṬ_5,iii_5,iv)
vaidharmyāntaram api —
“kriyāvad guṇavat samavāyikāraṇam iti dravyalakṣaṇam |” (1.1.14)
5,iv
utkṣepaṇādikaṃ karma kriyā yathāsambhavaṃ yasmin yatsamavāyena vartate tat kriyāvat anyatrākāśakāladigātmabhyaḥ | guṇā rūpādayo yatra yathāsambhavaṃ vartante tad guṇavat | ayutasiddhānāmādhāryādhārabhūtānām “iha” iti yataḥ 〈sa〉 samavāyaḥ, sa yasyāsti tat samavāyi, kāraṇaṃ ca tadeva, samavāyino vā kāryasya kāraṇam | tatra kṣityādīni trayāṇāṃ dravyaguṇakarmaṇāṃ samavāyikāraṇam, ākāśādīni guṇānām, mano 'ntyāvayavidravye guṇakarmaṇām |
1.1.15
5,v (VSṬ_5,v_5,vi)
“dravyāśrayī aguṇavān saṃyogavibhāgeṣvakāraṇamanapekṣa iti guṇalakṣaṇam |” (1.1.15)
5,vi
dravyamāśrayatīti dravyāśrayī, aguṇavān nirguṇaḥ, saṃyogavibhāgeṣv akāraṇam anapekṣa iti sāpekṣaḥ kāraṇam | tathāha — aṅgulyorākāśasaṃyogo dvyaṅgulākāśasaṃyoge karttavye dvyaṅgulotpattimapekṣate, aṅgulyoḥ parasparavibhāgo dvyaṅgulākāśavibhāgaṃ prati kāryavināśamapekṣate, evaṃ saṃyogavibhāgalakṣaṇa eva guṇaḥ saṃyogavibhāgeṣu sāpekṣaḥ kāraṇam |
1.1.16
5,vii (VSṬ_5,vii_5,viii)
“ekadravyam aguṇaṃ saṃyogavibhāgeṣvanapekṣaṃ kāraṇam iti karmalakṣaṇam |” (1.1.16)
5,viii
ekam asya karmaṇo dravyamāśrayaḥ, na dve, ekam eva vā dravye vartata ity ekadravyam | nāsya guṇāḥ santītyaguṇam | saṃyogavibhāgeṣu kāryeṣu svasyāśrayasyānyato vibhajyāśrayāntareṇa saṃyojanādutpādyavināśyānapekṣayā saṃyogavibhāgeṣvanapekṣaṃ kāraṇam iti |
1.1.17
5,ix (VSṬ_5,ix_6,i)
vaidharmyāntaram api —
<6>
“dravyaguṇakarmaṇāṃ dravyaṃ kāraṇaṃ sāmānyam |” (1.1.17)
6,i
“sāmānya”śabdaḥ samānaparyāyaḥ | kṣityādīni trayāṇāṃ kāraṇaṃ samānam | ākāśādīnāṃ kevalaguṇakāraṇatve 'pi ekaikasyānekaguṇatvādākāśādīni samānaṃ guṇeṣu kāraṇam, mano 'ntyāvayavidravye guṇakarmaṇām |
1.1.18
6,ii (VSṬ_6,ii_6,iii)
“tathā guṇaḥ |” (1.1.18)
6,iii
“saṃyogānāṃ dravyam”(1.1.25) iti “agnisaṃyogād guṇāntaraprādurbhāvāt”(7.1.5,6) iti “ātmasaṃyogaprayatnābhyāṃ haste karma”(5.1.1) iti vākyebhyaḥ saṃyoga eva dravyaguṇakarmaṇāṃ samānaṃ kāraṇaṃ nānyo guṇaḥ | tathāhi — tūlapiṇḍasya vegavatā tūlena saṃyogāt karma, dvitūlakadravyam, tatra ca parimāṇaṃ mahadutpadyate 'nye guṇā yathāyogam |
1.1.19
6,iv (VSṬ_6,iv_6,v)
“saṃyogavibhāgānāṃ karma |” (1.1.19)
6,v
svāśrayamanyato vibhajya āśrayāntareṇa saṃyojayati ataḥ saṃyogavibhāgānāṃ samānaṃ kāraṇaṃ karma |
1.1.20
6,vi (VSṬ_6,vi_6,vii)
“na dravyāṇāṃ vyatirekāt |” (1.1.20)
6,vii
yadi khalu dravyasya kāraṇaṃ karma bhavet tathā sati kṛtvāpi saṃyoge na nivarteta, nivṛtte tu karmaṇi kevalasya saṃyogasyopalambhāt manyāmahe “na dravyakāraṇaṃ karma” |
1.1.21
6,viii (VSṬ_6,viii_6,ix)
“guṇavaidharmyān na karmaṇām |” (1.1.21)
6,ix
gurutvadravatvanodanābhidhārasaṃyuktasaṃyogāḥ svāśraye parāśraye ca karmāraṇam, prayatnādṛṣṭau tu parāśraya eva | tatra tāvat karma 〈na〉 svāśraye karmakāraṇam, niṣkriyadravyān upalabdhiprasaṅgāt | nāpi parāśraye, tatsaṃyogenaiva nivartitatvāt | tasmād etaiḥ karma kāraṇair guṇair vaidharmyān na karma karmakāraṇam |
1.1.22
6,x (VSṬ_6,x_6,xi)
aparaṃ vaidharmyam —
“dravyāṇāṃ dravyaṃ karmaṃ sāmānyam |” (1.1.22)
6,xi
sajātīyānāṃ dvayor bahūnāṃ vā dravyāṇāṃ dravyaṃ tantūnām iva paṭaḥ samānaṃ kāryam |
1.1.23
6,xii (VSṬ_6,xii)
“dvitvaprabhṛtayaś ca saṅkhyāḥ pṛthaktvaṃ saṃyogavibhāgāś ca |” (1.1.23)
<7>dvayor dravyayor dvitvaṃ sāmānyaṃ kāryam, trayāṇāṃ tritvamityādi | tathaiva dvipṛthaktvādi | dvayor dravyayoḥ saṃyujyamānayoḥ saṃyogo vibhajyamānayor vibhāgaḥ | eṣām anekāśritatvāt samāntvam |
1.1.24
7,i (VSṬ_7,i_7,ii)
“asamavāyāt sāmānyaṃ karma kāryaṃ na vidyate |” (1.1.24)
7,ii
anekasmin dravye ekasya karmaṇaḥ samavāyaniṣedhād na dravyāṇāṃ dvibahūnāṃ karma samānaṃ kāryam asti |
1.1.25
7,iii (VSṬ_7,iii_7,iv)
“saṃyogānāṃ dravyam |” (1.1.25)
7,iv
dvayor bahūnāṃ vā asamavāyikāraṇānāṃ saṃyogānāṃ dravyaṃ samānaṃ kāryam, tantusaṃyogānām iva paṭaḥ |
1.1.26
7,v (VSṬ_7,v_7,vi)
“rūpāṇāṃ rūpam |” (1.1.26)
7,vi
dvayor bahūnāṃ vā kāraṇarūpāṇāṃ kāryadravyāśritaṃ rūpaṃ samānaṃ kāryaṃ yathā ghaṭarūpaṃ kapālarūpāṇām, evaṃ rasādīnām |
1.1.27
7,vii (VSṬ_7,vii_7,viii)
“gurutvaprayatnasaṃyogānām utkṣepaṇam |” (1.1.27)
7,viii
ādityaraśmīnāmagurutvāt parvate tathābhūtaprayatnābhāvāt loṣṭasya ca hastenāsaṃyuktatvād anutkṣepaṇam iti gurutvādīnām utkṣepaṇaṃ samānaṃ kāryam |
1.1.28
7,ix (VSṬ_7,ix_7,x)
“saṃyoganibhāgāḥ karmaṇām |” (1.1.28)
7,x
ubhayakarmajā ye saṃyogā vibhāgāś ca te karmaṇāṃ samānaṃ kāryam |
1.1.29
7,xi (VSṬ_7,xi_7,xii)
“kāraṇasāmānye dravyakarmaṇāṃ karmākāraṇam uktam iti |” (1.1.29)
7,xii
yasmin prakarāne dravyādīnāṃ kāraṇaṃ samānaṃ varṇitaṃ tasmin kāraṇasāmānye dravyakarmaṇāṃ yataḥ karmākāraṇam uktam atas tāny apy asya kāryaṃ sāmānyaṃ na bhavantīti | evaṃ nānā dravyaguṇakarmāṇīti siddham |
<|| prathamasyādhyāyasyādyamāhnikam ||>
<8>
<prathamasyādhyāyasya dvitīyamāhnikam |>
1.2.1
8,i (VSṬ_8,i_8,ii)
“kāraṇābhāvāt kāryābhāvaḥ |” (1.2.1)
8,ii
kāryakāraṇaśabdau pūrvam uktau tannirūpaṇārtham āha | yasyābhāvāt tantvādeḥ samavāyikāraṇasya tatsaṃyogānāṃ vā asamavāyikāraṇānāṃ kāryadravyaṃ na jāyate paṭādi vināśe vā vinaśyati tat kāraṇam, anyat kāryam |
1.2.2
8,iii (VSṬ_8,iii_8,iv)
“na tu kāryābhāvāt kāraṇābhāvaḥ |” (1.2.2)
8,iv
na punaḥ paṭāder anutpattau dravyasya tantūnāṃ tatsaṃyogānāṃ vā 'nutpattiḥ |
1.2.3
8,v (VSṬ_8,v_8,vi)
uktā ānuṣaṅgikāḥ sāmānyādayastrayaḥ padārthāḥ, tatra sāmānyaṃ kathayati —
“sāmānyaṃ viśeṣa iti buddhyapekṣam |” (1.2.3)
8,vi
bhinneṣu piṇḍeṣv anuvartamānāṃ “gaurgauḥ” iti budbhim apekṣya ebhya eva ca parasparato vyāvartamānām “ayam asmād anyaḥ” iti tadanubṛttibuddhyapekṣaṃ sāmānyaṃ vyāvṛttibuddhyapekṣo viśeṣa iti |
1.2.4
8,vii (VSṬ_8,vii_8,viii)
“bhāvaḥ sāmānyam eva |” (1.2.4)
8,viii
bhāvaḥ sattā sāmānyam eva, triṣv api dravyādiṣv anuvartamānatvāt, na viśeṣaḥ |
1.2.5
8,ix (VSṬ_8,ix_8,x)
“dravyatvaṃ guṇatvaṃ karmatvaṃ ca sāmānyāni viśeṣāś ca |” (1.2.5)
8,x
kṣityādiṣu yato “dravyaṃ dravyam” ity anuvṛttibuddhiḥ, rūpādiṣu ca “guṇo guṇaḥ” iti utkṣepaṇādiṣu “karma karma” iti tāni dravyaguṇatvakarmatvāni sāmānyāni, parasparataśca vyāvṛtter viśeṣāḥ |
1.2.6
8,xi (VSṬ_8,xi_8,xii)
“anyatrāntyebhyo viśeṣebhyaḥ |” (1.2.6)
8,xii
nityyadravyeṣu paramāṇvākāśādiṣu samavāyena vartamānāstulyākṛtiguṇeṣu “ayam anyo 'yam anyaḥ” ity atyantavyāvṛttibuddhihetavas taddarśināṃ viśeṣakatvād viśeṣāḥ | evaṃ viśeṣā vyākhyātāḥ |
<9>1.2.7
9,i (VSṬ_9,i_9,ii)
sattā tu
“saditi yato dravyaguṇakarmasu |” (1.2.7)
9,ii
bhinneṣu dravyādiṣu triṣu yato jāyate “sat sat” iti buddhiḥ sā sattā |
1.2.8
9,iii (VSṬ_9,iii_9,iv)
āśrayavināśādasyā vināśa iti cet, na, yataḥ
“dravyaguṇakarmabhyo 'rthāntaraṃ sattā |” (1.2.8)
9,iv
yasmād dravyādibhyo vyatiriktā sattā tasmān na dravyādivināśe sattā vinaśyatīti |
1.2.9
9,v (VSṬ_9,v_9,vi)
dravyādivyatireke yuktiḥ —
“ekadravyavyavattvān na dravyam |” (1.2.9)
9,vi
paramāṇvākāśādidravyam adravyaṃ kāraṇadravyābhāvāt, anekadravyaṃ vā ghaṭādi samavāyikāraṇadravyayuktatvāt, sattā punaḥ pratyekaṃ parisamāptyā vartamānā ekadravyavattvānna dravyam |
1.2.10
9,vii (VSṬ_9,vii_9,viii)
“guṇakarmasu ca bhāvān na karma na guṇaḥ |” (1.2.10)
9,viii
guṇānāṃ guṇeṣv avṛtteḥ sarmasu ca karmaṇām, guṇeṣu karmasu ca sattāyā vartamānatvān na guṇakarmaṇī sattā |
1.2.11
9,ix (VSṬ_9,ix_9,x)
“sāmānyaviśeṣābhāvāc ca |” (1.2.11)
9,x
yadi sattā dravyādīnām anyatamā syāt evaṃ dravyādiṣv iva sattāyām api dravyatvād ayaḥ sāmānyaviśeṣā vartteran | na caivam | tasmān na sattā dravyaguṇakarmāṇi |
1.2.12
9,xi (VSṬ_9,xi_9,xii)
“ekadravyavattvena dravyatvam uktam |” (1.2.12)
9,xii
yathā pratidravyaṃ sākalyena vartamānatvān na dravyaṃ sattā tathaikadravyavattvān na dravyaṃ dravyatvam |
1.2.13
9,xiii (VSṬ_9,xiii_9,xiv)
“sāmānyaviśeṣābhāvena ca |” (1.2.13)
9,xiv
dravyādiṣv iva dravyatvādīnāṃ madhyāt kaścit sāmānyaviśeṣo dravyatve varteta yadi <10> dravyaṃ guṇaḥ karma vā syāt | tasmān na dravyādīni dravyatvam |
1.2.14
10,i (VSṬ_10,i_10,ii)
“guṇe bhāvād guṇatvam uktam |” (1.2.14)
10,ii
guṇeṣu guṇānām avṛtteḥ guṇatvaṃ ca guṇeṣu vartate, tasmān na guṇaḥ |
1.2.15
10,iii (VSṬ_10,iii_10,iv)
“sāmānyaviśeṣābhāvena ca |” (1.2.15)
10,iv
yadi guṇatvaṃ dravyaṃ karma vā syāt tasmin dravyatvaṃ karmatvaṃ vā sāmānyaviśeṣau syātām | na caivam | tasmānna dravyaṃ karma vā guṇatvam |
1.2.16
10,v (VSṬ_10,v_10,vi)
“karmaṇi bhāvāt karmatvam uktam |” (1.2.16)
10,vi
karmaṇi karmatvasya vṛtteḥ karmaṇaḥ karmaṇi cāvṛtter na karma karmatvam |
1.2.17
10,vii (VSṬ_10,vii_10,viii)
“sāmānyaviśeṣābhāvena ca |” (1.2.17)
10,viii
dravyatvaṃ guṇatvaṃ vā karmatve syātāṃ yadi dravyaṃ guṇo vā syāt | tasmānna dravyaguṇau karmatvam |
1.2.18
10,ix (VSṬ_10,ix_10,x)
“salliṅgāviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvācceko bhāva iti |” (1.2.18)
10,x
“eka”śabdena abhedaḥ kathyate, na tu saṅkhyā | liṅgyate 'neneti liṅgaṃ pratyayaḥ, yena liṅgena “sat sat” iti pratyayena pratīyate sattā tasya sarvatrāviśiṣṭatvād viśiṣṭasya ca pratyayasyābhāvādabhinnā sattā |
<|| prathamo 'dhyāyaḥ ||>
<11>
<dvitīyasyādhyāyasya prathamamāhnikam |>
2.1.1
11,i (VSṬ_11,i_11,ii)
evaṃ dravyādīnām nānātve siddhe pṛthivyādīnāṃ dravyalakṣaṇāviśeṣādekatve prāpte lakṣaṇabhedena vaidharmyam āha —
“rūparasagandhasparśavatī pṛthivī |” (2.1.1)
11,ii
ete 'syā rūparasagandhasparśā viśeṣaguṇāḥ, anye tu saṅkhyā parimāṇa pṛthaktva saṃyoga vibhāga paratvā 'paratva gurutva naimittikadravatva saṃskārāḥ | rūpaṃ śeklādi, raso madhurādiḥ, gandhaḥ surabhirasurabhiśca, sparśo 'syā snuṣṇāśītatve sati pākajaḥ, kāryaṃ bāhyamādhyātmikaṃ ca |
2.1.2
11,iii (VSṬ_11,iii_11,iv)
“rūparasasparśavatya āpo dravāḥ snigdhāśca |” (2.1.2)
11,iv
śukla madhura śītā eva rūpa rasa sparśāḥ | dravā iti sāṃsiddhikaṃ dravatvam | snigdhā iti āsām eva snehaḥ | saṅkhyā parimāṇa pṛthaktva saṃyoga vibhāga paratvā 'paratva gurutva saṃskārāś ca | kāryaṃ pūrvavat |
2.1.3
11,v (VSṬ_11,v_11,vi)
“tejo rūpasparśavat |” (2.1.3)
11,vi
rūpaṃ bhāsvaraṃ śuklaṃ ca, sparśa uṣṇa eva | saṅkhyā parimaṇa pṛthaktva saṃyoga vibhāga paratvā 'paratva naimittika dravatva saṃskārāś ca | kāryaṃ pūrvavat |
2.1.4
11,vii (VSṬ_11,vii_11,viii)
“vāyuḥ sparśavān |” (2.1.4)
11,viii
anuṣṇāśīto 'pākajaḥ sparśaḥ | saṅkhyā parimāṇa pṛthaktva saṃyoga vibhāga paratvā 'paratva gurutva saṃskārāś ca | kāryaṃ pūrvavat | bhaumādidehā bhūmyādilokeṣu |
2.1.5
11,ix (VSṬ_11,ix_11,x)
“ta ākāśe na vidyante |” (2.1.5)
11,x
te rūpa rasa gandha sparśā na santyākāśe | tasya guṇāḥ śabda saṅkhyā parimāṇa pṛthaktva saṃyoga vibhāgāḥ |
2.1.6
11,xi (VSṬ_11,xi)
“sarpirjatumadhūcchiṣṭānāṃ pārthivānām agnisaṃyogād dravatā 'dbhiḥ sāmānyam |” (2.1.6)
<12>madhūcchiṣṭaṃ sikthakam | sarpiṣo jatuno madhūcchiṣṭasya cāgnisaṃyogād dravatā yā sañjāyate tadadbhiḥ samānatvaṃ pṛthivyāḥ |
2.1.7
12,i (VSṬ_12,i_12,ii)
“trapusīsaloharajatasuvarṇānāṃ taijasānām agnisaṃyogād dravatā 'dbhiḥ sāmānyam |” (2.1.7)
12,ii
eṣāṃ ca taijasānāṃ yadagnisaṃyogād dravatvam upajāyate tadadbhiḥ sāmānyaṃ tejasaḥ |
2.1.8
12,iii (VSṬ_12,iii_12,iv)
“viṣāṇī kakudmān prāntevāladhiḥ sāsnāvāniti gotve dṛṣṭaṃ liṅgam |” (2.1.8)
12,iv
dṛṣṭāntārthaṃ sūtram | “gotve” iti gotvāvacchinnā vyaktiḥ | viṣāṇaṃ kakudaṃ sāsnā cāsyāstīti viṣāṇī kakudmān sāsnāvān | prāntaśabdena kaṭibhāgaḥ, vālā, asmin dhīyante iti vāladhiśabdena puccham, prānte vāladhirasyeti prāntevāladhiḥ | viṣāṇyādibhiḥ śabdais tadvatpratipādakair api arthavyāpārād dharmā eva vyapadiśyante |
2.1.9
12,v (VSṬ_12,v_12,vi)
yathā apratyakṣāyāṃ govyaktau kathañcid gṛhyamāṇā viṣāṇādayo liṅgaṃ dṛṣṭam anumāpakās tathā
“sparśaś ca |” (2.1.9)
12,vi
sparśa upalabhyamāno nirāśrayasyānupapatter vāyum anumāpayati |
2.1.10
12,vii (VSṬ_12,vii_12,viii)
“na ca dṛṣṭānāṃ sparśa ity adṛṣṭaliṅgo vāyuḥ |” (2.1.10)
12,viii
yadi khalv ayaṃ kṣityādisparśo 'bhaviṣyad gandharasarūpaiḥ sahopalabhemahi, na caivam, tasmāt pṛthivyādivyatiriktasya vāyor liṅgam |
2.1.11
12,ix (VSṬ_12,ix_12,x)
“adravyavattvād dravyam |” (2.1.11)
12,x
yaḥ paramāṇusvabhāvo vāyuḥ sa khalv adravyavattvāt samavāyikāraṇarahitatvād dravyam | dravyaṃ hy adravyam nekadravyaṃ ca |
2.1.12
12,xi (VSṬ_12,xi)
“kriyāvattvāt guṇavattvāc ca |” (2.1.12)
<13>“kriyāvad guṇavat”(1.1.14) iti dravyalakṣaṇād yatra kriyā guṇāś ca samavetāḥ so 'pi mahān vāyur dravyam |
2.1.13
13,i (VSṬ_13,i_13,ii)
“adravyavattvena nityatvam uktam |” (2.1.13)
13,ii
paramāṇulakṣaṇasya vāyoradravyavattvena samavāyikāraṇarahitatvena nityatvam uktam |
2.1.14
13,iii (VSṬ_13,iii_13,iv)
“vāyor vāyusaṃmūrcchanaṃ nānātve liṅgam |” (2.1.14)
13,iv
tiryaggāmino vāyor vāyusaṃmūrcchanena vāyvantarasaṃśleṣeṇordhvagamanaṃ pravartate, tata ūrdhvagamanāt saṃśleṣaḥ, saṃśleṣād vāyor anekatvam anumīyate |
2.1.15
13,v (VSṬ_13,v_13,vi)
nanu ca
“vāyur iti sati sannikarṣe pratyakṣābhāvād dṛṣṭaṃ liṅgaṃ na vidyate |” (2.1.15)
13,vi
yathā “ayaṃ gauḥ” iti goścakṣuṣā sannikarṣe sati pratyakṣeṇa viṣāṇādīni tadyogitayā dṛṣṭāni kadācilliṅgam, naivaṃ tvacā vāyoḥ sannikarṣe sati ayaṃ vāyur iti pratyakṣeṇa tadguṇatayā sparśa upalabdho yenānupalabhyamānaṃ kadācid vāyum anumāpayet |
2.1.16
13,vii (VSṬ_13,vii_13,viii)
kṣityādisparśavidharmatvād asya sparśasya nirāśrayasya cābhāvād vāyurāśraya iti cet,
“sāmānyato dṛṣṭāccāviśeṣaḥ |” (2.1.16)
13,viii
ākāśādīnām api parokṣatvāt tatpratiṣedhena vāyor evāyaṃ sparśa ity ayaṃ viśeṣa etasmāt sāmānyato dṛṣṭānnāvagamyate | vibhūnāṃ sparśavattve bhāvānāṃ pratighāta iti cet, evaṃ tarhi vāyorevāyaṃ bhavatprasiddhasya sparśo na daśam asya dravyasyeti kathaṃ jñāyate ?
2.1.17
13,ix (VSṬ_13,ix_13,x)
“tasmād āgamikam |” (2.1.17)
13,x
tasmād vāyur astīti vākyam āgamikaṃ pravādamātram ity arthaḥ |
2.1.18
13,xi (VSṬ_13,xi_13,xii)
naitat,
“saṃjñākarma tvasmadviśiṣṭānāṃ liṅgam |” (2.1.18)
13,xii
asmadādīnāṃ sakāśād yo bhagavān vijñānādibhir viśiṣṭo maheśvaras tadīyaṃ saṃjñāpraṇayanaṃ navānām eva dravyāṇāṃ bhāve liṅgam, daśam asya saṃjñānabhidhānāt | tasmānnavaiva <14> dravyāṇi | ato vāyor eva sparśaḥ | “asmadviśiṣṭānām” iti pūjāyāṃ bahuvacanam |
2.1.19
14,i (VSṬ_14,i_14,ii)
sa kathaṃ jñāyata ity ucyate —
“pratyakṣapūrvakatvāt saṃjñākarmaṇaḥ |” (2.1.19)
14,ii
pratyakṣeṇa hi padārthamālocayantaḥ saṃjñāḥ praṇayanti, dṛṣṭaṃ ca dārakasya nāmakaraṇe, praṇītāścemāḥ khalu saṃjñāḥ, tasmānmanyāmahe — asti bhagavān asmadviśiṣṭo yo 'smadādiparokṣāṇām api bhāvānāṃ pratyakṣadarśī yenedaṃ saṃjñādi praṇītam iti |
2.1.20
14,iii (VSṬ_14,iii_14,iv)
“niṣkramaṇaṃ praveśanam ity ākāśasya liṅgam |” (2.1.20)
14,iv
yadetad niṣkramaṇaṃ praveśanaṃ ca puruṣasya dvārādinā bhavati na bhittyādau tadākāśakṛtam, ato niṣkramaṇapraveśane ākāśasya liṅgam iti | mūrtābhāvo hy ākāśam |
2.1.21
14,v (VSṬ_14,v_14,vi)
tan na,
“tadaliṅgam ekadravyavattvāt karmaṇaḥ |” (2.1.21)
14,vi
niṣkramaṇādi karma puruṣe vartamānam “ekadravyaṃ karma” ity uktatvānniṣkriyatvāccākāśasya ākāśāvṛtti kathaṃ tad gamayedasambandhāt |
2.1.22
14,vii (VSṬ_14,vii_14,viii)
yathā loṣṭavṛtti patanaṃ gurutvasya liṅgam evaṃ puruṣavṛtti niṣkramaṇam ākāśasya liṅgam iti cet, na,
“kāraṇāntarānuklṛptivaidharmyācca |” (2.1.22)
14,viii
gurutvaṃ karmaṇo 'samavāyikāraṇam uktam, tadanumīyatām, na tvākāśasyāsamavāyikāraṇatvaṃ yujyate nityatvadravyatvānāśritatvairākāśasya gurutvādinā asamavāyikāraṇena vaidharmyāt |
2.1.23
14,ix (VSṬ_14,ix_14,x)
yaduktaṃ “niṣkramaṇaṃ cākāśakṛtatvād dvārādinā” iti etanna,
“saṃyogādabhāvaḥ karmaṇaḥ |” (2.1.23)
14,x
bhittyādinā sparśavaddravyeṇa śarīrādeḥ karmādhārasya saṃyogād niṣkramaṇaṃ nivartate, na tvākāśābhāvāt, tasya sarvagatatvāt tatrāpi bhāvaḥ, tasmācchabdaliṅgamevākāśam |
<15>2.1.24
15,i (VSṬ_15,i_15,ii)
bheryādīnām eva nimittānāṃ śabdo guṇa iti cet, na,
“kāraṇaguṇapūrvaḥ kārye guṇo dṛṣṭaḥ, kāryāntarāprādurbhāvācca śabdaḥ sparśavatām aguṇaḥ |” (2.1.24)
15,ii
iha ye sparśavatāṃ viśeṣaguṇā ekaikendriyagrāhyāste kāraṇaguṇaiḥ kārye niṣpādyante | na ca bheryavayaveṣu pūpādaya iva laścicchabdabhāgaḥ samaveta upalabhyate | tasmād akāraṇaguṇapūrvatvānna bheryādeḥ sparśavato viśeṣaguṇaḥ śabdaḥ | yaśca sparśavato viśeṣaguṇaḥ sa kārye yāvatkāryam upalbhyamāno dṛṣṭaḥ | na caivaṃ śabdaḥ, tato na sparśavadviśeṣaguṇaḥ | kiñca, sparśavadviśeṣaguṇa ārabdhe kārye kāraṇaguṇair ārabhyate, na ca yadā śabdena śabda ārabhyate tadā kiñcit kāryam upannaṃ paśyāmaḥ | tasmāt kāryāntarāprādur bhāvāc ca na śabdaḥ sparśavato viśeṣaguṇa iti |
2.1.25
15,iii (VSṬ_15,iii_15,iv)
“paratra samavāyāt pratyakṣatvāc ca nātmaguṇo na manoguṇaḥ |” (2.1.25)
15,iv
paratra bahir ity arthaḥ | ye khalv ātmaguṇās te sukhādaya ivāntaḥśarīram upalabhyante | na caivaṃ śabdaḥ, bahir bahubhirupalabhyamānatvāt | na cātmaguṇo bāhyendriyagrāhyaḥ, ayaṃ tu śrotrapratyakṣaḥ, tasmānnātmaguṇaḥ | ata eva bahir upalabhyamānatvād bāhyendriyapratyakṣatvācca na manoguṇaḥ | śrotrapratyakṣatvācca na dikkālayoḥ |
2.1.26
15,v (VSṬ_15,v_15,vi)
tasmād guṇaḥ san
“liṅgam ākāśasya |” (2.1.26)
15,vi
tasmād upalabhyamānaḥ śabda ākāśaṃ gamayati |
2.1.27
15,vii (VSṬ_15,vii_15,viii)
“dravyatvanityatve vāyunā vyākhyāte |” (2.1.27)
15,viii
yathā adravyavattvāt paramāṇubhūto vāyurdravyaṃ nityaśca evam ākāśaṃ kāraṇadravyābhāvād dravyaṃ nityaṃ ca |
2.1.28
15,ix (VSṬ_15,ix_15,x)
“tattvaṃ bhāvena |” (2.1.28)
15,x
yathā salliṅgāviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvāccaiko bhāva evaṃ śabdaliṅgāviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvāccaikamākāśam |
<|| iti dvitīyasyādyamāhnikam ||>
<16>
<dvitīyasyādhyāyasya dvitīyamāhnikam |>
2.2.1
16,i (VSṬ_16,i_16,ii)
yaduktaṃ “sparśavadviśeṣaguṇā ārabdhe kāryadravye guṇānārabhante, śabdastvanārabdhe dravye śabdamārabhate” iti, tadayuktam, anārabdhe 'pi puṣpavastrābhyāṃ dravyātare puṣpagandhasya vastre gandhārambhāt tathā apsu uṣṇatāyāḥ | ucyate —
16,ii
“puṣpavastrayoḥ sati sannikarṣe gandhāntarāprādurbhāvo vastre gandhābhāvaliṅgam |” (2.2.1)
16,iii (VSṬ_16,iii)
puṣpeṇa khalu saṃyukte vastre na puṣpagandhena gandha ārabhyate, vastragandhasyāpi sambhavāt paṣpavastragandhābhyāṃ dvābhyāṃ vilakṣaṇaṃ gandhāntaram upajanitam upalabhemahi, na caivam, api tu puṣpagandhamevopalabhāmahe | tasmāt “anārabdhe kārye puṣpagandhena gandha ārabhyate” ity ayuktam, gandhāntaraprasaṅgāt |
2.2.2
16,iv (VSṬ_16,iv_16,v)
“etenāpsūṣṇatā vyākhyātā |” (2.2.2)
16,v
apāṃ tejasā saṃyoge sati vilakṣaṇasparśānutpattiraiṣṇyābhāvasya liṅgam, ayāvaddravyabhāvitvaṃ ca salile auṣṇyasya | sūkṣmāṇāṃ puṣpāvayavānāṃ vastre tejovayavānāṃ cāpsu saṅkrānteḥ saṃyuktasamavāyād gandhasparśopalabdhiḥ |
2.2.3
16,vi (VSṬ_16,vi_16,vii)
nanv ayāvaddravyabhāvino rūpādayo vastrodakayoḥ, puṣpagandhoṣṇasparśopalambhakāle svagandhaśītasparśānupalabdheḥ | na,
“vyavasthitaḥ pṛthivyāṃ gandhaḥ |” (2.2.3)
16,vii
pārthive vāsasi vyavasthito 'pi svagandhaḥ puṣpagandhābhibhavānnopalabhyate |
2.2.4
16,viii (VSṬ_16,viii_16,ix)
kiñca,
“tejasyuṣṇatā |” (2.2.4)
16,ix
tejasyevoṣṇatā vyavasthitā, nāpsu saṃkrāmati |
<17>2.2.5
17,i (VSṬ_17,i_17,ii)
tathā auṣṇyopalabdhikāle
“apsu śītatā |” (2.2.5)
17,ii
tejovayavānupraveśāt saṃyuktasamavāyād anuṣṇopalabdhāv api anupalabhyamānāpi salile śītatā vyavasthitaivābhibhavānnopalabhyate |
2.2.6
17,iii (VSṬ_17,iii_17,iv)
kāla idānīṃ kathyate —
“aparasmin paraṃ yugapadayugapacciraṃ kṣipramiti kālaliṅgāni |” (2.2.6)
17,iv
etānyaparatvavyatikarādīni kālaliṅgāni | tatra pareṇa dikpradeśena saṃyukte yūni paratvajñāne jāte sthavire cāpareṇa dikpradeśena saṃyukte 'paratvajñānotpattau kṛṣṇakeśādivalīpalitādiparyālocanayā yena nimittena yūni aparatvajñānaṃ sthavire ca paratvajñānaṃ jāyate sa kālaḥ | tathā tulyakāryeṣu kartṛṣu “yugapat kurvanti, ayugapat kutvanti” iti yataḥ pratyayo jāyate sa kālaḥ | tathaikaṃ kriyāphalam uddiśya odanākhyaṃ bhūyasīnām adhiśrayaṇādikriyāṇāṃ prabandhapravṛttau tulye kartari “ciramadya kṛtam, kṣipramadya kṛtam” iti yataḥ pratyayau bhavataḥ sa kālaḥ iti | tasya guṇāḥ saṃkhyā parimāṇa pṛthaktva saṃyoga vibhāgāḥ |
2.2.7
17,v (VSṬ_17,v_17,vi)
kiñca,
“dravyatvanityatve vāyunā vyākhyāte |” (2.2.7)
17,vi
adravyavattvāt paramāṇuvāyor iva dravyatvanityatve kālasya |
2.2.8
17,vii (VSṬ_17,vii_17,viii)
“tattvaṃ bhāvena |” (2.2.8)
17,viii
yathā saliṅgāviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvāccaiko bhāvastathā kālaliṅgāviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvāccaikaḥ kālaḥ |
2.2.9
17,ix (VSṬ_17,ix_17,x)
kālasyaikatve kathamārambhakālādivyapadeśa ityatrāha —
“kāryaviśeṣeṇa nānātvam |” (2.2.9)
17,x
kāryaṃ kriyā, kriyāviśeṣeṇāviṣṭasya vastuna ārambha sthiti vināśakriyā dṛṣṭvā, ekasyāpi kālasya nānātvopacārādārambhakālādivyapadeśaḥ |
<18>2.2.10
18,i (VSṬ_18,i_18,ii)
nanu kriyāmātraṃ kālaḥ | kutaḥ ? kālaliṅgānām
“nityeṣv abhāvād anityeṣu bhāvāt |” (2.2.10)
18,ii
yadi kriyāvyatiriktaḥ syānnityaḥ kāla evaṃ nityeṣv apy ākāśādiṣu kālaliṅgāni pratibhāseran | anityeṣv eva tu bhavanti | tasmād abhinirvartyamāneṣv evāvadhiḥ kālaḥ | tasmāt kriyaiva kāl iti | naitat, vastunirvṛttyuttarakālabhāvitvāt kālaliṅgānyanityeṣu, bhavanti, na tu kriyāyāḥ kālatvāt |
2.2.11
18,iii (VSṬ_18,iii_18,iv)
teṣāṃ tu
“kāraṇe kālākhyā |” (2.2.11)
18,iv
eṣāṃ kālaliṅgānāṃ nirnimittānām asambhavāt kriyānimittatve “kṛtam” iti syāt na “yugapat” | tasmād eṣāṃ yat kāraṇaṃ tasmin kālākhyā |
2.2.12
18,v (VSṬ_18,v_18,vi)
“ita idam iti yatas taddiśo liṅgam |” (2.2.12)
18,vi
mūrtadravyamavadhiṃ kṛtvā yata etad bhavati “idam asmāt pūrveṇa” ityādipratyayas tad diśo liṅgam | guṇāḥ saṃkhyā parimāṇa pṛthaktva saṃyoga vibhāgāḥ |
2.2.13
18,vii (VSṬ_18,vii_18,viii)
kiñca
“dravyatvanityatve vāyunā vyākhyāte |” (2.2.13)
18,viii
adravyavattvād vāyuvad dravyatvanityatve diśaḥ |
2.2.14
18,ix (VSṬ_18,ix_18,x)
“tattvaṃ bhāvena |” (2.2.14)
18,x
digliṅgāviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvāccaikā digityarthaḥ |
2.2.15
18,xi (VSṬ_18,xi_18,xii)
saty ekatve
“kāryaviśeṣeṇa nānātvam |” (2.2.15)
18,xii
pūrveṇa devayajanaṃ dakṣiṇena pitṛyajanam ityādinā kriyāviśeṣeṇa nānātvasya diśaḥ pūrvadakṣiṇāderupacāraḥ |
2.2.16
18,xiii (VSṬ_18,xiii)
itaretarāśrayam iti cet, evaṃ tarhi
“ādityasaṃyogād bhūtapūrvād bhaviṣyato bhūtācca prācī |” (2.2.16)
<19>savituraharādau yena kalpatadikpradeśena saṃyogo 'bhūd bhavati bhaviṣyati vā tasmād ity asaṃyogāt “prācī” iti vyapadeśaḥ prāñcatyata ādityam iti |
2.2.17
19,i (VSṬ_19,i_19,ii)
“tathā dakṣiṇā pratīcyudīcī ca |” (2.2.17)
19,ii
asmād evādityasamprayogād dakṣiṇādivyapadeśaḥ |
2.2.18
19,iii (VSṬ_19,iii_19,iv)
“etena digantarāṇi vyākhyātāni |” (2.2.18)
19,iv
anenaiva prakāreṇa pūrvadakṣiṇādīni digantarāṇi vyākhyātāni |
2.2.19
19,v (VSṬ_19,v_19,vi)
tatredānīmātmā karaṇairadhigantavyaḥ, karaṇāni śabdādibhyo guṇebhyaḥ | nanu guṇatvamasiddhaṃ śabdādīnāṃ siddhaṃ kṛtvocyate | nanu guṇatve kutaḥ saṃśyaḥ ? āha — kiṃ saṃśayo 'pi hetumān ? evam etat | ko hetuḥ ? tadāha —
“sāmānyapratyakṣād viśeṣāpratyakṣād viśeṣasmṛteśca saṃśayaḥ |” (2.2.19)
19,vi
sthāṇupuruṣayor ūrdhvatāṃ sāmānyaṃ paśyan viśeṣahetūn pāṇyādikoṭarādīnapaśyan smarati ca viśeṣān, ataḥ saṃśayaḥ “kim ayaṃ sthāṇuḥ syāt puruṣo na vā” iti |
2.2.20
19,vii (VSṬ_19,vii_19,viii)
sa dvividhaḥ — bāhya ābhyantaraśceti | bāhyo 'pi dvividhaḥ — pratyakṣo 'pratyakṣaś ca | apratyakṣe tāvat —
“dṛṣṭam adṛṣṭam |” (2.2.20)
19,viii
prāpto manuṣya ityukte kim imaṃ dṛṣṭaṃ paśyeyam adṛṣṭam iti śravaṇamātrādeva sāśayaḥ |
2.2.21
19,ix (VSṬ_19,ix_19,x)
pratyakṣe tu —
“dṛṣṭaṃ ca dṛṣṭavat |” (2.2.21)
19,x
samprati dṛṣṭvā puruṣaṃ tameva dṛṣṭamālocayataḥ kim ayaṃ mayā dṛṣṭapūrvaḥ kadācidutādṛṣṭa iti saṃśayaḥ |
<20>2.2.22
20,i (VSṬ_20,i_20,ii)
“dṛṣṭaṃ yathādṛṣṭamayathādṛṣṭamubhayathā dṛṣṭatvāt |” (2.2.22)
20,ii
ādau kuntalī devadatto dṛṣṭaḥ, madhye muṇḍaḥ, tṛtīyasyāmavasthāyāṃ kuntalī | caturthyāmālāpādibhir avagate ārūpamatreṇa ca saṃdhyādau “kim ayaṃ kuntalī syād uta muṇḍo vā” iti saṃśayaḥ | pūrvasūtre 'nekārthānusmṛteḥ saṃśayaḥ, anena tvekārthe viśeṣānusmaraṇāt |
2.2.23
20,iii (VSṬ_20,iii_20,iv)
ābhyantaras tu —
“vidyāvidyātaś ca saṃśayaḥ |” (2.2.23)
20,iv
vidyā samyagjñānam, avidyā mithyājñānam | daivajñena śubhamādiṣṭaṃ satyam abhūt, dvitīyam asatyam, tṛtīyasyāmavasthāyāṃ saṃśayaḥ — kimādyāvasthāvat satyam uta dvitīyāvasthāvadasatyam iti | evaṃ kathitaḥ saṃśayaḥ |
2.2.24
20,v (VSṬ_20,v)
tatra śabda eva tāvat kathyatām —
“śrotragrahaṇo yo 'rthaḥ sa śabdaḥ |” (2.2.24)
<21>śrotreṇa gṛhyate yo 'rthaḥ sa śabdaḥ | sāmānyādīnām arthaśabdasyāsaṅketitvācchabdatvaṃ śabdo mā bhūdityarthagrahaṇam |
2.2.25
21,i (VSṬ_21,i_21,ii)
“tasmin dravyaṃ karma guṇa iti saṃśayaḥ |” (2.2.25)
21,ii
sādhāraṇarūpatvād dravyāditvena śabde saṃśayaḥ |
2.2.26
21,iii (VSṬ_21,iii_21,iv)
tadāha —
“tulyajātīyeṣv arthāntarabhūteṣu ca viśeṣasyobhayathā dṛṣṭatvāt |” (2.2.26)
21,iv
pṛthivītvaṃ sajātīyāt salilādeḥ pṛthivyā viśeṣo dṛṣṭaḥ, asajātīyābhyāṃ ca guṇakarmabhyām | tataḥ śabde 'pi kim ayaṃ śrotragrāhyatvaṃ viśeṣo guṇais tulyasyārthāntarabhūtasya veti saṃśayaḥ |
2.2.27
21,v (VSṬ_21,v_21,vi)
naitat,
“ekadravyavattvānna dravyam |” (2.2.27)
21,vi
ekasmin dravye ākāśe vartamānatvānna dravyam ayaṃ śabdaḥ, dravyaṃ hy adravyaṃ paramāṇvādi anekadravyaṃ vā ghaṭādi |
2.2.28
21,vii (VSṬ_21,vii_21,viii)
“acākṣuṣattvānna karma |” (2.2.28)
21,viii
dravyaṃ karma vā yadindriyāntarapratyakṣaṃ taccākṣuṣam api dṛṣṭam, ayaṃ tu śabdaḥ śrotrapratyakṣo 'pi sanna cākṣuṣaḥ | evaṃ sthito guṇaḥ |
2.2.29
21,ix (VSṬ_21,ix_21,x)
kintu,
“guṇasya sato 'pavargaḥ karmabhiḥ sādharnyam |” (2.2.29)
21,x
karmabhir asya punar guṇabhūtasyāpi sādharmyapavargo vināśaḥ, utpattyanantaramagrahaṇād vināśo 'numīyate |
<22>2.2.30
22,i (VSṬ_22,i_22,ii)
sato 'pi nimittādagrahaṇam iti cet, na,
“sato liṅgābhāvāt |” (2.2.30)
22,ii
yat sad api nimittānna gṛhyate tasya liṅgaṃ sadbhāvagrāhakaṃ bhavati, śabdasya tūccāraṇādūrdhvaṃsaṃyogyāderliṅgasyābhāvādasattaiva |
2.2.31
22,iii (VSṬ_22,iii_22,iv)
kiñca,
“nityavaidharmyāt |” (2.2.31)
22,iv
uccarītapradhvaṃso nityair vaidharmyam, tasmād anityaḥ |
2.2.32
22,v (VSṬ_22,v_22,vi)
kiñca,
“kāryatvāt |” (2.2.32)
22,vi
kāryaśca śabdaḥ, saṃyogādibhyaḥ utpatteḥ | tasmād anityaḥ |
2.2.33
22,vii (VSṬ_22,vii_22,viii)
kiñca,
“abhāvāt |” (2.2.33)
22,viii
prāgabhāvād ity arthaḥ | prāgabhāvavato vināśāt | prāgabhāvaś cāsya kāraṇebhya utpatteḥ |
2.2.34
22,ix (VSṬ_22,ix_22,x)
na ca tāni vyañjakāni, kutaḥ ?
“kāraṇato vikārāt |” (2.2.34)
22,x
yasmād bheryādikāraṇebhyaḥ śabdasya vikāro 'vagamyate, mahati bheryādau mahān alpe 'lpaḥ |
2.2.35
22,xi (VSṬ_22,xi_22,xii)
abhivyaktau tu
“doṣāt |” (2.2.35)
22,xii
nityatvenābhivyaktau śabdo 'nyena yajñe nānyena prayujyeta darbhādivad yātayāmatvādidoṣāt | tasmād anityaḥ |
<23>2.2.36
23,i (VSṬ_23,i_23,ii)
kutaḥ kāryatvam ? ityāha —
“saṃyogād vibhāgācchabdācca śabdaniṣpatteḥ |” (2.2.36)
23,ii
bherīdaṇḍasaṃyogād vastradalavibhāgācchabdācca śabdasya vīcisantānavanniṣpatter manyāmahe — kāryaḥ śabda iti |
2.2.37
23,iii (VSṬ_23,iii_23,iv)
“liṅgāccānityaḥ |” (2.2.37)
23,iv
“tebhyastrayo vedā ajāyanta” (=?) iti vacanād vaidikālliṅgād anityaḥ |
2.2.38
23,v (VSṬ_23,v_23,vi)
nanu nityaḥ śabdaḥ,
“dvayos tu pravṛttyor abhāvāt |” (2.2.38)
23,vi
kāryāṇāṃ hi bhāvānāṃ dve pravṛttī — ekā nirvṛttiḥ, anyā kāryaviniyogarūpā | śabdasya punar arthapratipattyathaivaṃ pravṛttiruccāraṇākhyā, nātmārthā, tasmān nityaḥ |
2.2.39
23,vii (VSṬ_23,vii_23,viii)
“saṃkhyābhāvāt |” (2.2.39)
23,viii
uccaritapradhvaṃsitve śabdasya “dvirayamāmnātaḥ” (=?) iti vinaṣṭatvāt saṃkhyābhyāvṛttir na bhavet, asti ca, tasmān nityaḥ |
2.2.40
23,ix (VSṬ_23,ix_23,x)
“prathamāśabdāt |” (2.2.40)
23,x
prathamāśabdād iti “triḥ prathamāmanvāha” (=?) iti vākyam, uccaritavināśitve śabdasya prathamāyā ṛco 'bhyāvṛttigaṇanaṃ na syāt, asti ca, tasmān nityaḥ |
2.2.41
23,xi (VSṬ_23,xi_23,xii)
“sampratipattibhācca |” (2.2.41)
23,xii
vināśitve śabdasya “sa evāyaṃ gośabdaḥ” iti sampratipattiḥ pratyabhijñā na syāt, tasmān nityaḥ |
<24>2.2.42
24,i (VSṬ_24,i_24,ii)
naitat sāram,
“sandigdhāḥ sati bahutve |” (2.2.42)
24,ii
pradīpādāvadvipravṛttatvaṃ dṛṣṭam, dvirvidyunniḥsṛteti saṃkhyābhāvaḥ, sampratipattirjvālādau | tasmād anityeṣv api bhāvād bahavo 'py amī hetavaḥ saṃśayitāḥ | tasmād anityaḥ |
2.2.43
24,iii (VSṬ_24,iii_24,iv)
“saṃkhyābhāvaḥ sāmānyataḥ |” (2.2.43)
24,iv
prathamāśabdaḥ sampratipattibhāvaśceti sādṛśyādete draṣṭavyāḥ |
<|| iti dvitīyo 'dhyāyaḥ ||>
<25>
<tṛtīyādhyāyasyādyamāhnikam |>
3.1.1
25,i (VSṬ_25,i)
evaṃ digantānāṃ vaidharmyam uktvā ātmānam upakramate —
“prasiddhā indriyārthāḥ |” (3.1.1)
3.1.2
25,ii (VSṬ_25,ii_25,iii)
śabdādayo yasmād guṇādisvabhāvāḥ prasiddhāḥ, tebhyaścendriyāṇi | ata idānīm —
“indriyārthaprasiddhir indriyārthebhyo 'rthāntaratve hetuḥ |” (3.1.2)
25,iii
grāhyāṇām arthānāṃ śabdādīnāṃ yeyaṃ prasiddhiḥ tayā śrotrādīnāṃ karaṇānām, anayā indriyārthaprasiddhyā ebhyo grāhya grahaṇebhya indriyārthebhyaḥ paro grahītā ātmā anumīyate |
3.1.3
25,iv (VSṬ_25,iv_25,v)
“so 'napadeśaḥ |” (3.1.3)
25,v
grāhyagrahaṇaprasiddhyākhyo gratītṛsadbhāve yo heturuktaḥ hetur uktaḥ so 'napadeṣaḥ, akāraṇam ity arthaḥ |
3.1.4
25,vi (VSṬ_25,vi_25,vii)
kimātmakalpanayā ? katham indriyāṇi grahītṝṇyeva na bhavanti ? naitat,
“kāraṇājñānāt |” (3.1.4)
25,vii
bhūtānāmindriyakāraṇānāmajñatvāt tatkāryāṇīndriyāṇy api ajñāni |
3.1.5
25,viii (VSṬ_25,viii_25,ix)
bhūtājñānam —
“kāryājñānāt |” (3.1.5)
25,ix
anyasya bhūtakāryasya ghaṭaderajñatvād bhūtānyapyajñāni |
3.1.6
25,x (VSṬ_25,x_25,xi)
“ajñānācca |” (3.1.6)
25,xi
bhūtānāmajñānādindriyāṇy api ajñāni ityupasaṃhārārtham idaṃ sūtram |
3.1.7
25,xii (VSṬ_25,xii_25,xiii)
“anya eva hetur ityanapadeśaḥ |” (3.1.7)
25,xiii
anyo hetulakṣaṇabāhya ityarthaḥ, tathāhi — indriyārthaprasiddhir indriyārthadharmatvādātmanā asambandhānna tamanumāpayet, ato 'napadeśaḥ |
<26>3.1.8
26,i (VSṬ_26,i_26,ii)
naitat,
“saṃyogi, samavāyi, ekārthasamavāyi, virodhi ca | kāryaṃ kāryāntarasya, kāraṇaṃ kāraṇāntarasya | virodhyabhūtaṃ bhūtasya, bhūtam abhūtasya, abhūtam abhūtasya, bhūtaṃ bhūtasya |” (3.1.8)
26,ii
dhūmo 'gneḥ saṃyogi | viṣāṇaṃ goḥ samavāyi | ekārthasamavāyi dvidhā — kāryaṃ kāryāntarasya, yathā rūpaṃ sparśasya, kāraṇaṃ kāraṇāntarasya, yathā pāṇiḥ pādasya | caturdhā virodhi abhūtaṃ varṣakarma vāyvabhrasaṃyogasya bhūtasya liṅgam, bhūtaṃ varṣakarma vāyvabhrasaṃyogasyābhūtasya liṅgam, abhūtā śyāmatā abhūtasyāgnisaṃyogasya liṅgam, bhūtaṃ kāryaṃ bhūtasya kāraṇasaṃyogasya liṅgam | tasmād iha prasiddhānāmindriyārthānāṃ karaṇatā karmatā ca samavāyinī ātmaliṅgam | na te ātmani samavāyinī iti cet, evam etat, anyathā tu prayogaḥ — indriyāṇi kartṛptayojyāni karaṇatvād vāsyādivaditi |
3.1.9
26,iii (VSṬ_26,iii_26,iv)
saṃyogyādinyeva kathaṃ liṅgam ityāha —
“prasiddhapūrvakatvādapadeśasya |” (3.1.9)
26,iv
prasiddho yaḥ saṃyogyādirnāsambaddho yena saha jñātaḥ sa tasyārthāntarasyāpi liṅgaṃ sambaddhatvāt, nāsambaddham |
3.1.10
26,v (VSṬ_26,v_26,vi)
tathāhi —
“aprasiddho 'napadeśaḥ |” (3.1.10)
26,vi
aprasiddho viruddhaḥ, sādhyadharmeṇa saha naivāsti sambandhaḥ, api tu viparyayeṇa, asāvanapadeśo 'hetuḥ |
<27>3.1.11
27,i (VSṬ_27,i_27,ii)
“asan sandigdhaścānapadeśaḥ |” (3.1.11)
27,ii
asan, yaḥ pakṣe nāsti, tenārthādasan asiddha ityarthaḥ, sandiddhaścānapadeśaḥ sandigdho 'naikāntika ityarthaḥ |
3.1.12
27,iii (VSṬ_27,iii_27,iv)
udāharaṇam āha —
“viṣāṇī tasmādaśvo viṣāṇī tasmād gaur iti ca |” (3.1.12)
27,iv
“ayaṃ padārtho 'śvaḥ” iti sādhye viṣāṇitvaṃ viruddham, aśvaviparyayeṇa viṣāṇitvasya vyāpteḥ | “ayaṃ padārtho gauḥ” iti sādhve viṣāṇitvamanaikāntikam, sādhyaviparyābhyāṃ vyāptatvāt | ca śabdo 'nuktasamuccayārthaḥ, “śaśo viṣāṇī” iti sādhye 'siddhaṃ viṣāṇitvam, pakṣe 'vartamānatvāt | prasaṅgādetadukram |
3.1.13
27,v (VSṬ_27,v_27,vi)
kiñca,
“ātmendriyamano 'rthasannikarṣād yanniṣpadyate tadanyat |” (3.1.13)
27,vi
catuṣṭayasannikarṣād yadutpadyate jñānākhyaṃ kāryaṃ tadanyad hetvantaramātmajñāpakamastīti | jñānasya samavāyikāraṇāpekṣitvaṃ kāryatvād ghaṭavat |
3.1.14
27,vii (VSṬ_27,vii_27,viii)
“pravṛttinivṛttī ca pratyagātmani dṛṣṭe paratra liṅgam iti |” (3.1.14)
27,viii
pratyagātmeti śarīram | śarīre pravṛttinivṛttī dṛṣṭe ātmānamanumāpayataḥ | śarīraṃ prayatnavatā adhiṣṭitaṃ hitāhitapravṛttinivṛttimattvād ghaṭavat |
<|| tṛtīyasyādyamāhnikam ||>
<28>
<tṛtīyasyādhyāyasya dvitīyamāhnikam |>
3.2.1
28,i (VSṬ_28,i_28,ii)
ukta ātmendriyamanorthasannikarṣo jñānahetuḥ | tatsaddhyarthaṃ manaḥ kathayati —
“ātmendriyārthasannikarṣe jñānasyābhāvo bhāvaśca manaso liṅgam |” (3.2.1)
28,ii
ātmendriyārthānāṃ sannikarṣe yadabhāvājjñānaṃ na bhavati yadbhāve ca bhavati tad manaḥ | evaṃ jñānotpattyanutpattī manaso liṅgam | guṇāḥ saṃkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgaparatvāparatvasaṃskārāḥ |
3.2.2
28,iii (VSṬ_28,iii_28,iv)
“dravyatvanityatve vāyunā vyākhyāte |” (3.2.2)
28,iv
yathā adravyavattvāt paramāṇuvāyordravyatvaṃ nityatvaṃ ca evaṃ manasaḥ |
3.2.3
28,v (VSṬ_28,v_28,vi)
“prayatnāyaugapadyājjñānāyaugapadyāccaikaṃ manaḥ |” (3.2.3)
28,vi
bahuṣu kāryeṣu ca yugapat prayatnā jñānāni vā na prādurbhavantītyataḥ prayatnajñānāyaugapadyādekaṃ manaḥ pratiśarīraṃ mūrtamasparśaṃ niravayavaṃ nityamaṇu āśucārīti |
3.2.4
28,vii (VSṬ_28,vii_28,viii^1)
“prāṇāpānanimeṣonmeṣajīvanamanogatīndriyāntaravikārāḥ sukhaduḥkhe icchādveṣau prayatnaścetyātmaliṅgāni |” (3.2.4)
28,viii (VSṬ_28,viii^2_28,ix)
praṇāpānanimeṣonmeṣā manogatiśca prayatnakāryatvādātmano liṅgam, jīvanamadṛṣṭakāryatvāt, indriyāntaravikārāḥ smṛtiprabhavatvāt, sukhādayo yugatvāt | tiryakpavanasya vāyordehasthitasya yat prāṇāpānakarma tat prayatnakāryam, śarīraparigṛhītavāyuviṣayatve sati vikṛtatvāt, bhastrāparigṛhītavāyukarmavat | nimeṣonmeṣakriyāpi prayatnakāryā, nimeṣonmeṣakriyāśabdavācyatvāt, dāruyantranimeṣonmeṣakriyāvat | manasā saṃyoga ātmano 'dṛṣṭāpekṣo jīvanam, śarīravṛddhyādi tatkāryam api jīvanam, śarīraṃ prayatnavatādhiṣṭhitam, vṛddhikṣarabhagnasaṃrogaṇanimittatvāt, jīrṇagṛhavat | indriyāntaraṃ prati manaso gamanaṃ manogatiḥ prayatnakāryā, abhimatapradeśasambandhanimittatvāt, pelakakriyāvat, sā hi dārakaprayatnakṛtā | rūpālocana saṃskāravyakti rasasmaraṇa prayatna manaḥkriyā rasanamanaḥsambandha rasanavikāraṇāṃ pūrvasya pūrvasya <28> kāraṇatvād utpattiḥ, jñaptis tu vaiparītyena, uttarottarasmāt pūrvasya pūrvasya smaraṇena ātmā anumīyate . na smṛtirindriyāṇām anyena dṛṣṭe 'rthe 'nyasya | na śarīrāvayavasya, avasthābhedena bhidyamānatvāt | “devadattasya rūparasagandhasparśapratyayā ekānekanimittāḥ, “mayā” iti pratyayena pratisandhānāt, kṛtasaṅketānāṃ bahūnāmekasmin nartakī bhrūkṣepe yugapadanekapratyayavat” (nyāyavārtika 1.1.10) iti uddyotakaraḥ |
28,ix
sukhādayaśca guṇisāpekṣāḥ, guṇatvāt, rūpavat |
3.2.5
28,x (VSṬ_28,x_28,xi)
“dravyatvanityatve vāyunā vyākhyāte |” (3.2.5)
28,xi
adravyavattvāt paramāṇuvāyor iva dravyatvanityatve |
3.2.6
28,xii (VSṬ_28,xii_28,xiii)
nanu ca
“yajñadatta iti sati sannikarṣe pratyakṣābhāvād dṛṣṭaṃ liṅgaṃ na vidyate |” (3.2.6)
28,xiii
yathā cākṣuṣārthasannikarṣe sati yajñadatto 'yam iti pratyakṣaṃ bhavati na tathā prāṇādi sukhādisambaddho 'yam ātmeti jñānaṃ jāyate | atha katham adṛṣṭasambandhaṃ prāṇādi ātmano liṅgam ? tadāha — na praṇādi dṛṣṭaṃ liṅgam |
3.2.7
28,xiv (VSṬ_28,xiv_28,xv)
“sāmānyato dṛṣṭāccāviśeṣaḥ |” (3.2.7)
28,xv
prāṇādīnāṃ nirnimittānāṃ sukhādīnāṃ cānāśritānām anutpattiḥ, ata eṣāṃ kenāpi nimittenāśrayeṇa bhāvyam, ityato 'pi sāmānyato dṛṣṭādākāśādīnām anirāsādaviśeṣaḥ, teṣām api hetutvasambhavāt |
3.2.8
28,xvi (VSṬ_28,xvi_28,xvii)
“tasmādāgamikam |” (3.2.8)
28,xvii
“ātmāsti” iti pravādamātramityarthaḥ |
3.2.9
28,xviii (VSṬ_28,xviii_28,xix)
naitat,
“aham iti śabdavyatirekānnāgamikam |” (3.2.9)
28,xix
aham iti śabdena kṣityādibhinnātmadravyaviṣayeṇa aikādhikaraṇyāt “ahaṃ prāṇādimān, ahaṃ sukhavān” iti | tasmāt praṇādiliṅgatvānnāgamikam |
<30>3.2.10
30,i (VSṬ_30,i_30,ii)
nanu ca
“yadi ca dṛṣṭapratyakṣo 'haṃ devadatto 'haṃ yajñadatta iti |” (3.2.10)
30,ii
yadi khalv ahaṃ devadatto 'haṃ yajñadatta ityātmani dṛṣṭapratyakṣam idaṃ bhavet evaṃ yujyeta ahaṃśabdasyātmavācakatvam, yāvatā śarīrābhidhāyakadevadattaśabdaikārthādhikaraṇatvād ahaṃ śabdo 'pi śarīravācakaḥ | tasmānna prāṇādisukhādīnyātmanirṇayahetuḥ |
3.2.11
30,iii (VSṬ_30,iii_30,iv)
devadattaśabdaḥ kathaṃ śarīre ityāha —
“devadatto gacchati viṣṇumitro gacchatīti copacārāccharīrapratyakṣaḥ |” (3.2.11)
30,iv
gamanavācinā “gacchati” iti śabdena saha prayogād devadattaśabdaḥ śarīravacano 'vasīyate ātmano gatyasambhavāt | tasmād ahaṃśabdo 'pi śarīre eva, devadattaśabdena saha dṛṣṭatvāt |
3.2.12
30,v (VSṬ_30,v_30,vi)
naitat,
“sandigdhastūpacāraḥ |” (3.2.12)
30,vi
devadattaśabdena ekārthādhikaraṇatvād yo 'yam upacāro 'haṃśabdasya śarīre sa sandigdhaḥ, kiṃ śarīrasya ātmopakārakatvād ahaṃśabda ātmābhidhāyaka upacarita uta mukhyatayā śarīrasyābhidhāyakaḥ ? iti na śarīrātmanorahaṃśabdasya niścayaḥ |
3.2.13
30,vii (VSṬ_30,vii_30,viii)
svapakṣe niścayamāha —
“aham iti pratyagātmani bhāvāt paratyābhāvādarthāntarapratyakṣaḥ |” (3.2.13)
30,viii
pratyagātmanīti ātmani, paratreti śarīre | yadi ahaṃśabdaḥ śarīravacanaḥ syāt evaṃ sati tasmin piṇḍe devadattaśabda iva sarvaiḥ prayujyeta | na tvevam, ata ātmanyarthāntare “ahaṃ”śabdaḥ pratyakṣaḥ |
3.2.14
30,ix (VSṬ_30,ix)
śarīra iva ātmanyapi parairaptayogānna syāditi cet, ata āha —
“na tu śarīraviśeṣād yajñadattaviṣṇumitrayorjñānaviśeṣaḥ |” (3.2.14)
<31>yajñadattaviṣṇumitrayoḥ sambandhinaḥ śarīraviśeṣād yathā dṛṣṭād na tadīye sukhādāvasmadādīnāṃ jāyate jñānaṃ tathaiva na tadīyāhaṅkāro 'smābhiḥ saṃvedyate yato 'haṃśabdaḥ prayujyeta | śārīravācakatve tu yathā śarīraṃ dṛṣṭvā tatra devadattaśabdaṃ prayuñjate tadvidimamapi prayuñjīran, na tv evam | tasmānna śarīre | ātmavṛttitve tu parairaprayogaḥ | evam ahaṃśabdena ekādhikaraṇatvāt sukhādaya ātmaviṣayāḥ prāṇādayaśca tannimittāḥ |
3.2.15
31,i (VSṬ_31,i_31,ii)
nanu
“sukhaduḥkhajñānaniṣpattyaviśeṣādaikātmyam |” (3.2.15)
31,ii
yathā salliṅgāviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvāccailo bhāvastathaiva sukhaduḥkhajñānānāṃ niṣpattyaviśeṣād viśeṣaliṅgābhāvāccaikātmyam |
3.2.16
31,iii (VSṬ_31,iii_31,iv)
naitat
“nānā vyavasthātaḥ |” (3.2.16)
31,iv
anyasya sukhādiyoge 'nyasya tadabhāvādanayā vyavasthayā nānā ātmānaḥ |
3.2.17
31,v (VSṬ_31,v_31,vi)
“śāstrasāmarthyācceti |” (3.2.17)
31,vi
“grāmakāmo yajeta, svargakāmo yajeta” (=?) ityato 'pi śāstrasāmarthyād nānā ātmānaḥ | tasya guṇāḥ buddhisukhaduḥkhecchādveṣaprayatnādṛṣṭasaṃskārā vaiśeṣikāḥ | anye tu saṃkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgāḥ |
<|| tṛtīyo 'dhyāyaḥ ||>
<32>
<caturthasyādhyāyasyādyamāhnikam |>
4.1.1
32,i (VSṬ_32,i_32,ii)
evaṃ dravyāṇyuktvā nityatvamupalabdhyanupalabdhī ca teṣu kathayati prasaṅgādanyat —
“sadakāraṇavat tannityam |” (4.1.1)
32,ii
adravyavattvādityanena yat sat kāraṇarahitaṃ tad nityam uktaṃ paramāṇvādi |
4.1.2
32,iii (VSṬ_32,iii_32,iv)
upalabdhau tu
“tasya kāryaṃ liṅgam |” (4.1.2)
32,iv
tasya paramāṇvāderindriyairagṛhyamāṇasyāpi śarīramahābhūtādi kāryaṃ liṅgam |
4.1.3
32,v (VSṬ_32,v_32,vi)
yataḥ
“kāraṇabhāvāddhi kāryabhāvaḥ |” (4.1.3)
32,vi
yasmāt kāraṇebhyas tantvādibhyaḥ paṭāhi kāryam utpadyate 'taḥ kāryasay kāraṇapūrvakatvāt kāraṇasya kāryaṃ liṅgam |
4.1.4
32,vii (VSṬ_32,vii_32,viii)
“anityam iti ca viśeṣapratiṣedhabhāvaḥ |” (4.1.4)
32,viii
yadā khalu “sarvaṃ kāryam anityam” ity ucyate tadānena nityatvasya viśeṣapratiṣedhena kāryaviṣayeṇa kiñcit kāraṇaṃ nityam iti jñāyate |
4.1.5
32,ix (VSṬ_32,ix_32,x)
“avidyā ca |” (4.1.5)
32,x
avidyā agrahaṇamatīndriyatvena paramāṇūnām, tadapi anityatvaṃ nivārayati | adṛśyamāne hyarthe tadgatamanityatvaṃ kena gṛhyata ? tasmānnānityatā vaktumo śakyā |
<33>4.1.6
33,i (VSṬ_33,i_33,ii)
upalabdhiḥ katham iti cet,
“mahatyanekadravyavattvādrūpāccopalabdhiḥ |” (4.1.6)
33,ii
mahattvaparimāṇasamavāyini dravye samavāyikāraṇadravyabahutvād rūpācca śuklāderjñānaṃ bhavati |
4.1.7
33,iii (VSṬ_33,iii_33,iv)
kuta etat ? yataḥ
“adravyavattvāt paramāṇāvanupalabdhiḥ |” (4.1.7)
33,iv
saty api rūpe paramāṇoḥ samavāyikāraṇadravyābhāvānnopalabdhiḥ |
4.1.8
33,v (VSṬ_33,v_33,vi)
“rūpasaṃskārābhāvād vāyāvanupalabdhiḥ |” (4.1.8)
33,vi
saty api anekadravyavattve mahattve ca rūpākhyasya saṃskārasyābhāvād vāyāvanupalabdhiḥ | anekadravyatāyā viśeṣṭāyā grahaṇāt vyaṇuke 'pyanupalabdhiḥ siddhā |
4.1.9
33,vii (VSṬ_33,vii_33,viii)
rūpe katham ?
“anekadravyeṇa dravyeṇa samavāyād rūpaviśeṣāccopalabdhiḥ |” (4.1.9)
33,viii
mahatā anekadravyamavāyidravyeṇa ghaṭādinā rūpaguṇasya samavāyād rūpaviśeṣācca rūpatvākhyāt sāmānyaviśeṣādupalabdhiḥ |
4.1.10
33,ix (VSṬ_33,ix_33,x)
“etena rasagandhasparśeṣu jñānaṃ vyākhyātam |” (4.1.10)
33,x
etena anantaroktena nyāyena anekadravyeṇa dravyeṇa samavāyād rasatvādisāmānyaviśeṣebhyaśca rasādīnāmupalabdhiḥ |
4.1.11
33,xi (VSṬ_33,xi_33,xii)
“tadabhāvādavyabhicāraḥ |” (4.1.11)
33,xii
paramāṇurūpasyānekadravyeṇa dravyeṇa samavāyābhāvānnopalabdhiḥ, tato 'nekadravyeṇa 〈dravyeṇa〉 samavāyasya rūpopalabdheścāvyābhicāraḥ |
4.1.12
33,xiii (VSṬ_33,xiii_33,xiv)
“saṃkhyāḥ parimāṇāni pṛthaktvaṃ saṃyogavibhāgau paratvāparatve karma ca rūpidravyasamavāyāccākṣuṣāṇi |” (4.1.12)
33,xiv
rūpiti viśiṣṭaṃ rūpi, tena upalabdhiyogyena rūpiṇā samavāyādetāni cākṣuṣāṇi <34> svasāmānyaviśeṣebhyaśca |
4.1.13
34,i (VSṬ_34,i_34,ii)
kutaḥ |
“arūpiṣvacākṣuṣatvāt |” (4.1.13)
34,ii
yasmād rūpahiteṣu mahatsu dravyāntareṣu sthitāni na jñāmante |
4.1.14
34,iii (VSṬ_34,iii_34,iv)
“etena guṇatve bhāve ca sarvendriyajñānaṃ vyākhyātam |” (4.1.14)
34,iv
yathaiva mahatyanekadravyeṇa samavāyād rūpādīnāṃ samavetānāmupalabdhirevaṃ mahati samaveteṣu guṇeṣu samavetayorguṇatvabhāvayostaistairguṇai rūpādibhiḥ samavāyād yathāsvaṃ cakṣurādīndriyairupalabdhiḥ, na tu sāmānyaviśeṣāsteṣūpalambhakāstadabhāvāt | evaṃ tattvādīnāṃ svairindriyaiḥ, dravye tu bhāvasya samavāyāt | karmaṇi samavetasamavāyād guṇavat |
<|| caturthasyādyamāhnikam ||>
<35>
<caturthasyādhyāyasya dvitīyamāhnikam |>
4.2.1
35,i (VSṬ_35,i_35,ii)
idānīmādhyātmikameṣāṃ kāryamucyate, tatra —
“pratyakṣāpratyakṣāṇāmapratyakṣatvāt saṃyogasya pañcātmakaṃ na vidyate |” (4.2.1)
35,ii
kṣityādipañcakena śarīrārambhe trayāṇāṃ pratyakṣatvād vāyorapratyakṣatvād yathā tadvatā saṃyogo 'py apratyakṣa evaṃ śarīramapratyakṣaṃ syāt pratyakṣāpratyakṣairārabdhatvāt | pratyakṣatvāttu manyāmahe — napañcabhirārabdhamiti |
4.2.2
35,iii (VSṬ_35,iii_35,iv)
nanu tribhiḥ pratyakṣairārabhyeta,
“guṇāntarāprādurbhāvācca tryātmakam api na |” (4.2.2)
35,iv
kṣitisalilānalairārambhe vilakṣaṇebhyo rūpādibhyaḥ kārye vilakṣaṇāni rūpāṇi guṇāntarāṇi jāyeran | na tvevam | api tu pārthivāneva rūpādīnupalabhāmahe | tasmānna tryātmakam |
4.2.3
35,v (VSṬ_35,v_35,vi)
“ātmasaṃyogastvavipratiṣiddho mithaḥ pañcānām |” (4.2.3)
35,vi
ātmaśabdena svarūpam, svarūpeṇa pañcānāmapi bhūtānāṃ parasparasaṃyogo na pratiṣidhyate śarīre 'nārambhakatvena | pārthivaśarīre jalādīni saṃyogīni, na samavāyīni | jalādibhirayonijameva śarīramārabhyate varuṇalokādau |
4.2.4
35,vii (VSṬ_35,vii_35,viii)
kutaḥ ?
“anekadeśapūrvakatvāt |” (4.2.4)
35,viii
anekadeśāḥ paramāṇavaḥ, tairevātabhyate jalādiśarīram, na śukraśoṇitābhyām |
4.2.5
35,ix (VSṬ_35,ix_35,x)
tac ca
“dharmaviśeṣāt |” (4.2.5)
35,x
dharmaviśeṣapekṣāḥ paramāṇava eva śarīramārabhante na śuktādi | kathaṃ hi puṇyavatāṃ śukrādimayaṃ śarīraṃ syāt |
<36>4.2.6
36,i (VSṬ_36,i_36,ii)
itaśca,
“kāryaviśeṣāt |” (4.2.6)
36,ii
śalabhādiśarīrākhyāt kāryaviśeṣād manyāmahe — santyayonijāni |
4.2.7
36,iii (VSṬ_36,iii_36,iv)
itaśca,
“samākhyābhāvāt |” (4.2.7)
36,iv
“aṅgārebhyo jāto 'ṅgitāḥ” ity ovamādisamākhyābhāvād manyāmahe — santyayonijāni |
4.2.8
36,v (VSṬ_36,v_36,vi)
kutaḥ ?
“saṃjñādimattvāt |” (4.2.8)
36,vi
yataḥ pratyakṣeṇa aṅgārajanmādikamarthaṃ dṛṣṭaiḥ praṇīyante saṃjñāḥ “aṅgirāḥ” ityādayaḥ | ataḥ saṃjñānāmādimattvāt samākhyā yathārthā |
4.2.9
36,vii (VSṬ_36,vii_36,viii)
ataḥ
“santyayonijā vedaliṅgācceti |” (4.2.9)
36,viii
“candramā manaso jātaḥ” (=?) ityādikācca vedaliṅgāt santyayonijāḥ śarīraviśeṣāḥ | evaṃ jalādiśarīramayonijameva | pārthivaṃ tu yonijamayonijaṃ ca |
<|| caturtho 'dhyāyāyaḥ | samāpto dravyādhikāraḥ ||>
<37>
<pañcamasyādhyāyasya prathamamāhnikam |>
5.1.1
37,i (VSṬ_37,i_37,ii)
evam ukteṣu guṇānullaṅghya alpavaktavyatvāt karmāṇyabhidhatte tatra —
“ātmasaṃyogaprayatnābhyāṃ haste karma |” (5.1.1)
37,ii
svāśrayasaṃyogāpekṣitvāt prayatnasya kriyārambhe ātmahastasaṃyogaḥ karmaṇaḥ kāraṇam | sāpekṣakāraṇatvāt saṃyogasya prayatno 'pi kāraṇam | ato dvābhyāṃ haste karma |
5.1.2
37,iii (VSṬ_37,iii_37,iv)
“tathā musalakarma hastasaṃyogācca |” (5.1.2)
37,iv
tatheti saṅkhyāmātrātideśaḥ, tena hastamusalasaṃyogo musalakarmaṇaḥ kāraṇaṃ pūrvādhikṛtaśca prayatnaḥ | na tu ātmahastasaṃyogo 'samavāyikāraṇaṃ musalakarmaṇi, ātmasaṃyuktahastasaṃyogādeva tatsiddheḥ |
5.1.3
37,v (VSṬ_37,v_37,vi)
“abhighātaje musalakarmaṇi vyatirekādakāraṇaṃ hastasaṃyogaḥ |” (5.1.3)
37,vi
vegavaddravyasaṃyogo 'bhighātaḥ, ulūkhalābhighātādutpanne musalasyotpatanakarmaṇi akāraṇaṃ hastamusalasaṃyogaḥ pūrvaprayatnasyābhighātād vinaṣṭatvāt, “utpatatu musaladravyam” itīcchāyā abhāvāt prayatnāntarasyābhāvaḥ, saṃyogasya ca guṇakarmārambhe sāpekṣakāraṇatvāt prayatnarahito hastamusalasaṃyogo na kāraṇamutpatanasya |
5.1.4
37,vii (VSṬ_37,vii_37,viii)
“tathātmasaṃyogo hastamusalakarmaṇi |” (5.1.4)
37,viii
yathaiva hastamusalasaṃyogo musalotpatanakarmaṇi na kāraṇaṃ tathātmahastasaṃyogo 'pi gastotpatanakarmaṇi na kāraṇaṃ saṃyogasya sāpekṣakāraṇatvāt, “musalena sahotpatatu hastaḥ” iti 〈abhi〉sandherabhāvena prayatnasya cābhāvāt |
5.1.5
37,ix (VSṬ_37,ix_37,x)
kutastayorutpatanamiti cet,
“musalābhighātāttu musalasaṃyogāddhaste karma |” (5.1.5)
37,x
ulūkhalābhighāto musalasyotpatanakarmaṇaḥ karaṇam | hastanusalasaṃyogastu musalagatavegāpekṣo hastakarmaṇam, nābhighāto 'samavetatvāt |
<38>5.1.6
38,i (VSṬ_38,i_38,ii)
“tathātmakarma hastasaṃyogācca |” (5.1.6)
38,ii
ātmeti śarīraikadeśaḥ, yathā caitadapratyayaṃ haste musale ca karma tathaiva hastāvayava saṃyogād hastagatavegāpekṣād hastotpatanakāle 'vayave tasminnapratyayaṃ karma jāyate |
5.1.7
38,iii (VSṬ_38,iii_38,iv)
“saṃyogābhāve gurutvāt patanam |” (5.1.7)
38,iv
vibhāgānnivṛtte hastamusalasaṃyoge gurutvāt patanaṃ bhavati |
5.1.8
38,v (VSṬ_38,v_38,vi)
“nodanaviśeṣābhāvād nordhvaṃ na tiryag gamanam |” (5.1.8)
38,vi
nudyate 'neneti nodanaṃ vegaprayatnāpekṣaḥ saṃyogaviśeṣaḥ, prerakaprayatnābhāve nodanābhāvād nordhvaṃ tiryag vā kevalād gurutvād musalādergamanakarma bhavati |
5.1.9
38,vii (VSṬ_38,vii_38,viii)
kuto nodanaviśeṣaḥ ?
“prayatnaviśeṣānnodanaviśeṣaḥ |” (5.1.9)
38,viii
“atra idaṃ kṣipāmi” iti icchāviśeṣajaḥ prayatna utpanno hastāderdravyasya dravyāntareṇa saṃyogaṃ nodanākhyaṃ janayati |
5.1.10
38,ix (VSṬ_38,ix_38,x)
“nodanaviśeṣādudasanaviśeṣaḥ |” (5.1.10)
38,x
dūradeśapreraṇecchāviśiṣṭāt prayatnājjāto nodanaviśeṣo dūgdeśakṣepaṇaṃ karoti |
5.1.11
38,xi (VSṬ_38,xi_38,xii)
“hastakarmaṇā dārakakarma vyākhyātam |” (5.1.11)
38,xii
yad garbhasya spandanādikarma tadātmaśarīraikasaṃyogājjīvanapūrvakaprayatnāpekṣād bhavatīti sapratyayam, mātuḥ kāryāvaskaropasarpaṇakarma garbhasyāpratyayamātmasaṃyogādadṛṣṭāpekṣād bhavatīti |
5.1.12
38,xiii (VSṬ_38,xiii_38,xiv)
“tathā dagdhasya visphoṭanam |” (5.1.12)
38,xiv
vyāsakte namasi yad dagdhasya hastādarvikṣipaṇaṃ tadapi jīvanapūrvakaprayatnāpekṣādātmahastasaṃyogād bhavatīti nāpratyayam |
5.1.13
38,xv (VSṬ_38,xv_38,xvi)
“prayatnābhāve gurutvāt suptasya patanam |” (5.1.13)
38,xvi
śarīravidhārakaprayatnābhāve suptasyāṅgānāṃ patanaṃ gurutvād bhavati tadābhisandherabhāvāt |
<39>5.1.14
39,i (VSṬ_39,i_39,ii)
“tṛṇakarma vāyusaṃyogāt |” (5.1.14)
39,ii
vegāpekṣād vāyutṛṇasaṃyogāt tṛṇādīnāṃ karma, teṣāṃ prayatnābhāvāt |
5.1.15
39,iii (VSṬ_39,iii_39,iv)
“maṇigamanaṃ sūcyabhisarpaṇamityadṛṣṭakāritāni |” (5.1.15)
39,iv
maṇīnāṃ taskaraṃ prati gamanaṃ sūcīnāṃ cāyaskāntaṃ prati dharmādharmakṛtamityarthaḥ |
5.1.16
39,v (VSṬ_39,v_39,vi)
“iṣāvayugapat saṃyogaviśeṣāḥ karmānyatve hetuḥ |” (5.1.16)
39,vi
nodanādādyaṃ karma, saṃskārād bahūni karmāṇi iṣāvutpadyante | ekasmiṃstu karmaṇi prathameṇaivākāśasaṃyogena vinaṣṭatvāt karmaṇa uttarasaṃyogavibhāgā notpadyeran, tasmādiṣāvanekaṃ karma |
5.1.17
39,vii (VSṬ_39,vii_39,viii)
“nodanādādyamiṣoḥ karmakarmakāritācca saṃskārāduttaraṃ tathottaramuttaraṃ ca |” (5.1.17)
39,viii
jyāśarasaṃyogaḥ prayatnāpekṣo jyāgatavegāpekṣo vā nodanam, tata ādyamiṣoḥ karma nodanāpekṣaṃ saṃskāraṃ karoti, nirapekṣaṃ tu saṃyogavibhāgau | tataḥ saṃyogād vinaṣṭe karmaṇi nodane vibhāgād vinivṛtte ādyakarmajasaṃskāra uttaramiṣau karma karoti, tathottaramuttaraṃ paunaḥpunyetyarthaḥ |
5.1.18
39,ix (VSṬ_39,ix_39,x)
“saṃskārābhāve gurutvāt patanam |” (5.1.18)
39,x
sparśavaddravyasaṃyogena saṃskāravināśād gurutvaṃ tatpatanakarma karoti |
<|| pañcamasyādyamāhnikam ||>
<40>
<pañcamasyādhyāyasya dvitīyamāhnikam |>
5.2.1
40,i (VSṬ_40,i_40,ii)
ādhyātmikeṣu tatsambaddheṣu ca karmāṇyuktvā mahābhūtakarmāṇi vyācaṣṭe —
“nodanādabhighātāt saṃyuktasaṃyogācca pṛthivyāṃ karma |” (5.2.1)
40,ii
samastān vyastāṃśca gurutvadravatvavegaprayatnānapekṣamāṇo yaḥ saṃyogaviśeṣo nodanāt preraṇādavibhāgahetoḥ karmaṇaḥ kāraṇaṃ 〈tad〉<?> nodanam, tathāhi — pādādibhirnudyamānāyāṃ paṅkākhyāyāṃ pṛthivyāṃ karma jāyate | vegāpekṣo 'bhighātādabhihanyamānasya vibhāgahetoḥ karmaṇaḥ kāraṇaṃ saṃyogo 'bhighātaḥ, tathāhi — rathādibhirabhighātāt pṛthivyekadeśeṣu dṛśyate karma | saṃyuktayogācca, nudyamānābhihanyamānābhyāṃ ca saṃyukteṣu bhavanti karmāṇi |
5.2.2
40,iii (VSṬ_40,iii_40,iv)
“tad viśeṣeṇādṛṣṭakāritam |” (5.2.2)
40,iv
yat khalu viruddhakriyavāyusaṃyogāt sarvasyāṃ pṛthivyāṃ kampādi karma prajānāṃ śubhāśubhasūcanāyotpadyate tat sarveṣāmeva śubhāśubhasūcanād viśeṣeṇādṛṣṭakāritam |
5.2.3
40,v (VSṬ_40,v)
“apāṃ saṃyogābhāve gurutvāt patanam |” (5.2.3)
vidhārakavāyvabhrasaṃyogābhāve 'pāṃ gurutvāt patanakarma bhavati |
5.2.4
40,vi (VSṬ_40,vi_40,vii)
“tad viśeṣeṇādṛṣṭakāritam |” (5.2.4)
40,vii
sasyānāṃ samṛddhaye vināśāya vā sarvajanānāmadṛṣṭena janitaṃ patanakarma adṛṣṭakāritamucyate |
5.2.5
40,viii (VSṬ_40,viii)
“dravatvāt syandanam |” (5.2.5)
<41>vidhārakābhāvādapāṃ syandanakarma dravatvād bhavati |
5.2.6
41,i (VSṬ_41,i_41,ii)
“nāḍyā vāyusaṃyogādārohaṇam |” (5.2.6)
41,ii
nāḍīti raśmiḥ, saviturdvau raśmī — śuciśca śukraśca | śucirapa ādatte śukreṇa vṛddhiṃ karoti | śucyākhyayā nāḍyā vāyusaṃyuktayā ādityaprayatnāpekṣayārohaṇam |
5.2.7
41,iii (VSṬ_41,iii_41,iv)
“noganāt pīḍanāt saṃyuktasaṃyogācca |” (5.2.7)
41,iv
nodanāccitradaṇḍādibhirārohaṇam, pīḍanād vastrādibhiḥ, pīḍyamānanudyamānābhyāṃ ca saṃyukte |
5.2.8
41,v (VSṬ_41,v_41,vi)
“vṛkṣābhisarpaṇamityadṛṣṭakāritam |” (5.2.8)
41,vi
vṛkṣamūle niṣiktānāmapāṃ vṛkṣopari gamanamadṛṣṭena kriyata iti |
5.2.9
41,vii (VSṬ_41,vii_41,viii)
“apāṃ saṅghāto vilayanaṃ ca tejasaḥ saṃyogāt |” (5.2.9)
41,viii
apāṃ saṅghātaḥ kāṭhinyaṃ divyena tejasā saṃyogāt, divyabhaumābhyāṃ tu vilayanam |
5.2.10
41,ix (VSṬ_41,ix_41,x)
“tatrāvasphūrjathurliṅgam |” (5.2.10)
41,x
“asti divyāsu apsu tejaḥ” ityatra tejasaḥ avasphūrjathurabhrānniḥsaraṇaṃ liṅgam iti |
5.2.11
41,xi (VSṬ_41,xi_41,xii)
“vaidikaṃ ca |” (5.2.11)
41,xii
“tāṃ agniṃ garbhaṃ dadhire vabhūṣā” (=?) iti ca vaidikaṃ vākyaṃ divyāsvapsu tejaso liṅgam iti |
5.2.12
41,xiii (VSṬ_41,xiii_41,xiv)
“apāṃ saṃyogād vibhāgācca stanayitnuḥ |” (5.2.12)
41,xiv
meghāśaniśabdaḥ stanayitnuḥ | viruddhadikkriyābhyāṃ vāyubhyānapāṃ preryamāṇānāṃ taraṅgabhūtānāṃ parasparābhighātākhyāt saṃyogācchabdaḥ | ekenāpi prakupitena vāyunā vyavacchidyamānānāmapāṃ vibhāgācchabdaḥ |
5.2.13
41,xv (VSṬ_41,xv_41,xvi)
“pṛthivīkarmaṇā tejaḥkarma vāyukarma ca vyākhyātam |” (5.2.13)
41,xvi
yathā nodanābhighātasaṃyuktasaṃyogādṛṣṭebhyaḥ pṛthivyāṃ karma tathā tejaso vāyośca | etadaniyataṃ karma |
<42>5.2.14
42,i (VSṬ_42,i_42,ii)
niyataṃ tu —
“agnetūrdhvajvalanaṃ vāyośca tiryakpavanamaṇumanasoścādyaṃ karmetyadṛṣṭakāritāni |” (5.2.14)
42,ii
agneravasthāne tiryag vā gamane pacyamānasyābhasmībhāvaḥ syādapāṃ vā, tathā vāyoratiryaggamane pūyamānadravyāṇāṃ pavanābhāvo 'gneścāprabodhaḥ, vinaṣṭaśarīrāṇāmātmanāṃ sargādau pṛthivyādiparamāṇuṣvādyaṃ parasparopasarpaṇakarma na syāt, tathā labdhabhūmīnāṃ yogināṃ kalpānte 'bhisandhāya prayatnena manaḥ śarīrād vyātiricyāvatiṣṭhamānānām sargādau navaśarīrasambandhāya manasa ādyaṃ karma na bhavet adṛṣṭādṛte | tasmādagnerūrdhvajvalanaṃ vāyośca tiryakpavanamaṇūnāṃ copasarpaṇakarma manasaścādyaṃ karma etāni prāṇināmadṛṣṭena kṛtāni |
5.2.15
42,iii (VSṬ_42,iii_42,iv)
“hastakarmaṇā manasaḥ karma vyākhyātam |” (5.2.15)
42,iv
yathātmasaṃyogaprayatnābhyāṃ haste karma tathātmamanaḥsaṃyogāt prayatnācca manasaḥ karma, etat sadehasya karma, tatra jāgrata icchādveṣapūrvakāt, prayatnāt prabodhakāle tu jīvanapūrvakāt |
5.2.16
42,v (VSṬ_42,v_42,vi)
yataḥ saṃyogo yogaḥ sa ca karmakāryo 'to yogāṅgaṃ karma, yogamokṣau ca karmādhikare 'py ucyete —
“ātmendriyamanorthasannikarṣāt sukhaduḥkhe tadanārambhaḥ |” (5.2.16)
42,vi
yato hetorātmendriyamanorthasannikarṣo jñānakāraṇatvena sukhaduḥkhe janayatyatastadanārambhaḥ tasya sannikarṣasyānārambho 'nutpattir ucyata iti |
5.2.17
42,vii (VSṬ_42,vii_42,viii)
tathāhi —
“ātmasthe manasi saśarīrasya sukhaduḥkhābhāvaḥ sa yogaḥ |” (5.2.17)
42,viii
yadā hi ātmani mano 'vasthitaṃ nendriyeṣu tadā catuṣṭayasannikarṣasyānārambhāt tatkāryayoḥ sukhaduḥkhayorabhāvarūpo vidyamānaśarīrasyātmano vāyunigrahāpekṣa ātmano manasā saṃyoga yogaḥ |
<43>5.2.18
43,i (VSṬ_43,i_43,ii)
yogāṅgaṃ prāṇāyāmakarma kiṃ noktam ?
“kāyakarmaṇā 'tmakarma vyākhyātam |” (5.2.18)
43,ii
iha ātmaśabdena vāyuḥ, yathātmasaṃyogaprayatnābhyāṃ haste karma tathātmavāyusaṃyogāt prayatnācca prāṇāyāmakarma |
5.2.19
43,iii (VSṬ_43,iii_43,iv)
“apasarpaṇamupasarpaṇamaśitapīrasaṃyogaḥ kāryāntarasaṃyogāścetyadṛṣṭakāritāni |” (5.2.19)
43,iv
maraṇakāle pūrvaśarīrād manaso niḥsaraṇamapasarpaṇam, śarīrāntareṇābhisambandho manasa upasarpaṇam, śukraśoṇitāt prabhṛti garbhasthasya mātrā upayuktenānnapānena nāḍyanupraviṣṭena sambandho 'śitapītasaṃyogaḥ, kalalārbudamāṃsapeśīghanaśarīrādibhirekasminneva saṃsāre ye sambandhāste kāryāntarasaṃyogāḥ, tānyapasarpaṇādīnyadṛṣṭenaiva kriyante, na prayatnena |
5.2.20
43,v (VSṬ_43,v_43,vi)
“tadabhāve saṃyogābhāvo 'prādurbhāvaḥ sa mokṣaḥ |” (5.2.20)
43,vi
evaṃrūpasyānādyapasarpaṇādinimittasyādṛṣṭasyābhāve jīvanākhyasyātmamanaḥsaṃyogasyābhāvo 'nyasya ca śarīrasyāprādurbhāvo yaḥ sa mokṣaḥ |
5.2.21
43,vii (VSṬ_43,vii_43,viii)
tamovṛtatvāt sarvasya jñānanutpattau tamo hetuḥ | tat punaḥ —
“dravyaguṇakarmavaidharmyād bhāvābhāvamātraṃ tamaḥ |” (5.2.21)
43,viii
vināśitvena nityair dravyair vaidharmyād amūrtatvāsparśatvaprakāśavirodhair anityadravyair vaidharmyān na dravyaṃ tamaḥ, na ca guṇaḥ karma vā āśrayānupalabdheḥ | tasmāt prakāśasyābhāvamātraṃ tamaḥ |
5.2.22
43,ix (VSṬ_43,ix_43,x)
kuta etat ?
“tejaso dravyāntareṇāvaraṇācca |” (5.2.22)
43,x
tejasaḥ savitṛprakāśāderbahiḥ sadbhāvāt parvataguhādau ca dravyāntareṇāvṛte 'bhāvād manyāmahe tejaso 'bhāvamātraṃ tama iti | bāhyaṃ pradīpādinivartyam, avidyātmakaṃ tu jñānajyotiṣā, ity uktau yogamokṣau |
<44>5.2.23
44,i (VSṬ_44,i_44,ii)
“dikkālāvākāśaṃ ca kriyāvaddhyo vaidharmyānniṣkriyāṇi |” (5.2.23)
44,ii
ākāśa kāla diśo 'mūrtāḥ kriyāvataḥ pṛthivyāderamūrtatayā vaidharmyānniṣkriyāḥ, “ca”śabdādātmāpi niṣkriyaḥ |
5.2.24
44,iii (VSṬ_44,iii_44,iv)
“etena karmāṇi guṇāśca vyākhyātāḥ |” (5.2.24)
44,iv
etenāmūrtatvena guṇāḥ karmāṇi ca niṣkriyāṇi dravyāni, “ca”śabdāt sāmānyādayaḥ |
5.2.25
44,v (VSṬ_44,v_44,vi)
“niṣkriyāṇāṃ samavāyaḥ karmabhyaḥ pratiṣiddhaḥ |” (5.2.25)
44,vi
niṣkriyāṇāmabhighātādīnāṃ karma samavetaṃ na bhavati, svāśraye karmajananāt |
5.2.26
44,vii (VSṬ_44,vii_44,viii)
“kāraṇaṃ tvasamavāyino guṇāḥ |” (5.2.26)
44,viii
yasya guṇāḥ kāraṇamuktāstasyāsamavāyina eva kāraṇam |
5.2.27
44,ix (VSṬ_44,ix_44,x)
“guṇair dig vyākhyātā |” (5.2.27)
44,x
“pūrveṇa niṣkramaṇam” ityādeḥ pratyayabhedasya dig nimittakāraṇaṃ vyākhyātā, kāraṇatvenātideśo nāsasavāyitvena |
5.2.28
44,xi (VSṬ_44,xi_44,xii)
“kāraṇena kāla iti |” (5.2.28)
44,xii
yenaiva kāraṇena pratyayabhedahetutvena dig vyākhyātā tenaiva “yugapat kṛtam” ityādipratyayabhedasya nimittakāraṇaṃ vyākhyātaḥ |
<|| pañcano 'dhyāyaḥ | samāptaḥ karmādhikāraḥ ||>
<45>
<ṣaṣṭhasyādhyāyasyādyamāhnikam |>
6.1.1
45,i (VSṬ_45,i_45,ii)
karmāṇi vyākhyāya guṇā vyākhyāyante | tatra dharma ādau vyākhyāyate, śāstrādau tasyoddiṣṭatvāt | tasya vaidiko vidhiḥ sādhanam | vedasya satyatā kuta iti cet, yataḥ —
“buddhipūrvā vākyakṛtirvede |” (6.1.1)
45,ii
“agnihotraṃ juhuyāt svargakāmaḥ” (=?) ityevaṃbhūtā racanā bhagavato maheśvarasya buddhipūrvā sā tataḥ pramaṇam, āptapraṇītatvasya satyatāvyāpteḥ |
6.1.2
45,iii (VSṬ_45,iii_45,iv)
atīndriyamaśakyaṃ jñātum iti cet,
“na cāsmadbuddhibhyo liṅgamṛṣeḥ |” (6.1.2)
45,iv
liṅgyate 'nenārtha iti liṅgaṃ vijñānam | na hi yādṛśamasmadvijñānaṃ vartamānāvyavahitasambaddhārthaviṣayaṃ tādṛśameva bhagavato vijñānam | ataḥ sambhavati bhagavato 'tīndriyārthaviṣayaṃ vijñānam |
6.1.3
45,v (VSṬ_45,v_45,vi)
sa kathaṃ jñāyate ?
“tathā brāhmaṇe saṃjñākarmasiddhirliṅgam |” (6.1.3)
45,vi
vinopadeśena brāhmaṇādikamarthamasmākamālocayatāṃ pratyakṣeṇa na “brāhmaṇo 'yam” iti jñānamutpadyate | pratyakṣeṇa cārthamālocya saṃjñāpraṇayanaṃ dṛṣṭaṃ putrādiṣu | santi caitā brāhmaṇādisaṃjñāstā yena pratyakṣamarthamālocya praṇītā iti sūtrārthaṃ varṇayanti |
6.1.4
45,vii (VSṬ_45,vii_45,viii)
ataḥ —
“buddhipūrvo dadātiḥ |” (6.1.4)
45,viii
yata eva parameśvarasya kṛtirvedādau vakyapadaracanā 'to 'yaṃ smārto 'pi dānādividhistadīyamāmnāyamanantaśākhābhinnamālocya saṃkṣepamanumanyamānānāṃ bhṛguprabhṛtīnāṃ buddhipūrvaḥ | evaṃ dānādividhayo dharmahetavaḥ |
<46>6.1.5
46,i (VSṬ_46,i_46,ii)
“tathā pratigrahaḥ |” (6.1.5)
46,ii
tathaiva pratigraho 'pi prakṣīṇavṛtteravadājanmanaḥ pratigrahānuparūguṇayuktasya dharmāyaiva bhavati |
6.1.6
46,iii (VSṬ_46,iii_46,iv)
“tayoḥ kramo yathā 'nitaretarāṅgabhūtānām |” (6.1.6)
46,iv
yathā bhūtāni anitaretarāṅgaṃ na paraspareṇa kāryakāraṇabhūtāni, na hyaraṇī agneḥ kāraṇam api tu svāvayavā eva, atha cāraṇyoragneśca kramaḥ | evametayoḥ pūrvaṃ dānadharmaḥ paścāt pratigrahadharmaḥ, na tu kāryakāraṇabhāvaḥ |
6.1.7
46,v (VSṬ_46,v_46,vi)
kutaḥ ?
“ātmaguṇeṣv ātmāntaraguṇānām akāraṇatvāt |” (6.1.7)
46,vi
na hyanyadīyā ātmaguṇā anyadīyātmaguṇānām kāraṇaṃ bhavanti |
6.1.8
46,vii (VSṬ_46,vii_46,viii)
tatra —
“aduṣṭabhojanāt samabhivyāhārato 'bhyudayaḥ |” (6.1.8)
46,viii
aduṣṭaṃ brāhyaṇaṃ bhojayitvā tadīyādāśīrvādādisamabhivyāhārāt puruṣābhyudayaḥ | tatkāraṇaṃ dharmo bhavatītyarthaḥ |
6.1.9
46,ix (VSṬ_46,ix_46,x)
“tad duṣṭabhojane na vidyate |” (6.1.9)
46,x
satyapyāśīrvādādivacane duṣṭaṃ brāhmaṇaṃ bhojayitvābhyudayo na prāpyate |
6.1.10
46,xi (VSṬ_46,xi_46,xii)
atha ko duṣṭaḥ ?
“duṣṭaṃ hiṃsāyām |” (6.1.10)
46,xii
parasya hiṃsāyāṃ śarīramānasaduḥkharūpāyāṃ pravṛttaṃ duṣṭaṃ jānīṣva | hiṃsāśabda upalakṣaṇam, yataḥ —
6.1.11
46,xiii (VSṬ_46,xiii_46,xiv)
“samabhivyāhārato doṣaḥ |” (6.1.11)
46,xiv
kṛtamahāpātakasya saṃbhāṣaṇamātrādeva doṣeṇa yujyate, kimuta bhojanādinā ? iha samabhivyāhāraḥ sambhāṣaṇam, pūrvātrāśīrvādaḥ |
6.1.12
46,xv (VSṬ_46,xv_46,xvi)
“tadaduṣṭe na vidyate |” (6.1.12)
46,xvi
tat samabhivyāhāradūṣaṇaṃ hiṃsādirahite brāhmaṇe na vidyate |
<47>6.1.13
47,i (VSṬ_47,i_47,ii)
aduṣṭe 'pi —
“viśiṣṭe pravṛttiḥ |” (6.1.13)
47,ii
na hiṃsādimātrarahite, api tu deśakālavijñānācārairviśiṣṭe brāhmaṇe 'bhyudayārthinaḥ pravṛttiḥ |
6.1.14
47,iii (VSṬ_47,iii_47,iv)
tataḥ
“same hīne cāpravṛttiḥ |” (6.1.14)
47,iv
aduṣṭo brāhmaṇo deśādiyukto viśiṣṭa ucyate | eṣāmekena guṇena yuktaḥ samaḥ | savairyukto viśiṣṭaḥ | tau tyaktvānyo duṣo vā kṣatriyādir vā prāṇimātraṃ vā hīna ucyate | tatrābhyudayepsormantrapūrvake suvarṇādidāne vaiśākhyādinimitte samahīnayorapravṛttiḥ, api tu viśiṣṭe |
6.1.15
47,v (VSṬ_47,v_47,vi)
“etena hīnasamaviśiṣṭadhārmikebhyaḥ parādānaṃ vyākhyātam |” (6.1.15)
47,vi
etena viparītena krameṇāpadi parasvādānaṃ vyākhyātam | uktaṃ ca —
“hīnādādeyamādau tu tadabhāve samādapi |
asambhave tvādadīta viśiṣṭādapi dharmikāt ||”(=?)
6.1.16
47,vii (VSṬ_47,vii_47,viii)
“tathā viruddhānāṃ tyāgaḥ |” (6.1.16)
47,viii
anenaiva viparītakrameṇa brāhmaṇa ātmano hīnai ripubhirmāraṇāyākṣiptastāneva śatrūnabhiganyāt |
6.1.17
47,ix (VSṬ_47,ix_47,x)
“same ātmatyāgaḥ paratyāgo vā |” (6.1.17)
47,x
ātmanastulyaguṇena śatruṇā prāptasya brāhmaṇasya vikalpaḥ ātmano vadha ātatāyino vā |
6.1.18
47,xi (VSṬ_47,xi_47,xii)
“viśiṣṭe ātmatyāgaḥ |” (6.1.18)
47,xii
ātmano 'dhikaguṇena śatruṇā prāptasyātmana eva ripuprayukto vadho 'ṅgīkāryaḥ | ihātmāpekṣayā hīnādivyavahāraḥ, pratigrahe pratigrahītṝṇāmanyonyāpekṣayā |
<|| iti ṣaṣṭhasyādyamāhnikam ||>
<48>
<ṣaṣṭhasyādhyāyasya dvitīyamāhnikam |>
6.2.1
48,i (VSṬ_48,i_48,ii)
evaṃ śrutismṛtividhibhyo dharmo bhavatītyuktvedānīmeṣāṃ dharmasiddhau prakāraviśeṣamāha | tathāhi —
“dṛṣṭānāṃ dṛṣṭaprayojanānāṃ dṛṣṭābhāve prayogo 'bhyudayāya |” (6.2.1)
48,ii
śrutismṛtiparidṛṣṭānāṃ snānādīnāṃ dṛṣṭasya malāpakarṣāderanabhisandhāne prayogo 'bhyudayāya bhavati |
6.2.2
48,iii (VSṬ_48,iii_48,iv)
ke te ?
“abhiṣecanopavāsabrahmacaryagurukulavāsavānaprasthyayajñadānaprokṣaṇadiṅnakṣatramantrakālanigamāścādṛṣṭāya |” (6.2.2)
48,iv
viśiṣṭadeśakālāpekṣeṇāmbhasā yaḥ śarīrasya saṃyogastadabhiṣecanaṃ snānam | naktaṃdinaṃ vāso niyamapūrvo 'nāhārarūpa upavāsaḥ | brahmaśabdena ātmā, brahmaṇi caraṇamātmamanasorthaḥ saṃyogaḥ stryādiparihārarūpo brahmacaryam | vijñānādyarthino guruparicaryāparasya tadgṛheṣu vasanaṃ gurukulavāsaḥ | śāstravidhinā gehānniḥsṛtyāraṇyaṃ prasthito vānaprasthaḥ, tasya karma vānaprasthyam | yajñāḥ pākayajñādayaḥ | dānaṃ suvarṇādidānamabhayadānaṃ ca | prokṣaṇaṃ sandhyopāsamādi | diṅniyamādayo 'nye viśeṣāḥ | diṅniyamaḥ — “prāṅmukho 'nnāni bhuñjīta” (=?) | nakṣatraniyamaḥ — “kṛtikāsvādadhīta” (=?) | mantraniyamaḥ — devasya tveti nirvapati | kālaniyamaḥ — “vasante brāhmaṇo 'gnīnādadhīta” (=?) | evametat sarvaṃ dṛṣṭaprayojanatiraskāreṇa prayujyamānaṃ dharmāya sampadyata iti |
6.2.3
48,v (VSṬ_48,v_48,vi)
tatra —
“cāturāśramyamupadhāccānupadhācca |” (6.2.3)
48,vi
yadidaṃ caturṇāmāśramiṇāṃ karma tadupadhayā prayujyamānamadharmāyānupadhayā tu dharmāya bhavati |
<49>6.2.4
49,i (VSṬ_49,i_49,ii)
kā upadhā ?
“bhāvadoṣa upadhā |” (6.2.4)
49,ii
bhāvasya abhisandherdambhādidoṣa upadhetyarthaḥ |
6.2.5
49,iii (VSṬ_49,iii_49,iv)
kā 'nupadhā ?
“adoṣo 'nupadhā |” (6.2.5)
49,iv
abhisandherdambhādirahitatvamanupadhetyarthaḥ |
6.2.6
49,v (VSṬ_49,v_49,vi)
“iṣṭarūparasagandhasparśaṃ prokṣitamabhyukṣitaṃ ca tacchuci |” (6.2.6)
49,vi
smṛtau yasya rūpādayo na niṣiddhāstacchuci mantrapūrvakaṃ prokṣitaṃ kevalābhiradbhirabhyukṣitaṃ ca | etadviparītamaśuci |
6.2.7
49,vii (VSṬ_49,vii_49,viii)
kiñca,
“aśucīti śucipratiṣedhaḥ |” (6.2.7)
49,viii
yasya cātyantaśucipratiṣedhastadapyaśuci vāgduṣṭādikam |
6.2.8
49,ix (VSṬ_49,ix_49,x)
“arthāntaraṃ |” (6.2.8)
49,x
madyādi ca yat sākṣānniṣidhyate tadapyaśuci | tataḥ śuci bhoktavyam |
6.2.9
49,xi (VSṬ_49,xi_49,xii)
nanu
“ayatasya śucibhojanādabhyudayo na vidyate yamābhāvāt |” (6.2.9)
49,xii
ayatasya viśiṣṭaprayatnarahitasya śucimāhāraṃ yadṛcchayo payuñcānasya abhyudayo nāsti, viśiṣṭasyābhisandherabhāvāt |
6.2.10
49,xiii (VSṬ_49,xiii_49,xiv)
naitat,
“vidyate cānarthāntaratvādyamasya |” (6.2.10)
49,xiv
na prayatnavyatirekī yamaḥ, prayatnābhāve sarvasyāḥ kriyāyā abhāvād vidyate śucimāhāramupayuñjānasya prayatnaḥ |
<50>6.2.11
50,i (VSṬ_50,i_50,ii)
yadi prayatnaḥ pradhānam, vināpi yogādinābhyudayaḥ syāt | naitat,
“asati cābhāvāt |” (6.2.11)
50,ii
asati yogādyanuṣṭhāne na prayatnamātrasya bhāvādabhyudayaḥ, kriyopadeśavaiyarthyāt |
6.2.12
50,iii (VSṬ_50,iii_50,iv)
idānīṃ niḥśreyasahetuṃ dharmamāha —
“sukhādrāgaḥ |” (6.2.12)
50,iv
stryādiviṣayajanitāt sukhādeva rāgo vardhate |
6.2.13
50,v (VSṬ_50,v_50,vi)
“tanmayatvāt |” (6.2.13)
50,vi
yairyairasya sukhahetubhiḥ śarīraṃ bhāvitaṃ tanmaya ivāste | tatastanmayatvād rāgaḥ |
6.2.14
50,vii (VSṬ_50,vii_50,viii)
kiñca,
“tṛpteḥ |” (6.2.14)
50,viii
yadā tṛpto bhavati tadāsya tṛptinimitto rāgo bhavati śarīrapuṣṭeḥ |
6.2.15
50,ix (VSṬ_50,ix_50,x)
kiñca,
“adṛṣṭāt |” (6.2.15)
50,x
apūrvadṛṣṭeṣvanupakārakeṣu ca kasyacid rāgo jāyate 'trādṛṣṭa eva kāraṇam |
6.2.16
50,xi (VSṬ_50,xi_50,xii)
kiñca,
“jātiviśeṣācca rāhaviśeṣaḥ |” (6.2.16)
50,xii
yathā tiraścāṃ tṛṇādibhojane evaṃ jātiviśeṣādapi rāgaḥ |
6.2.17
50,xiii (VSṬ_50,xiii_50,xiv)
sukhādibhyo rāgo duḥkhādibhyo dveṣaḥ | tataḥ —
“icchādveṣapūrvikā dharmādharmayoḥ pravṛttiḥ |” (6.2.17)
50,xiv
icchāpūrvikā dharme pravṛttiḥ, anyena dhanamadādabhibhūtasya vā dveṣapūrvikāpi grāmakāmeṣṭyādau | adharme 'pīcchāpūrvikā paradārādiṣu dveṣapūrvikā | evaṃ dharmādharmayoḥ sañcayaḥ |
6.2.18
50,xv (VSṬ_50,xv)
yata evaṃ
“tataḥ saṃyogo vibhāgaśca |” (6.2.18)
<51>sañcitau yadā dharmādharmau bhavataḥ tadā śarīrendriyaiḥ saṃyogo janmākhyo bhavati, kṣīṇayośca tayormaraṇakāle viyogaḥ | punar apy ābhyāṃ dharmādharmābhyāṃ śarīrādisaṃyogo vibhāgaścetyevamanādirayaṃ ghaṭīyantravadāvartate jantuḥ |
6.2.19
51,i (VSṬ_51,i_51,ii)
etadviparītakrameṇocyate, tathāhi —
“ātmakarmasu mokṣo vyākhyāt |” (6.2.19)
51,ii
ātmeti manaḥ, manaḥkarmasu tadabhāve saṃyogābhāvo 'prādurbhāvaśca sa mokṣa iti mokṣo vyākhyātaḥ |
<|| ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ ||>
<52>
<saptamasyādhyāyasya prathamamāhnikam |>
7.1.1
52,i (VSṬ_52,i_52,ii)
idānīṃ rūpādīnāha —
“uktā guṇāḥ |” (7.1.1)
52,ii
rūpādisūtreṇodṛṣṭā ityarthaḥ |
7.1.2
52,iii (VSṬ_52,iii_52,iv)
“guṇalakṣaṇaṃ coktam |” (7.1.2)
52,iv
dravyāśrayī (1.1.15) ityādinā dravyakarmabhyāṃ vaidharmyaṃ kathitamityarthaḥ |
7.1.3
52,v (VSṬ_52,v_52,vi)
“idam evaṃguṇam idam evaṃguṇam iti coktam |” (7.1.3)
52,vi
tathāhyuktaṃ “rūparasagandhasparśavatī pṛthivī” (2.1.1) ityādi |
7.1.4
52,vii (VSṬ_52,vii_52,viii)
tatra —
“pṛthivyāṃ rūparasagandhasparśā dravyānityatvādanityāḥ |” (7.1.4)
52,viii
ghaṭādeḥ pārthivasya dravyasya vināśāt tadgatānāmapi rūpādināṃ vināśa āśrayavināśāt |
7.1.5
52,ix (VSṬ_52,ix_52,x)
“agnisaṃyogāc ca |” (7.1.5)
52,x
agnisaṃyogācca pārthiveṣu paramāṇuṣu rūpādīnāṃ vināśaḥ, kārye samavetānāṃ tvāśrayavināśādeva |
7.1.6
52,xi (VSṬ_52,xi_52,xii)
paramāṇuṣvagnisaṃyogādeva kutaḥ ?
“guṇāntaraprādurbhāvāt |” (7.1.6)
52,xii
yasmācchyāmādiguṇebhyo vyatiriktaṃ guṇāntaramutpadyate tataḥ pūrve paramāṇuguṇā vinaṣṭāḥ guṇavati guṇānārambhāt |
7.1.7
52,xiii (VSṬ_52,xiii_52,xiv)
“etena nityeṣv anityatvam uktam |” (7.1.7)
52,xiv
etena guṇāntaraprādurbhāvena nityeṣu paramāṇuṣu rūpādīnāmanityatvamuktaṃ pārthiveṣveva |
7.1.8
52,xv (VSṬ_52,xv)
yataḥ —
“apsu tejasi vāyau ca nityā dravyanityatvāt |” (7.1.8)
<53>salilānakānilaparamāṇurūpādayo nityā āśrayanityatvād virodhiguṇāntarāprādurbhāvācca nāgnisaṃyogād vināśaḥ |
7.1.9
53,i (VSṬ_53,i_53,ii)
“anityeṣvanityā dravyānityatvāt |” (7.1.9)
53,ii
anityeṣu salilādiṣu anityā rūpādaya āśrayavināśe teṣām api vināśāt |
7.1.10
53,iii (VSṬ_53,iii_53,iv)
“kāraṇaguṇapūrvāḥ pṛthivyāṃ pākajāśca |” (7.1.10)
53,iv
anityāyāṃ kāryarūpāyāṃ pṛthivyāṃ kāraṇaguṇapūrvā rūpādayo jāyante, nityāyāṃ tu paramāṇusvabhāvāyāṃ pākajāḥ pākādagnisaṃyogājjātāḥ |
7.1.11
53,v (VSṬ_53,v_53,vi)
“apsu tejasi vāyau ca kāraṇaguṇapūrvāḥ pākajā na vidyante |” (7.1.11)
53,vi
kārye udakādyavayavini samavāyikāraṇarūpe rūpādaya ārabhyante, pākajāstu jalādyaṇuṣu naiva santi virodhiguṇāntarābhāvāt |
7.1.12
53,vii (VSṬ_53,vii_53,viii)
“aguṇavato dravyasya guṇārambhāt karmaguṇā aguṇāḥ |” (7.1.12)
53,viii
aguṇasya sravyasyaivotpannasya kāraṇaguṇairguṇā janyante na guṇakarmaṇām, aśeṣāvayavaguṇaikārthasamavāyābhāvāt karmatvavat |
7.1.13
53,ix (VSṬ_53,ix_53,x)
“etena pākajā vyākhyātāḥ |” (7.1.13)
53,x
agnisaṃyogānnivṛtteṣu śyāmādiṣu pākajā jāyante iti te 'pi guṇarahite siddhāḥ |
7.1.14
53,xi (VSṬ_53,xi_53,xii)
saṃyogaviti saṃyogārambhavad guṇavati pākajā iti cet, na,
“ekadravyavattvāt |” (7.1.14)
53,xii
ekadravyavantaḥ pākajāste kathaṃ tatraivārabhyeran viruddhatvāt ? saṃyogasya tu saṃyogavatyārambho na duṣyati, anekadravyatvāt |
7.1.15
53,xiii (VSṬ_53,xiii_53,xiv)
parimāṇamidānīṃ vakṣyāmaḥ —
“aṇormahataścopalabdhyanupalabdhī nitye vyākhyāte |” (7.1.15)
53,xiv
“nitye” ityadhyāyanām, “yadupalabhyate tatrāvaśyaṃ mahattvam, aṇutve tu paramāṇudvyaṇukamanasāmanupalabdhiḥ” evaṃ nityākhye 'dhyāye upalabdhyanupalabdhyoḥ kāraṇe mahattvāṇutve kathite bhavataḥ, upalabdhau mahattvasya niyamāt | tryaṇukasya mahattve 'py anupalabdhiḥ |
<54>7.1.16
54,i (VSṬ_54,i_54,ii)
“kāraṇabahutvāt kāraṇamahattvāt pracaviśeṣācca mahat |” (7.1.16)
54,ii
tryaṇuke tatkāraṇadvyaṇukagatā bahutvasaṃkhyā mahattvaṃ janayati kāraṇānāmamahattvāt | dvyaṅgule kāraṇāṅgulimahattvaṃ mahattvaṃ karoti | praśithilaḥ saṃyogaḥ pracayaḥ | dvitūlake tūlapiṇḍayorvatamānaḥ pracayaḥ svādhārāvayavapraśithilasaṃyogāpekṣo mahattvamārabhate |
7.1.17
54,iii (VSṬ_54,iii_54,iv)
“tadviparītamaṇu |” (7.1.17)
54,iv
etasmāt trikāraṇād mahato yad viparītaṃ dvyaṇukaparimāṇaṃ tadaṇu pratyetavyam |
7.1.18
54,v (VSṬ_54,v_54,vi)
“aṇu mahad iti tasmin viśeṣabhāvād viśeṣābhāvācca |” (7.1.18)
54,vi
tasmin mahati vastuni kuvalādāvāmalakāpekṣayā aṇuvyavahāraḥ, āmalake tu bilvāpekṣayā | evaṃ prakarṣasya bhāvābhāvābhyāmekasminnevāṇumahadvyavahāro bhāktaḥ |
7.1.19
54,vii (VSṬ_54,vii_54,viii)
kutaḥ ?
“ekakālatvāt |” (7.1.19)
54,viii
yata ekasminn eva kāle tasminn eva vastuni anyāpekṣayā dvau puruṣāvaṇumahadvyavahāraṃ viruddhaṃ kurvāte 'to jānīmahe “bhākto 'yam” iti |
7.1.20
54,ix (VSṬ_54,ix_54,x)
tatrāpekṣikāṇuvastuni
“dṛṣṭāntācca |” (7.1.20)
54,x
yathā śuklatantujanite kārye śuklimaiva, na kṛṣṇatā, evamato dṛṣṭāntād mahadbhirārabdhe mahattvameva, nāṇutvam |
7.1.21
54,xi (VSṬ_54,xi_54,xii)
“aṇutvamahattvayoraṇutvamahattvābhāvaḥ karmaguṇairvyākhyātaḥ |” (7.1.21)
54,xii
yathā guṇakarmāṇi nirguṇāni kāryasya rūpāderavayavaguṇairekārthasamavāyābhāvādevaṃ kāraṇabahutvādibhirekārthasamavāyābhāvādaṇutvamahattvayostadabhāvaḥ |
7.1.22
54,xiii (VSṬ_54,xiii_54,xiv)
“aṇutvamahattvābhyāṃ karmaguṇā aguṇāḥ |” (7.1.22)
54,xiv
kāraṇabahutvādibhirekārthasamavāyābhāvādaṇutvamahattve yathā aṇutvamahattvaśūnye evaṃ karmaṇā aṇutvamahattvaśūnyāḥ |
<55>7.1.23
55,i (VSṬ_55,i_55,ii)
“etena dīrghatvahrasvatve vyākhyāte |” (7.1.23)
55,ii
upalabdhyanupalabdhī mahattvāṇutvavat | kāraṇamahattvādibhyaśca jāyate dīrghatvam, viparītaṃ hrasvatvam, tasmin viśeṣabhāvādityaupacārikatvaṃ tathaiva | tayordīrghatvahrasvatvābhāvaḥ ityatideśaḥ |
7.1.24
55,iii (VSṬ_55,iii_55,iv)
“karmabhiḥ karmāṇi guṇairguṇāḥ |” (7.1.24)
55,iv
yathā kāraṇabahutvādyekārthasamavāyābhāvādaṇutvamahattvaśūnyā evaṃ dīrghatvahrasvatvaśūnyā ete karmaguṇāḥ |
7.1.25
55,v (VSṬ_55,v_55,vi)
“tadanitye 'nityam |” (7.1.25)
55,vi
etaccaturvidhaṃ parimāṇamanitye vartamānatvādanityam |
7.1.26
55,vii (VSṬ_55,vii_55,viii)
kintu —
“nityaṃ parimaṇḍalam |” (7.1.26)
55,viii
paramāṇuparimāṇaṃ parimaṇḍalam tannityam |
7.1.27
55,ix (VSṬ_55,ix_55,x)
tasya —
“avidyā vidyāliṅgam |” (7.1.27)
55,x
parimāṇarahitasya dravyasyāsambhavaḥ paramāṇūnāṃ paramāṇuparimāṇasya sambhave liṅgam | “avidyā” asambhavaḥ, sambhavo 'vidyā' |
7.1.28
55,xi (VSṬ_55,xi_55,xii)
“vibhavād mahānākāśaḥ |” (7.1.28)
55,xii
vibhavād mūrttadravyaiḥ samāgatairagacchataḥ saṃyogāt paramamahattvamākāśasyāstīti gamyate |
7.1.29
55,xiii (VSṬ_55,xiii_55,xiv)
“tathā cātmā |” (7.1.29)
55,xiv
ākāśamivātmāpi paramamahān dṛṣṭavyaḥ | asamāsā〈d〉 dikkālāvapi mahāntau |
7.1.30
55,xv (VSṬ_55,xv_55,xvi)
“tadabhāvādaṇu manaḥ |” (7.1.30)
55,xvi
vibhavasyābhāvād manaso 'ṇutvaṃ jñānāyaugapadyācca |
<56>7.1.31
56,i (VSṬ_56,i_56,ii)
“guṇair dig vyākhyātā |” (7.1.31)
56,ii
yatra yatrāvadhiṃ karoti tatra tatra “idamasmāt pūrveṇa” ityādivyavahāro mūrteṣu pravartate, ato mūrtasaṃyogākhyairguṇairdig vyākhyātā mahattvavatī |
7.1.32
56,iii (VSṬ_56,iii_56,iv)
tathā
“kāraṇena kāla iti |” (7.1.32)
56,iv
yena kāraṇena parāparavyatikarādinā kālo 'numīyate tasya sarvatra bhāvāt tenaiva kāraṇena kālo vibhurvyākhyātaḥ |
<|| saptamasyādyamāhnikam ||>
<57>
<saptamasyādhyāyasya dvitīyamāhnikam |>
7.2.1
57,i (VSṬ_57,i_57,ii)
idānīṃ saṅkhyādīnupakramate, bhedavyavahārahetuḥ saṅkhyā, sā 'dhunā rūpādivyatiriktety etadartham āha —
“rūparasagandhasparśavyatirekādarthāntaramekatvaṃ tathā pṛthaktvam |” (7.2.1)
57,ii
“eko 'yam” ityādipratyayo na rūpādinimittaḥ, tatpratyayavilakṣaṇatvāt | rūpādinimitto hi “rūpavān” ityādipratyayaḥ syāt | tasmādarthāntaranimittaḥ | ekatvaikapṛthaktve kāryeṣu kāraṇaguṇapūrve | dvitvāderekatvebhyo 'nekaviṣayabuddhisahitebhyo niṣpattiḥ | tathaiva dvipṛthaktvādeḥ pṛthaktvebhyaḥ, kintu ekapṛthaktvādyaparasāmānyābhāvaḥ |
7.2.2
57,iii (VSṬ_57,iii_57,iv)
“tayornityatvānityātve tejaso pūrasparśābhyāṃ vyākhyāte |” (7.2.2)
57,iv
yathā dravyanityatvāt tejaḥparamāṇurūpasparśair nityai evamekatvaikapṛthaktve nityadravyavartinī nitye, yathā cānitye tejasi dravyanityatvādanityau rūpasparśair tathaiva kāryavartinī anitye ekatvaikapṛthaktve |
7.2.3
57,v (VSṬ_57,v_57,vi)
“niṣpattiśca |” (7.2.3)
57,vi
yathā ca tejasi kārye kāraṇaguṇapūrvā rūpasparśayor utpattir utpattir evam ekatvapṛthaktvayoḥ | evaṃ gurutvadravyatvasnehānām |
7.2.4
57,vii (VSṬ_57,vii_57,viii)
“ekatvaprthaktvayor ekatvapṛthaktvābhāvo 'ṇutvamahattvābhyāṃ vyākhyātaḥ |” (7.2.4)
57,viii
ekatvapṛthaktvayor avayavaguṇaikārthasamavāyābhāvād naikatvapṛthaktve sta ityarthaḥ |
7.2.5
57,ix (VSṬ_57,ix_57,x)
“karmabhiḥ karmāṇi guṇair guṇāḥ |” (7.2.5)
57,x
tathaivāvayavaguṇaikārthasamavāyābhāvāt karmaguṇā naikatvapṛthaktvavantaḥ |
7.2.6
57,xi (VSṬ_57,xi_57,xii)
nanu sarveṣām eva padārthānām ekatvaṃ sadaviśeṣāt,
“niḥsaṃkhyatvāt karmaguṇānāṃ sarvaikatvaṃ na vidyate |” (7.2.6)
57,xii
karmāṇāṃ guṇānāṃ ca saṃkhyārahitatvāt sarvaikatvaṃ naivāsti |
7.2.7
57,xiii (VSṬ_57,xiii_57,xiv)
bhāktamekatvaṃ guṇādiṣviti cet,
“ekatvasyābhāvād bhāktaṃ na vidyate |” (7.2.7)
57,xiv
mukhyasyaikatvasyābhāvād guṇādiṣu bhāktaṃ yadekatvaṃ kalpayate tad bhavata ekatvasiddhau na paryāpnoti “dravyayeṣu mukhyam, guṇeṣu bhāktam” ity ata eva bhedaprasaṅgāt |
7.2.8
57,xv (VSṬ_57,xv_57,xvi)
nanu kāryakāraṇayor ekatvaṃ prāptaṃ dravye saṃkhyānirviśeṣāt, ekatvābhāvādeva pṛthaktvabhāvaḥ syāt | naitat,
“kāryakāraṇaikatvapṛthaktvābhāvādekatvapṛthaktve na vidyete |” (7.2.8)
57,xvi
dvitvāt kāryakāraṇayor naikatvaṃ kāryasya kāraṇavyatiriktāśrayābhāvād nāpi pṛthaktvam |
7.2.9
57,xvii (VSṬ_57,xvii_57,xviii)
“etadanityanityayor vyākhyātam |” (7.2.9)
57,xviii
etat pūrvasūtram anityaviṣayam api nityeṣvākāśādiṣu yathāsaṃbhavaṃ vyākhyātaṃ boddhavyam | tathāhi — śabdākāśayoḥ kāryakāraṇayor naikatvaṃ nāpi pṛthaktvam |
7.2.10
57,xix (VSṬ_57,xix_57,xx)
“anityatarakarmaja ubhayakarmajaḥ saṃyogajaśca saṃyogaḥ |” (7.2.10)
57,xx
anityatarakarmañaḥ smāyogaḥ śyenasyopasarpaṇakarmaṇā sthāṇunā | mallayor upasarpaṇādubhayajaḥ | saṃyogajaḥ kāraṇākāraṇayoḥ saṃyogāt kāryākāryagataḥ, yathāṅgulyākāśasaṃyogābhyāṃ dvyaṅgulākāśasaṃyogaḥ |
7.2.11
57,xxi (VSṬ_57,xxi_57,xxii)
“etena vibhāgo vyākhyātaḥ |” (7.2.11)
57,xxii
anyatarakarmajo vibhāgaḥ śyenasyāpasarpaṇāt | ubhayakarmajo meṣayor apasarpaṇāt | vibhāgajastu aṅgulyor anyonyavibhāgād vinaṣṭamātre dvyaṅgule 'ṅgulyākāśavibhāgaḥ, kāraṇākāraṇayor vā hastākāśayor vibhāgāccharīrākāśavibhāgaḥ |
7.2.12
57,xxiii (VSṬ_57,xxiii)
“saṃyogavibhāgayoḥ saṃyogavibhāgābhāvo 'ṇutvamahattvābhyāṃ vyākhyātaḥ |” (7.2.12)
<59>yutasiddhyabhāvānna tau sta ityarthaḥ |
7.2.13
59,i (VSṬ_59,i_59,ii)
“karmabhiḥ karmāṇi guṇair guṇāḥ |” (7.2.13)
59,ii
yutasiddhyabhāvānna saṃyogavibhāgavanta ityarthaḥ |
7.2.14
59,iii (VSṬ_59,iii_59,iv)
“yutasiddhyabhāvāt kāryakāraṇayoḥ saṃyogavibhāgau na vidyate |” (7.2.14)
59,iv
kāryakāraṇayoḥ paraspareṇa saṃyogavibhāgau na vidyete yathā ghaṭakapālayoḥ, yutasiddhyabhāvāt | yutasiddhir dviyor anyatarasya vā pṛthaggatimattvam, sā ca nityayoḥ, yutāśrayasamavetatvaṃ cānityayoḥ yathā ghaṭapaṭayoḥ tvagindriyapārthivaśarīrayośca | na ca ghaṭakapālayoḥ yutāśrayasamavāyaḥ, ghaṭasya teṣv eva samavetatvāt |
7.2.15
59,v (VSṬ_59,v_59,vi)
śabdasyārthena sambandha iti cet, na,
“guṇātvāt |” (7.2.15)
59,vi
ākāśasya guṇatvācchabdo nārthena sambadhyate |
7.2.16
59,vii (VSṬ_59,vii_59,viii)
“guṇe ca bhāṣyate |” (7.2.16)
59,viii
guṇe ca pūrvaṃ rasa ityādiṣu prayujyate kriyāyāṃ ca, na ca guṇakarmaṇāṃ guṇaiḥ sambandhaḥ |
7.2.17
59,ix (VSṬ_59,ix_59,x)
“niṣkriyatvāt |” (7.2.17)
59,x
arthasaṃyoge sati śabdo 'rthaṃ prāpnuyāt, niṣkriyatvācca guṇasya gamanābhāvaḥ |
7.2.18
59,xi (VSṬ_59,xi_59,xii)
“asati nāstīti ca prayogāt |” (7.2.18)
59,xii
arthasaṃyoge sati śabdaḥ “asati” abhāve “nāsti” iti na prajyeta | na hyasatā saṃyogaḥ |
7.2.19
59,xiii (VSṬ_59,xiii)
tasmāt saṃyogāsyabhāvāt —
“śabdārthāvasambdhau |” (7.2.19)
<60>7.2.20
60,i (VSṬ_60,i_60,ii)
nanu ca —
“saṃyogino daṇḍāt samavāyino viṣāṇācca |” (7.2.20)
60,ii
saṃyogisamavāyibhyāṃ daṇḍaviṣāṇābhyāṃ daṇḍiṣāṇinoḥ pratyayo dṛṣṭaḥ | asti ca śabdādarthapratyayaḥ, tasmād asyāpi sambandho 'stīti |
7.2.21
60,iii (VSṬ_60,iii_60,iv)
naitat,
“dṛṣṭatvād ahetuḥ pratyayaḥ |” (7.2.21)
60,iv
daṇḍiviṣāṇinor dṛṣṭatvādadoṣaḥ, iha tu śabdārthayoḥ sambandhasyoktanyāyenādṛṣṭatvādaheturarthapratyayaḥ sambandhe |
7.2.22
60,v (VSṬ_60,v_60,vi)
“tathā pratyayābhāvaḥ |” (7.2.22)
60,vi
yadi śabdo 'rthena sambaddhaḥ syādagṛhītasaṅketo 'pi tato 'rthaṃ pratipadyeta | tasmād asambaddhau |
7.2.23
60,vii (VSṬ_60,vii_60,viii)
“sambaddhasambandhād iti cet sandehaḥ |” (7.2.23)
60,viii
nanu śabdenākāśaṃ sambanddham, ākāśena cārthaḥ, evaṃ samba(ndha)<?>〈ddha〉sambandhādarthena sambandha iti | naitat, sarvārthānāmākāśena sambandhāt kasminnarthe śabdaḥ prayukta iti sandehādapratipattiḥ syāt | ato na sambandhaḥ |
7.2.24
60,ix (VSṬ_60,ix_60,x)
tasmāt —
“sāmayikaḥ śabdādarthapratyayaḥ |” (7.2.24)
60,x
tasmāt saṅketanimittaḥ śabdādarthe pratyayo na sambandhāt |
7.2.25
60,xi (VSṬ_60,xi_60,xii)
“ekadikkālābhyāṃ sannikṛṣṭaviprakṛṣṭābhyāṃ paramaparam |” (7.2.25)
60,xii
ekadikkau piṇḍau dikkṛtayoḥ paratvāparatvayoḥ kāraṇam | ekākālau vartamānakālasambaddhau kālakṛtayoḥ paratvāparatvayoḥ kāraṇam | tau ca sannikṛṣṭaviprakṛṣṭabuddhyapekṣayā piṇḍau kāraṇam |
<61>7.2.26
61,i (VSṬ_61,i_61,ii)
“kāraṇaparatvāt kāraṇāpratvācca |” (7.2.26)
61,ii
parāparadikpradeśasaṃyogācasamavāyikāraṇam | tathaiva parāparakālapradeśasaṃyogau | dikkālapradeśaiḥ saṃyogāt sannikṛṣṭaviprakṛṣṭayoḥ piṇḍayoḥ sannikṛṣṭaviprakṛṣṭabuddhyāpekṣayā sannikṛṣṭe 'paratvam, viprakṛṣṭe ca paratvam |
7.2.27
61,iii (VSṬ_61,iii_61,iv)
“paratvāparatvayoḥ paratvāparatvābhāvo 'ṇutvamahattvābhyāṃ vyākhyātaḥ |” (7.2.27)
61,iv
parāparadikkālapradeśasaṃyogāḥ paratvāparatvayoḥ kāraṇam | anayośca yutasiddhyabhāvena saṃyogābhāvāt paratvāparatvābhāvaḥ |
7.2.28
61,v (VSṬ_61,v_61,vi)
“karmabhiḥ karmāṇi guṇair guṇāḥ |” (7.2.28)
61,vi
yathā karmaguṇā aṇutvamahattvaśūnyā evaṃ karmaṇā yutasiddhyabhāvena dikkālapradeśasaṃyogābhāvāt paratvāparatvaśūnyāḥ |
7.2.29
61,vii (VSṬ_61,vii_61,viii)
“iheti yataḥ kāryakāraṇayoḥ sa samavāyaḥ |” (7.2.29)
61,viii
guṇādayaḥ samavāyino dravye | ataḥ samavāyaṃ kathayati — iheti yataḥ kāryakāraṇayoḥ pratyaya utpadyate “iha tantuṣu paṭaḥ, iha ghaṭe karma” iti 〈sa〉 samavāyaḥ | kāryakāraṇagrahaṇasyopalakṣaṇatvāt “jātervyaktau viśeṣāṇāṃ ca nityadravyeṣu samavāyaḥ” ityuktaṃ bhavati |
7.2.30
61,ix (VSṬ_61,ix_61,x)
“dravyatvaguṇatvakarmatvapratiṣedho bhāvena vyākhyātaḥ |” (7.2.30)
61,x
yathaikadravyavattvānna dravyaṃ bhāvo guṇakarmasu ca bhāvānna karma na guṇa evaṃ samavāyo 'pi |
7.2.31
61,xi (VSṬ_61,xi_61,xii)
“tattvaṃ ceti |” (7.2.31)
61,xii
yathā salliṅgāviśeṣā〈deko bhāvastathā “iha”liṅgāviśeṣā〉dekaḥ samavāyo vṛttirahito nityo niravayavaśca |
<|| iti saptamo 'dhyāyaḥ ||>
<62>
<aṣṭamo 'dhyāyaḥ |>
8.1
62,i (VSṬ_62,i_62,ii)
buddhiridānīṃ nirūpyate —
“dravyeṣu jñānaṃ vyākhyātam |” (8.1)
62,ii
ṣaṇṇāṃ parārthānāṃ madhyād dravyeṣv eva jñānaṃ vyākhyātaṃ yathotpadyate sannikarṣāt, na tu guṇādiṣu |
8.2
62,iii (VSṬ_62,iii_62,iv)
tasya —
“mana ātmā ca |” (8.2)
62,iv
mana ātmā ca jñānasya kāraṇaṃ vyākhyātam |
8.3
62,v (VSṬ_62,v_62,vi)
idānīṃ guṇādiṣu jñānam āha —
“jñānanirddeśe jñānaniṣpatiruktā |” (8.3)
62,vi
yata indriyasannikarṣeṇa jñānaniṣpattiruktā, guṇādīnāṃ cendriyeṇa sannikarṣo nāstītyastvidānīṃ jñānam ucyate |
8.4
62,vii (VSṬ_62,vii_62,viii)
teṣāmasannikarṣo vijñānaṃ yataḥ —
“guṇakarmasv asannikṛṣṭeṣu jñānaniṣpatter dravyaṃ kāraṇaṃ kāraṇakāraṇaṃ ca |” (8.4)
62,viii
guṇakarmaṇāṃ yato dravyaṃ samavāyikāraṇaṃ tatsteṣu sākṣādindriyeṇāsannikṛṣṭeṣu vijñānaniṣpatteḥ kāraṇasya tedeva dravyaṃ kāraṇaṃ na guṇakarmāṇi tasmād guṇakarmasu saṃyuktasamavāyājjñānam, “ca”śabdo hetau |
8.5
62,ix (VSṬ_62,ix_62,x)
“sāmānyaviśeṣeṣu sāmānyaviśeṣābhāvāt tat eva jñānam |” (8.5)
62,x
sāmānye sattādau viśeṣeṣu cāntyeṣu taddarśināṃ dravyasannikarṣādeva jñānamutpadyate, na sāmānyaviśeṣebhyaḥ, teṣu tadabhāvāt |
<63>8.6
63,i (VSṬ_63,i_63,ii)
anyatra tu —
“sāmānyaviśeṣāpekṣaṃ dravyaguṇakarmasu |” (8.6)
63,ii
dravyaguṇakarmasu dravyendriyasannikarṣāt sāmānyācca (sādeḥ)<?>〈sattādeḥ〉 sāmānyaviśeṣācca dravyatvādeḥ “sat” iti “dravyam” ityādi ca jñānamutpadyata iti | iha sūtre sāmānyaṃ sattā, viśeṣā dravyātvādayaḥ, pūrvasūtre 'nyathā |
8.7
63,iii (VSṬ_63,iii_63,iv)
tatrāpi —
“dravye dravyaguṇakarmāpekṣam |” (8.7)
63,iv
cakṣuḥsannikarṣād yajjñānaṃ dravye sāmānyaviśeṣāpekṣaṃ “viṣāṇī” iti guṇāpekṣaṃ “śuklaḥ” iti karmāpekṣaṃ “gacchati” ityutpadyata iti | dravyādīnāṃ ca viśeṣaṇatvāt pūrvamupalambhaḥ, tena viśeṣaṇabuddheḥ kāraṇatvaṃ viśeṣyabuddheḥ kāryatvam |
8.8
63,v (VSṬ_63,v_63,vi)
“guṇakarmasu guṇakarmābhāvād guṇakarmāpekṣaṃ na vidyate |” (8.8)
63,vi
guṇe guṇakarmaṇorabhāvāt karmaṇi ca guṇakarmanimittaṃ guṇakarmasu jñānaṃ na bhavatīti |
8.9
63,vii (VSṬ_63,vii_63,viii)
dravyādau jñānasya pūrvotpattāvaniyamaḥ, yathā —
“samavāyinaḥ śvaityācchvaityabuddhaiḥ śvete buddhis te kāryakāraṇabhūte |” (8.9)
63,viii
śvetaguṇasamavāyinaḥ śvaityasāmānyāt śvaityasāmānyajñānācca śvetaguṇajñānaṃ jāyate, sāmānyaguṇasambandho 'pi draṣṭavyaḥ ato viśeṣaṇabuddhiḥ kāraṇaṃ viśeṣyabuddhiḥ kāryam |
8.10
63,ix (VSṬ_63,ix_63,x)
viśeṣaṇaviśeṣya〈tvā〉bhāve tu —
“dravyeṣvanitaretarakāraṇāt kāraṇāyaugapadyāt |” (8.10)
63,x
aṇutvād manaso yaugapadyābhāvāt satyapi krame ghaṭapaṭajñānayor na kāryakāraṇabhāvaḥ, viśeṣaṇaviśeṣyatvāyogāt |
8.11
63,xi (VSṬ_63,xi_63,xii)
“tathā dravyaguṇakarmasu kāraṇāviśeṣāt |” (8.11)
63,xii
gauḥ śuklā gacchatīti ca dravyaguṇakarmasu jñānānāṃ krameṇāpi jāyamānānāṃ na <64> kāryakāraṇabhāvo viśeṣaṇaviśeṣyatā 'bhāvād ity asya pūrvoktasya kāraṇasyāviśeṣāt | ato dravyajñānaṃ na guṇakarmabuddhyoḥ kāraṇam, guṇakarmabuddhī api na parasya kāraṇam |
8.12
64,i (VSṬ_64,i_64,ii)
viśeṣaṇanyāyābhāve tu —
“ayameṣa kṛtaṃ tvayā bhojayainam iti buddhyapekṣam |” (8.12)
64,ii
“ayam” iti sannikṛṣṭe “eṣaḥ” iti ca kiñcidviprakṛṣṭe pratyayaḥ, “kṛtaṃ tvayā” iti karmakartṛpratya(yo)〈yau〉, “bhojayainam” iti kartṛkarmapratyayau | sannikṛṣṭāpekṣo viprakṛṣṭe pratyayaḥ, “kṛtam” iti karmāpekṣaḥ kartari, “bhojaya” iti kartrapekṣaḥ karmaṇi |
8.13
64,iii (VSṬ_64,iii_64,iv)
kutaḥ sāpekṣā iti cet,
“dṛṣṭeṣu bhāvādadṛṣṭeṣvabhāvāt |” (8.13)
64,iv
dṛṣṭeṣu satsu yataḥ sannikṛṣṭādiṣu viprakṛṣṭādipratyayā bhavanti nādṛṣṭeṣu, ataḥ sāpekṣā api santo na kāryakāraṇabhūtā viśeṣaṇaviśeṣyatvāyogāt |
8.14
64,v (VSṬ_64,v_64,vi)
buddhīnām arthendriyāpekṣatve 'py arthas tāvad ucyate —
“artha iti dravyaguṇakarmasu |” (8.14)
64,vi
vināpyarthatvena sāmānyena triṣveva dravyādiṣu tatra prasiddhyā “artha”śabdaḥ paribhāṣyate | kkeva ? yathā sāmānyaviśeṣeṣu vinā sāmānyāntareṇa yathā sattādiṣu sāmānyeṣu “sāmānyaṃ sāmānyam” iti jñānaṃ tathā viśeṣeṣu viśeṣāntarābhāve 'pi viśeṣo viśeṣaḥ' iti taddarśināṃ vijñānamevaṃ dravyādiṣu vināpyarthatvena paribhāṣiko 'rthaśabdaḥ |
8.15
64,vii (VSṬ_64,vii_64,viii)
indriyāṇy ucyate, tāni ca na pañcātmakāni, yataḥ —
“dravyeṣu pañcātmakaṃ pratyuktam |” (8.15)
64,viii
yato dravyeṣvārabdhavyeṣu pañcabhūtānyārambhakāṇi na vidyante, api tu yānyārabhante catvāri tāni svāṃ svāṃ jātimārabhante |
8.16
64,ix (VSṬ_64,ix_64,x)
evam indriyāṇy api pratiniyatabhūtakāryāṇi, tathā —
“bhūyastvād gandhavattvāc ca pṛthivī gandhajñāne |” (8.16)
64,x
gandhajñanaṃ ghrāṇam, tasminn ārabdhavye pṛthivī kāraṇaṃ bhūyastvāt, śarīrāpekṣayā tu <65> bhūyastvam | bhūyastvaṃ ca ghrāṇe pṛthivyāḥ, pādādinā gandhopalabdhyabhāvāt | gandhavattvācca, yataśca svasamavāyinā gandhena ghrāṇendriyaṃ gandhamabhivyanaktyatastasya gandhavatī pṛthivyeva kāraṇam, bhūtāntarāṇi tu saṃyogīni svalpānyeva |
8.17
65,i (VSṬ_65,i_65,ii)
“tathāpas tejo vāyuś ca rasarūpasparśajñāneṣu rasarūpasparśaviśeṣād iti |” (8.17)
65,ii
svasamavāyinā madhurāpākajena rasena rūpeṇa śuklabhāsvareṇa sparśena apākajānuṣṇāśītena yato rasana nayana sparśanāni rasa rūpa sparśānabhivyañjantyato rasavattvād rūpavattvāt sparśavattvācca bhūtāntarair nimittair anabhibhūtatvena bhūyastvāc ca triṣv indriyeṣu yathāsaṅkhyamāpastejo vāyuś ca samavāyikāraṇāni draṣṭavyāni ākāśaṃ tu svata eva śrotraṃ karṇaśaṣkulyavacchinnaṃ na prakṛtir anārambhakatvāt | evaṃ pratyakṣaṃ vyākhyātam |
<|| aṣṭamo 'dhyāyaḥ ||>
<66>
<navamo 'dhyāyaḥ |>
9.1
66,i (VSṬ_66,i_66,ii)
idānīm anumānaṃ vyācikhyāsustasya viṣayaṃ darśayati —
“kriyāguṇavyadeśābhāvād asat |” (9.1)
66,ii
na tāvat pāryaṃ prāgutpatteḥ pratyakṣeṇa gṛhyate | nāpyanumānena, sati liṅge tasya bhāvāt, liṅgābhāvaś ca tadīyayoḥ kriyāguṇayor anupalabdheḥ, na cānyad “vyapadeśa”śabdasūcitaṃ liṅgam asti | tasmāt prāgutpatter asat |
9.2
66,iii (VSṬ_66,iii_66,iv)
paścāt —
“sadasat |” (9.2)
66,iv
sadbhūtaṃ ca kāryaṃ pradhvastam uttarakālam asad eva na satastirodhānaṃ kriyāguṇavyapadeśābhāvād eva |
9.3
66,v (VSṬ_66,v_66,vi)
madhye tu —
“asataḥ sat kriyāguṇavyapade(śā)<?>〈śa〉bhāvādarthāntaram |” (9.3)
66,vi
pradhvasāt pūrvam utpatter uttarakālamasato 'rthāntarabhūtaṃ vastu “sat” ity ucyate kriyāguṇavyapadeśānāṃ bhāvāt |
9.4
66,vii (VSṬ_66,vii_66,viii)
“saccāsat |” (9.4)
66,viii
sadapi vastu bhāvāntaraniṣedhena gauraśvo na bhavatīti, kāryakāraṇena nāyaṃ gauryo na vahati “asat” ity upacaryate |
9.5
66,ix (VSṬ_66,ix_66,x)
“yac cānyat satas tadapyasat |” (9.5)
66,x
sataś ca vastuno yadanyadatyantābhāvarūpaṃ prāgupādhipradhvaṃsābhāvāviṣayaṃ śaśaviṣāṇādi tadapyasadeva | asatāmaviśeṣāt prāgasati kathaṃ kārakapravṛttirmānyatreti cet, na, viśeṣagrahaṇāt |
<67>9.6
67,i (VSṬ_67,i_67,ii)
tatra —
“asad iti bhūtapratyakṣābhāvād bhūtasmṛter virodhipratyakṣatvāc ca jñānam |” (9.6)
67,ii
pradhvaṃsāsati “asat” iti jñānaṃ bhūtasya vastunaḥ pūvavadidānīṃ darśanābhāvāt tasya ca bhūtasya vastunaḥ smaraṇād virodhinaśca kapālādergrahaṇād vināśaṃ parikalpyotpadyate, anyathā tat kathamiva na dṛśyeta tathāviśeṣāt |
9.7
67,iii (VSṬ_67,iii_67,iv)
prāgabhāve tu —
“tathā〈'〉bhāve bhāvapratyakṣatvācca |” (9.7)
67,iv
mṛtpiṇḍāvasthāyāṃ prāgabhāve ghaṭaviṣayaṃ pratyakṣajñānaṃ nābhūt, idānīṃ tu ghaṭaviṣayaṃ viruddhaṃ vijñānamudabhūt, smaryate cābhāvāvasthā, tasmād idānīm ayaṃ bhāvaḥ samabhūt pūrva masyābhāva eva cāsīditi prāgabhāve “asat” iti niścayajñānam |
9.8
67,v (VSṬ_67,v_67,vi)
“etenāghaṭo 'gauradharmaśca vyākhyātaḥ |” (9.8)
67,vi
yadā hi sthālyāṃ ghaṭa ityutpannavijñānasya kāraṇāntarataḥ samyakpratyaya utpadyate “nāyaṃ ghaṭaḥ, sthālīyam” iti tadapi ghaṭapratyayasyābhāvāt tasya ca smaraṇād viruddhasya ca sthālyāderdarśanād boddhavyam | evamaśve “agauḥ” iti | tathā sāmānyato darśanād rātrisnānāderdharmatve sambhāvite “adharmaḥ” ity upadyata iti cetanācetam ātīndriyabhedenodāharaṇatrayam |
9.9
67,vii (VSṬ_67,vii_67,viii)
“abhūtaṃ nāstītyanarthāntaram |” (9.9)
67,viii
prāgpradhvaṃsopādhyabhāvebhyo yadatyantābhāvarūpaṃ śaśaviṣāṇād tad “abhūtam” “nāsti” ti paryāya śabdābhyāmavyatiriktam ucyate, nāsya paryāyaśabdair arthāntaratā kathyate, ato 'sya paryāyaśabdair evopadarśaṇaṃ lakṣaṇam, nāsya deśakālādiniṣedhaḥ |
<68>9.10
68,i (VSṬ_68,i_68,ii)
anyatra tu —
“nāsti ghaṭo geha iti sato ghaṭasya gehasaṃyogapratiṣedhaḥ |” (9.10)
68,ii
nāsti ghaṭo 'smin deśe kāle veti deśādiniṣedho ghaṭādeḥ, na svarūpato niṣedhaḥ kriyata iti |
9.11
68,iii (VSṬ_68,iii_68,v)
“nāstyanyacandramā iti sāmānyāc candramasaḥ pratiṣedhaḥ |” (9.11)
68,iv
“nāsti dvitīyaś candramāḥ” iti saṅkhyāpratiṣedhena sāmānyāc candratvākhyāc candramā nivartyate iti kṛtvā candratvaṃ sāmānyaṃ nāstīty uktaṃ bhavati | deśa kāla bhāva samarthyopādhī nāmabhāve tadatyantāsata eva prabhedaś candratvasāmānyaniṣedha iti varṇayanti |
68,v
sakatābhyo 'nutpatter dadhnaḥ kṣīrāc cotpatteḥ pratyakṣeṇa cāgrahaṇāt sadasat kāryaṃ kāraṇe |
9.12
68,vi (VSṬ_68,vi_68,vii)
“sadasator vaidharmyāt kārye sadasattā na |” (9.12)
68,vii
sattvāsattvayor yugapadviruddhatvān na sadasat kāryaṃ kāraṇe | tasmād asad eva |
9.13
68,viii (VSṬ_68,viii_68,ix)
pratyakṣaparokṣaviṣayatvād yogipratyakṣaṃ pratyakṣānumānayor madhye vyākhyāyate —
“ātmanyātmamanasoḥ saṃyogaviśeṣādātmapratyakṣam |” (9.13)
68,ix
āhṛtya viṣayebhya indriyāṇi tebhyaś ca mana ātmany eva yadā samādhīyate tadā yogajadharmāpkṣād ātmāntaḥkaraṇasaṃyogād viśiṣṭāt tatrabhavatāṃ svasminn ātmani jñānaṃ pratyakṣam utpadyate |
9.14
68,x (VSṬ_68,x_68,xi)
“tathā dravyāntareṣu |” (9.14)
68,xi
pratiṣiddhātmasaṃyogeṣu vyāpakadravyeṣv ātmanā 'saṃyukteṣu apratiṣiddhātmasaṃyogeṣu ca paramāṇvādiṣūbhābhyāṃ saṃyukteṣu jñānamutpadyate |
<69>9.15
69,i (VSṬ_69,i_69,ii)
kiñca —
“ātmendriyamanorthasannikarṣāc ca |” (9.15)
69,ii
sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭeṣv artheṣu teṣāṃ catuṣṭayasannikarṣād api pratyakṣaṃ jāyate | tathāsmadādipratyakṣeṣu |
9.16
69,iii (VSṬ_69,iii_69,iv)
“tatsamavāyāt karmaguṇeṣu |” (9.16)
69,iv
yathā 'ntaḥkaraṇasaṃyogād dravyāntareṣu jñānamutpadyate tathaiva taddravyasamaveteṣu karma guṇeṣu jñānamutpadyate | yathā ca catuṣṭayasannikarṣāt sūkṣmādiṣvasmatpratyakṣeṣu ca jñānaṃ tathaiva tatsamaveteṣu guṇakarmasu jñānamutpadyate saṃyuktasamavāyāt |
9.17
69,v (VSṬ_69,v_69,vi)
“ātmasamavāyādatmaguṇeṣu |” (9.17)
69,vi
yathātmamanaḥsaṃyogāt svasminn ātmani jñānaṃ tathaiva svātmasamaveteṣu sukhādiṣu jñānam utpadyate |
9.18
69,vii (VSṬ_69,vii_69,viii)
yogipratyakṣaṃ vyākhyāyānumānaṃ vyācaṣṭe —
“asyedaṃ kāryaṃ kāraṇaṃ sambandhi ekārthasamavāyi virodhi ceti laiṅgikam |” (9.18)
69,viii
asyedam iti sambandhamātraṃ darśayitvā “kāryaṃ kāraṇam” ityādinā viśinaṣṭi | “kāryakāraṇa”grahaṇena samavāyimātropalakṣaṇājjātyāderapi grahaṇam; “sambandhi”śabdena saṃyogino grahaṇaṃ dhūmādeḥ | anyad vyākhyātaṃ saṃyogyādisūtre | tatra “evaṃvidhaprasiddhasambandhasyārthaikadeśamasandigdhaṃ paśyataḥ śeṣānuvyavasāyo yaḥ sa liṅgadarśanāt sañjāyamāno laiṅgikam” iti vṛttikāraḥ |
9.19
69,ix (VSṬ_69,ix_69,x)
“etena śabdaṃ vyākhyātam |” (9.19)
69,x
yathā kāryādismṛtisavyapekṣamanumānaṃ trikālaviṣayam atīndriyārthaṃ ca tathaiva śābdaṃ saṅketasmṛtyapekṣaṃ trikālaviṣayam atīndriyārthaṃ ca | ato 'numānenaikayogakṣematvād anumānam evety uktaṃ bhavati |
9.20
69,xi (VSṬ_69,xi)
kaḥ śabdo 'rthasya cet, taducyate —
“hetur apadeśo liṅgaṃ nimittaṃ pramāṇaṃ kāraṇam ity anarthāntaram |” (9.20)
<70>hetvādiśabdaistātparyeṇa kāraṇaṃ kathayati | hetur apadeśaḥ kāraṇaprityarthaḥ |
9.21
70,i (VSṬ_70,i_70,ii)
evaṃ śabdaḥ kāraṇaṃ sadarthasya pratipattau liṅgaṃ kuta iti cet,
“asyedam iti buddhyapekṣatvāt |” (9.21)
70,ii
yathā “arthasya pratipattāviyaṃ hastaceṣṭā kāraṇaṃ pratipattavyā” iti vṛttasaṅketaḥ tāṃ hastaceṣṭāṃ dṛṣṭvā tataḥ śabdāt kāraṇādarthaṃ pratipadyate evam “asyārthasya pratipattāvayaṃ śabdaḥ kāraṇam” iti prasiddhasaṅketastataḥ śabdāt kāraṇād arthaṃ pratipadyatte, yathā abhinayāder api arthaṃ pratipadyante laukikā evaṃ śabdo 'rthasya saṅketavaśena vyañjakatvāt kāraṇam iti vṛttikāraḥ | evam upamā〈nā〉dīnām antarbhāvaḥ | evaṃ dve eva pramāṇe | pramāṇatvaṃ ca pramīyate 'neneti pramāṇaṃ pramā pramāṇamiti vā |
9.22
70,iii (VSṬ_70,iii_70,iv)
anumānāṅgaṃ smṛtir ucyate —
“ātmamanahoḥ saṃyogaviśeṣāt saṃskārāc ca smṛti |” (9.22)
70,iv
agnyarthino ghūmadarśanaṃ yadutpannaṃ tadapekṣādātmāntaḥkaraṇasaṃyogād viśiṣṭāc ca bhāvanākhyasaṃskārād “yatra dhūmastatrāgniḥ” iti smṛtirupatpadyate |
9.23
70,v (VSṬ_70,v_70,vi)
“tathā svapnaḥ svapnāntikaṃ ca |” (9.23)
70,vi
uparatendriyasya pralīnamanaskasyāntaḥkaraṇenaiva jñānaṃ svapnaḥ, svapne pi svapnajñānaṃ svapnāntikam, tadubhayaṃ pūrvapratyayāpekṣādātmamanaḥ saṃyogaviśeṣād bhāvanāsahāyādutpadyate |
9.24
70,vii (VSṬ_70,vii_70,viii)
“dharmāc ca |” (9.24)
70,viii
ananubhūtārthaviṣayamapi svapnajñānaṃ śubhāśubhasūcakaṃ dharmāt “ca”śabdādadharmācceti |
9.25
70,ix (VSṬ_70,ix_70,x)
jāgratastu —
“indriyadoṣāt saṃskārāc cāvidyā |” (9.25)
70,x
vātādidoṣeṇopahatendriyasya pūrvajatānubhavajanitāt saṃskārādātmamanaḥsaṃyogācca <71> viśiṣṭādadharmāpekṣādatasmiṃstadaiti jñānaṃ yathā śuktikāyāṃ rajatamiti | anadhyavasāyo yathā dākṣiṇātyasyoṣṭradarśane |
9.26
71,i (VSṬ_71,i_71,ii)
“tad duṣṭaṃ jñānam |” (9.26)
71,ii
yadetat saṃśayaviparyayānadhyavasāyasvapnalakṣaṇaṃ tad duṣṭamapramāṇamiti |
9.27
71,iii (VSṬ_71,iii_71,iv)
“aduṣṭaṃ vidyā |” (9.27)
71,iv
yadaduṣṭaṃ pratyakṣānumānākhyaṃtadvidyetyucyate |
9.28
71,v (VSṬ_71,v_71,vi)
“ārṣaṃ siddhadarśanaṃ ca dharmebhyaḥ |” (9.28)
71,vi
tatra yalliṅganirapekṣamatītānāgatavartamāneṣu dharmādiṣvatīndriyeṣu granthairanupātteṣu devarṣīṇāṃ yat prātibhamutpadyate vijñānaṃ laukikānāṃ kadācid eva “śvo me bhrātā āgantā” hṛdataṃ me kathayati' iti anavadhāraṇaphalaṃ kevalaṃ tarkeṇa nīyate tadārṣamityucyate | añjanarasāyanādi siddhānāṃ yu sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭārthaviṣayaṃ yadvā divyāntarikṣādinimittebhyaḥ prāṇināṃ dharmādharmavipālaparijñānaṃ tat siddhadarśanam | tacca pratyakṣānumānābhyāṃ na bhidyate, ārṣaṃ bhidyata iti varṇayanti | tadetadārṣāṃ siddhadarśanaṃ ca viśiṣṭād dharmādātmamanaḥsaṃyogāc cotpadyate |
<|| iti navamo 'dhyāyaḥ ||>
<72>
<daśamo 'dhyāyaḥ |>
10.1
72,i (VSṬ_72,i_72,iii)
buddhiprasaṅga evāparyavasite sukhaduḥkhaddhyorālambane sukhaduḥkhe ca kathayati | tathāhi — “sukhaduḥkhamoham ayāni bhūtāni” ityāhiḥ | tadayuktam |
72,ii
“ātmasamavāyaḥ sukhaduḥkhayoḥ pañcabhyo 'rthāntaratve hetus tadāśrayibhyaś ca guṇebhyaḥ |” (10.1)
72,iii
ātmany eva yaḥ samavāyaḥ sukhaduḥkhadyor asau pañcabhyaḥ kṣityādibhyas tadāśrayibhyaś ca guṇebhyo gandharasarūpasparśebhyo 'rthāntaratve hetuḥ, anyaguṇānām anyatrāsamavāyāt | ātmasamavāyaś caitayor ahaṅkāreṇaikavākyabhāvāt |
10.2
72,iv (VSṬ_72,iv_72,vi)
ātmasamavāyitve 'pi —
72,v
“iṣṭāniṣṭakāraṇaviśeṣād virodhāc ca mithaḥ sukhaduḥkhayor arthāntarabhāvaḥ |” (10.2)
72,vi
stryādikāraṇajanyaṃ sukham | viṣādikāraṇajanyaṃ duḥkham | parasparaviruddhe ca sukhaduḥkhe anyonyavināśenotpatteḥ | ato 'nayorbhedaḥ, naikatvamekrāthasamavāyāt |
10.3
72,vii (VSṬ_72,vii_72,viii)
saṃśayanirṇayau parasparābhāvamātram na vastusantāv iti cet, na,
“saṃśayanirṇayayor arthāntarabhāvaś ca jñānantaratve hetuḥ |” (10.3)
72,viii
arthāntarāt parasparavilakṣaṇāt kāraṇād bhāva utpattiḥ saṃśayanirṇayayoḥ | tathāhi — viśeṣaṃ jijñāsoragṛhītaviśeṣasya sāmānyalocanāt saṃśayo jāyate | saṃśayāt parataḥ pramāṇāntareṇa viśeṣagrahaṇat “sthāṇurevāyam” iti niścayaḥ | yadi caitau na vastusantau bhavetāṃ naitau vilakṣaṇakāraṇābhyāmutpadyeyātām | ato jñānāntarabhūtau saṃśayanirṇayau parasparataḥ, nirṇayastu pratyakṣānumānābhyāṃ na bhidyata iti kecit |
10.4
72,ix (VSṬ_72,ix)
“tayor niṣpattiḥ pratyakṣalaiṅgikābhyāṃ jñānābhyāṃ vyākhyātā |” (10.4)
<73>yathā smṛtim ata ātmanaḥ pratyakṣaṃ liṅgaṃ dṛṣṭvā apratyakṣe jñānam utpadyate tathaiva sāmānyamātradarśanāt smṛtimato viśeṣaṃ jijñāsoragṛhīte viśeṣe “sthāṇuḥ puruṣo vā” iti jāyate saṃśayaḥ | yathā ca bhūtārthasambadhavaśena “ayamevaṃbhūto 'rthaḥ” iti pratyakṣamutpadyate tathaiva viśeṣasambandhavaśena nivṛtte saṃśaye “idam evaṃbhūtam” iti nirṇayo jāyate |
10.5
73,i (VSṬ_73,i_73,ii)
idānīṃ kāryakāraṇabuddhī nirūpayati —
“bhūtam iti pratyakṣaṃ vyākhyātam |” (10.5)
73,ii
svakāraṇebhya utpanne kārye bhūtaṃ niṣpannam idaṃ kāryam iti kāryajñānam, “viśeṣaṇajñānād viśeṣyajñānam” iti nyāyena tad vyākhyātam, tacca mukhyam |
10.6
73,iii (VSṬ_73,iii_73,iv)
anyatra tvaipacārikaṃ kāryābhāvāt | tathāhi — niṣpatsyamāne kārye —
“bhaviṣyatīti kāryāntare dṛṣṭatvāt |” (10.6)
73,iv
yathābhūtāyāḥ sāmagryā anantaraṃ paṭādi kāryam utpannaṃ dṛṣṭaṃ tathābhūtasāmagrīdarśamād idānīm anutpanne 'pi kārye kāryaśabdamupacarya “bhaviṣyati kāryam” iti jāyate kāryabuddhiḥ |
10.7
73,v (VSṬ_73,v_73,vi)
niṣpadyamāne 'pi —
“tathā bhavatīti sāpekṣebhyo 'napekṣebhyaś ca |” (10.7)
73,vi
yadā prastāritāṃstantūn pūrvapūrvasaṃyogāpekṣānupalabhamānaḥ paścāt paścād uttarottaratantusaṃyoge sati anapekṣānupalabhate tadāsya paṭṭikādyavāntaraṃ kāryaṃ paśyata upaṣadyamāne kāryadravye niṣpannāniṣpannasaṃyogaparyācanayā “bhavati kāryam, utpadyate kāryam” iti jāyate buddhiḥ |
10.8
73,vii (VSṬ_73,vii)
yathā cotpattau evaṃ vināśe 'pi prayatnānantarotpattīnāṃ ghaṭādidravyāṇāṃ vināśe “abhūt” iti pratyayasya “bhūtapratyakṣābhāvāt” (9.6) ityādinā kathitatvād idānīṃ pāriṇāmike śarīrādau kathyate | tatra vinaṣṭe —
“abhūdityabhūtāt |” (10.8)
<74>abhūtād vinaṣṭādityarthaḥ | pāṇipādagrīvādīnavayavān vibhaktānupalabhya vinaṣṭādasamavāyikāraṇāt saṃyogād vinaṣṭe kārye “abhūt kāryaṃ śarīrākhyam” iti jāyate buddhiḥ |
10.9
74,i (VSṬ_74,i_74,ii)
vinaśyati punaḥ —
“sati ca kāryāsamavāyāt |” (10.9)
74,ii
sati saṃyoge “ca”śabdād asati, ghātakādivināśakāraṇabhyāpāre 'pi keṣāñcid grīvadyavayavānām anivṛtte saṃyoge vibhāgāc ca pāṇyādīnāṃ vinivṛtte kāryasya śarīrāderasamavāyād vināśakāraṇaghrātatvena pracalitvād vinaṣṭāvinaṣṭasaṃyogālovanena “kāryaṃ naśyati” iti jñānam utpadyate | anye tu “abhūt kāryam” iti vyācakṣate, tadayuktaṃ tadabhiprāyeṇaiva kāryasya vinaṣṭatvāt |
10.10
74,iii (VSṬ_74,iii_74,iv)
eṣā ca buddhiḥ —
“ekārthasamavāyiṣu kāraṇāntareṣu darśanādekadeśa ity ekasmin |” (10.10)
74,iv
śarīrādau kkacid ekasminn arye yadā pāṇyādayo 'vayavāḥ samavāyina upalabdhāḥ, athāsya teṣu ekadeśabuddhirutpannā, idānīṃ tān vibhajya vibhaktānupalabhya etasminn ekadeśini “abhūt kāryam” iti jñānotpattiḥ |
10.11
74,v (VSṬ_74,v_74,vi)
ke te 'vayavā ity āha —
“śiraḥ pṛṣṭamudaraṃ pāṇir iti tadviśeṣebhyaḥ |” (10.11)
74,vi
svasāmānyaviśeṣebhyaḥ śirastvādibhyo yeṣu jñānaṃ jāyate 〈te〉 śira ādayo 'vayavā ity arthaḥ |
10.12
74,vii (VSṬ_74,vii_74,viii)
kāraṇabuddhistu —
“kāraṇam iti dravye kāryasamavāyāt |” (10.12)
74,viii
kāryaṃ dravyaṃ guṇān karma vā samavetaṃ dravye paśyato “dravyaṃ kāraṇam” iti mukhyā buddhiḥ, kāryasya jātatvāt |
<75>
10.13
75,i (VSṬ_75,i_75,ii)
ajāte tu —
“saṃyogadvā |” (10.13)
75,ii
janiṣyamāṇe 'pi kārye tantvādīnāṃ paraspareṇa saṃyogādasya paṭaṃ prati teṣu kāraṇabuddhir utpadyate |
10.14
75,iii (VSṬ_75,iii_75,iv)
“kāraṇasamavāyāt karmaṇi |” (10.14)
75,iv
saṃyogavibhāgeṣu nirapekṣakāraṇatvāt tatkāraṇadravye samavetatvāt karmotpannamātram eva kāraṇabuddhiṃ janayati |
10.15
75,v (VSṬ_75,v_75,vi)
idānīṃ guṇeṣu —
“tathā rūpe kāraṇakāraṇasamavāyāc ca |” (10.15)
75,vi
kāryarūpasya samavāyikāraṇe paṭādau yat samavāyikāraṇaṃ tantavasteṣu kāraṇakāraṇeṣu samavetatvāt kāraṇaṃ rūpādaya ity ucyante “ca”śabdād anutpanne 'pi kāryarūpe kāraṇabuddhiḥ |
10.16
75,vii (VSṬ_75,vii_75,viii)
“kāraṇasamavāyāt saṃyoge |” (10.16)
75,viii
kāryasya paṭādeḥ samavāyikāraṇeṣu tantvādiṣu samavetatvāt saṃyoge dravyaṃ prati kāraṇabuddhiḥ |
10.17
75,ix (VSṬ_75,ix_75,x)
guṇakarmārambhe tu —
“tathā kāraṇākāraṇasamavāyāc ca |” (10.17)
75,x
kāreṇe ghaṭe 'kāraṇe cāgnāvagnisaṃyogaḥ samavetatvāt kāraṇaṃ pākajānām | abhighātye karmakāraṇe 'bhihantari cākāraṇe samavetatvād vedavaddravyasaṃyogaḥ karmaṇaḥ kāraṇam |
10.18
75,xi (VSṬ_75,xi_75,xii)
pākajārambhe tu —
“saṃyuktasamavāyād agner vaiśeṣikam |” (10.18)
75,xii
aṇūnāṃ pākajarūpādyārambhe 'ṇubhiḥ saṃyukte 'gnau samavetam uṣṇasparśaṃ vaiśeṣikaṃ guṇamapekṣate saṃyogaḥ | dravyaṃ varjatitvā 'nyatra saṃyogaḥ sāpekṣaḥ kāraṇam |
<76>
10.19
76,i (VSṬ_76,i_76,ii)
atīndriye bhūtādāvarthe —
“laiṅgikaṃ pramāṇaṃ vyākhyātam |” (10.19)
76,ii
laiṅgikaṃ parokṣam ucyate, “bhaviṣyati” ityādi kāryāṇāṃ yenāvagamyate tadanumānaṃ prāmāṇaṃ vyākhyātam |
10.20
76,iii (VSṬ_76,iii_76,iv)
śāstrādau dharmo vyākhyeyatayā pratijñātaḥ, atas tasya pratyāmnāyānusaṃdhānārthaṃ sūtradvayaṃ gatam api punar ucyate —
“dṛṣṭānāṃ dṛṣṭaprayojanānāṃ dṛṣṭābhāve prayogo 'bhyudayāya |” (10.20)
76,iv
śrutau smṛtau ca dṛṣṭānāṃ dṛṣṭasya prayojanasyābhāve prayogo 'bhyudayāya dharmāyetyarthaḥ |
10.21
76,v (VSṬ_76,v_76,vii)
tasya cāmnāyāt samadhigama uktaḥ | āmnāyasya ca siddhaṃ prāmāṇyam —
“tadvacanād āmnāyaprāmāṇyam iti |” (10.21)
76,vi
tanu bhuvanādikāryatayā vijñāto bhagavānīśvaraḥ, tatpraṇayanāc cāmnāyasya siddhaṃ prāmāṇyam | “iti”śabdaḥ samāptyarthaḥ | evaṃ dravyādīnāṃ sādharmyavaidharmyaparijñānād vairāgyadvāreṇa jñānotpatteḥ “ātmā jñātavyaḥ” ityādivākyebhyaś copāsākrameṇa vijñānāvāpter niḥśreyasādhigamaḥ |
76,vii
jagato 'syānandakaraṃ vidyāśarvaryā sadaiva yaścandyam |
ānandayati sa vṛttiṃ candrānando vyadhādetām |
<|| iti vaiśeṣikasūtravṛttiḥ samāptā ||>