1
42,i (ViVy_42,i_42,ii)
sarveṣāṃ bhāvānāṃ sarvatra na vidyate svabhāvaś cet /
tvadvacanam asvabhāvaṃ na nivartayituṃ svabhāvam alam // 1 //
42,ii
yadi sarveṣāṃ bhāvānāṃ hetau pratyayeṣu ca hetupratyayasāmagryāṃ ca pṛthak ca sarvatra svabhāvo na vidyata iti kṛtvā śūnyāḥ sarvabhāvā iti । na hi bīje hetubhūte 'ṅkuro 'sti, na pṛthivyaptejovāyvādīnām ekaikasmin pratyayasaṃjñite, na pratyayeṣu samagreṣu, na hetupratyayasāmagryām, na hetupratyayavinirmuktaḥ pṛthag eva ca । yasmād atra sarvatra svabhāvo nāsti tasmān niḥsvabhāvo 'ṅkuraḥ । yasmān niḥsvabhāvas tasmāc chūnyaḥ । yathā cāyam aṅkuro niḥsvabhāvo niḥsvabhāvatvāc ca śūnyas tathā sarvabhāvā api niḥsvabhāvatvāc chūnyā iti ।
42,iii (ViVy_42,iii)
atra vayaṃ brūmaḥ । yady evam, tavāpi vacanaṃ yad etac chūnyāḥ sarvabhāvā iti tad api śūnyam । kiṃ kāraṇam । tad api hetau nāsti mahābhūteṣu saṃprayukteṣu viprayukteṣu vā, pratyayeṣu nāsty uraḥkaṇṭhauṣṭhajihvādantamūlatālunāsikāmūrdhaprabhṛtiṣu yatneṣu, ubhayasāmagryāṃ nāsti, hetupratyayavinirmuktaṃ pṛthag eva ca nāsti । yasmād atra sarvatra nāsti tasmān niḥsvabhā<43>vam । yasmān niḥsvabhāvaṃ tasmāc chūnyam । tasmād anena sarvabhāvasvabhāvavyāvartanam aśakyaṃ kartum । na hy asatāgninā śakyaṃ dagdhum । na hy asatā śastreṇa śakyaṃ chettum । na hy asatībhir adbhiḥ śakyaṃ kledayitum । evam asatā vacanena na śakyaḥ sarvabhāvasvabhāvapratiṣedhaḥ kartum । tatra yad uktaṃ sarvabhāvasvabhāvaḥ pratiṣiddha iti tan na ।
2
43,i (ViVy_43,i_43,ii)
atha sasvabhāvam etad vākyaṃ pūrvā hatā pratijñā te /
vaiṣamikatvaṃ tasmin viśeṣahetuś ca vaktavyaḥ // 2 //
43,ii
athāpi manyase mā bhūd eṣa doṣa iti sasvabhāvam etad vākyam sasvabhāvatvāc cāśūnyam tasmād anena sarvabhāvasvabhāvaḥ pratiṣiddha iti, atra brūmaḥ । yady evam, yā te pūrvā pratijñā śūnyāḥ sarvabhāvā iti hatā sā ।
43,iii (ViVy_43,iii^1) (ViVy_43,iii^2_44,i)
kiṃ cānyat । sarvabhāvāntargatam ca tvadvacanam । kasmāc chūnyeṣu sarvabhāveṣu tvadvacanam aśūnyam, yenāśūnyatvāt sarvabhāvasvabhāvaḥ pratiṣiddhaḥ । evaṃ ṣaṭkoṭiko vādaḥ prasaktaḥ । sa punaḥ katham iti । hanta cet punaḥ śūnyāḥ sarvabhāvās tena <44> tvadvacanaṃ śūnyaṃ sarvabhāvāntargatatvāt । tena śūnyena pratiṣedhānupapattiḥ । tatra yaḥ pratiṣedhaḥ śūnyāḥ sarvabhāvā iti so 'nupapannaḥ । upapannaś cet punaḥ śūnyāḥ sarvabhāvā iti pratiṣedhas tena tvadvacanam apy aśūnyam । aśūnyatvād anena pratiṣedho 'nupapannaḥ । atha śūnyāḥ sarvabhāvās tvadvacanaṃ cāśūnyam yena pratiṣedhaḥ, tena tvadvacanaṃ sarvatrāsaṃgṛhītam । tatra dṛṣṭāntavirodhaḥ । sarvatra cet punaḥ saṃgṛhītaṃ tvadvacanaṃ sarvabhāvāś ca śūnyās tena tad api śūnyam । śūnyatvād anena nāsti pratiṣedhaḥ । atha śūnyam asti cānena pratiṣedhaḥ śūnyāḥ sarvabhāvā iti tena śūnyā api sarvabhāvāḥ kāryakriyāsamarthā bhaveyuḥ । na caitad iṣṭam । atha śūnyāḥ sarvabhāvā na ca kāryakriyāsamarthā bhavanti mā bhūd dṛṣṭāntavirodha iti kṛtvā, śūnyena tvadvacanena sarvabhāvasvabhāvapratiṣedho nopapanna iti ।
44,i
kiṃ cānyat । evaṃ tadastitvād vaiṣamikatvaprasaṅgaḥ kiṃ cic chūnyaṃ kiṃ cid aśūnyam iti । tasmiṃś ca vaisamikatve viśeṣahetur vaktavyo yena kiṃ cic chūnyaṃ kiṃ cid aśūnyaṃ syāt । sa ca nopadiṣṭo hetuḥ । tatra yad uktaṃ śūnyāḥ sarvabhāvā iti tan na ।
3
44,ii (ViVy_44,ii_45,i)
kiṃ cānyat —
mā śabdavad ity etat syāt te buddhir na caitad upapannam /
<45>
śabdena hy atra satā bhaviṣyato vāraṇaṃ tasya // 3 //
45,i
syāt te buddhiḥ, yathā nāma kaścid brūyān mā śabdaṃ kārṣīr iti svayam eva śabdaṃ kuryāt tena ca śabdena tasya śabdasya vyāvartanaṃ kriyeta, evam eva śūnyāḥ sarvabhāvā iti śūnyena vacanena sarvabhāvasvabhāvasya vyāvartanaṃ kriyata iti । atra vayaṃ brūmaḥ । etad apy anupapannam । kiṃ kāraṇam । satā hy atra śabdena bhaviṣyataḥ śabdasya pratiṣedhaḥ kriyate । na punar iha bhavataḥ satā vacanena sarvabhāvasvabhāvapratiṣedhaḥ kriyate । tava hi matena vacanam apy asat, sarvabhāvasvabhāvo 'py asan । tasmād ayaṃ mā śabdavad iti viṣamopanyāsaḥ ।
4
45,ii (ViVy_45,ii_45,iii)
pratiṣedhapratiṣedho 'py evam iti mataṃ bhavet tad asad eva /
evaṃ tava pratijñā lakṣaṇato dūṣyate na mama // 4 //
45,iii
syāt te buddhiḥ, pratiṣedhapratiṣedho 'py anenaiva kalpenānupapannaḥ, tatra yad bhavān sarvabhāvasvabhāvapratiṣedhavacanaṃ pratiṣedhayati tad anupapannam iti । atra vayaṃ brūmaḥ । etad apy asad eva । kasmāt । tava hi pratijñālakṣaṇaprāptam na <46> mama । bhavān bravīti śūnyāḥ sarvabhāvā iti nāham । pūrvakaḥ pakṣo na mama । tatra yad uktaṃ pratiṣedhapratiṣedho 'py evaṃ saty anupapanna iti tan na ।
5
46,i (ViVy_46,i_46,ii)
kiṃ cānyat ।
pratyakṣeṇa hi tāvad yady upalabhya vinivartayasi bhāvān /
tan nāsti pratyakṣaṃ bhāvā yenopalabhyante // 5 //
46,ii
yadi pratyakṣataḥ sarvabhāvān upalabhya bhavān nivartayati śūnyāḥ sarvabhāvā iti tad anupapannam । kasmāt । pratyakṣam api hi pramāṇaṃ sarvabhāvāntargatatvāc chūnyam । yo bhāvān upalabhate so 'pi śūnyaḥ । tasmāt pratyakṣeṇa pramāṇena nopalambhabhāvo 'nupalabdhasya ca pratiṣedhānupapattiḥ । tatra yad uktaṃ śūnyāḥ sarvabhāvā iti tad anupapannam ।
6
46,iii (ViVy_46,iii_46,iv)
syāt te buddhiḥ, anumānenāgamenopamānena vā sarvabhāvān upalabhya sarvabhāvavyāvartanaṃ kriyata iti, atra brūmaḥ —
anumānaṃ pratyuktaṃ pratyakṣeṇāgamopamāne ca /
anumānāgamasādhyā ye 'rthā dṛṣṭāntasādhyāś ca // 6 //
46,iv
anumānopamānāgamāś ca pratyakṣeṇa pramāṇena pratyuktāḥ yathā hi pratyakṣaṃ pramāṇaṃ śūnyaṃ sarvabhāvānāṃ śūnyatvād evam anumānopamānāgamā api śūnyāḥ sarvabhāvānāṃ śū<47>nyatvāt । ye 'numānasādhyā arthā āgamasādhyā upamānasādhyāś ca te 'pi śūnyāḥ sarvabhāvānāṃ śūnyatvāt । anumānopamānāgamaiś ca yo bhāvān upalabhate so 'pi śūnyaḥ । tasmād bhāvānām upalambhābhāvo 'nupalabdhānāṃ ca svabhāvapratiṣedhānupapattiḥ । tatra yad uktaṃ śūnyāḥ sarvabhāvā iti tan na ।
7
47,i (ViVy_47,i_47,ii^1)
kiṃ cānyat —
kuśalānāṃ dharmāṇāṃ dharmāvasthāvidaś ca manyante /
kuśalaṃ janāḥ svabhāvaṃ śeṣeṣv apy eṣa viniyogaḥ // 7 //
47,ii (ViVy_47,ii^2)
iha janā dharmāvasthāvido manyante kuśalānāṃ dharmāṇām ekonaviṃśaśatam । tadyathaikadeśo vijñānasya vedanāyāḥ saṃjñāyāś cetanāyāḥ sparśasya manasikārasya cchandasyādhimokṣasya vīryasya smṛteḥ samādheḥ prajñāyā upekṣāyāḥ prayogasya saṃprayogasya prāpter adhyāśayasyāpratighasya rater vyavasāyasyautsukyasyonmugdher utsāhasyāvighātasya vaśitāyāḥ pratighātasyāvipratisārasya parigrahasyāparigrahasya ... dhṛter adhyavasāya<48>syānautsukyasyānunmugdher anutsāhasya prārthanāyāḥ praṇidher madasya viṣayāṇāṃ viprayogasyānairyāṇikatāyā utpādasya sthiter anityatāyāḥ samanvāgamasya jarāyāḥ paritāpasyārater vitarkasya prīteḥ prasādasya ... premṇaḥ pratikūlasya pradakṣiṇagrāhasya vaiśāradyasya gauravasya citrīkārasya bhakter abhakteḥ śuśrūṣāyā ādarasyānādarasya praśrabdher hāsasya vāco vispandanāyāḥ siddhasyāprasādasyāpraśrabdheḥ ... dākṣyasya sauratyasya vipratisārasya śokasyopāyāsāyāsasya ... apradakṣiṇagrāhasya saṃśayasya saṃvarāṇāṃ pariśuddher adhyātmasaṃprasādasya bhīrutāyāḥ, śraddhā hrīr ārjavam avañcanam upaśamo 'cāpalam apramādo mārdavaṃ pratisaṃkhyānaṃ nirvairaparidāhāvamado 'lobho 'doṣo 'mohaḥ sarvajñatāpratiniḥsargo vibhavo 'patrāpyamaparicchadanaṃ mananaṃ kāruṇyaṃ maitryadīnatāraṇā ... anupanāho 'nīrṣyā cetaso 'paryādānaṃ kṣāntir vyavasargo 'sauratyaṃ paribhogānvayaḥ puṇyam asaṃjñisamāpattir nairyāṇikatāsarvajñatāsaṃskṛtā dharmā ity ekonaviṃśaśataṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ kuśalaḥ svabhāvaḥ ।
48,i (ViVy_48,i)
tathākuśalānām dharmāṇām akuśalaḥ svabhāvaḥ, nivṛtāvyākṛtānāṃ nivṛtāvyākṛtaḥ, prakṛtāvyākṛtānāṃ prakṛtāvyākṛtaḥ, kāmoktānāṃ kāmoktaḥ, rūpoktānāṃ rūpoktaḥ, ārūpyoktānām ārūpyoktaḥ, anāśravāṇām anāsravaḥ, duḥkhasamudayanirodhamārgoktānāṃ duḥkhasamudayanirodhamārgoktaḥ, bhāvanāprahātavyānāṃ bhāvanāprahātavyaḥ, aprahātavyānām aprahātavyaḥ । yasmād evam anekaprakāro dharmasvabhāvo dṛṣṭas tasmād yad uktaṃ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā niḥsvabhāvatvāc chūnyā iti tan na ।
8
48,ii (ViVy_48,ii_49,i)
kiṃ cānyat —
<49>
nairyāṇikasvabhāvo dharmā nairyāṇikāś ca ye teṣām /
dharmāvasthoktānām evam anairyāṇikādīnām // 8 //
49,i
iha ca dharmāvasthoktānāṃ nairyāṇikānāṃ dharmāṇāṃ nairyāṇikaḥ svabhāvaḥ, anairyāṇikānām anairyāṇikaḥ, bodhyaṅgikānāṃ bodhyaṅgikaḥ, abodhyaṅgikānām abodhyaṅgikaḥ, bodhipakṣikāṇāṃ bodhipakṣikaḥ, abodhipakṣikāṇām abodhipakṣikaḥ । evam api śeṣāṇām । tad yasmād evam anekaprakāro dharmāṇāṃ svabhāvo dṛṣṭas tasmād yady uktaṃ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā niḥsvabhāvatvāc chūnyā iti tan na ।
9
49,ii (ViVy_49,ii_49,iii)
kiṃ cānyat —
yadi ca na bhavet svabhāvo dharmāṇāṃ niḥsvabhāva ity eva /
nāmāpi bhaven naivaṃ nāma hi nirvastukaṃ nāsti // 9 //
49,iii
yadi sarvadharmāṇāṃ svabhāvo na bhavet tatrāpi niḥsvabhāvo bhavet । tatra niḥsvabhāva ityevaṃ nāmāpi na bhavet । kasmāt । nāma hi nirvastukaṃ kiṃcid api nāsti । tasmān nāmasadbhāvāt svabhāvo 'bhāvānām asti svabhāvasadbhāvāc cāśūnyāḥ sarvabhāvāḥ । tasmād yad yad uktaṃ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā niḥsvabhāvatvāc chūnyā iti tan na ।
<50>
10
50,i (ViVy_50,i_50,ii)
kiṃ cānyat —
atha vidyate svabhāvaḥ sa ca dharmāṇāṃ na vidyate tasmāt /
dharmair vinā svabhāvaḥ sa yasya tadyuktam upadeṣṭum // 10 //
50,ii
atha manyase mā bhūd avastukaṃ nāmeti kṛtvāsti svabhāvaḥ, sa punar dharmāṇāṃ na saṃbhavati, evaṃ dharmaśūnyatā niḥsvabhāvatvād dharmāṇāṃ siddhā bhaviṣyati, na ca nirvastukaṃ nāmeti, atra vayaṃ brūmaḥ । evaṃ kasyedānīṃ sa svabhāvo dharmavinirmuktasyārthasya sa yuktam upadeṣṭum arthaḥ । sa ca nopadiṣṭaḥ । tasmād yā kalpanāsti svabhāvo na sa punar dharmāṇām iti sā hīnā ।
11
50,iii (ViVy_50,iii_50,iv)
kiṃ cānyat —
sata eva pratiṣedho nāsti ghaṭo geha ity ayaṃ yasmāt /
dṛṣṭaḥ pratiṣedho 'yaṃ sataḥ svabhāvasya te tasmāt // 11 //
50,iv
iha ca sato 'rthasya pratiṣedhaḥ kriyate nāsataḥ । tadyathā nāsti ghaṭo geha iti sato ghaṭasya pratiṣedhaḥ kriyate nāsataḥ । evam eva nāsti svabhāvo dharmāṇām iti sataḥ svabhāvasya pratiṣedhaḥ prāpnoti nāsataḥ । tatra yad uktaṃ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā iti tan na । pratiṣedhasaṃbhavād eva sarvabhāvasvabhāvo 'pratiṣiddhaḥ ।
12
50,v (ViVy_50,v_51,i)
kiṃ cānyat —
<51>
atha nāsti sa svabhāvaḥ kiṃ nu pratiṣidhyate tvayānena /
vacanenarte vacanāt pratiṣedhaḥ sidhyate hy asataḥ // 12 //
51,i
atha nāsty eva sa svabhāvo 'nena vacanena niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā iti kiṃ bhavatā pratiṣidhyate । asato hi vacanād vinā siddhaḥ pratiṣedhaḥ, tadyathāgneḥ śaityasya, apāmauṣṇyasya ।
13
51,ii (ViVy_51,ii_51,iii)
kiṃ cānyat —
bālānām iva mithyā mṛgatṛṣṇāyāṃ yathājalagrāhaḥ /
evaṃ mithyāgrāhaḥ syāt te pratiṣedhyato hy asataḥ // 13 //
51,iii
syāt te buddhiḥ, yathā bālānāṃ mṛgatṛṣṇāyāṃ mithyā jalam iti grāho bhavati, nanu nirjalā sā mṛgatṛṣṇeti tatra paṇḍitajātīyena puruṣeṇocyate tasya grāhasya vinivartanārtham, evaṃ niḥsvabhāveṣu yaḥ svabhāve grāhaḥ sattvānāṃ tasya vyāvartanārthaṃ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā ity ucyata iti,
14
51,iv (ViVy_51,iv_52,i)
atra brūmaḥ —
nanv evaṃ saty asti grāho grāhyaṃ ca tadgrahītā ca /
pratiṣedhaḥ pratiṣedhyaṃ pratiṣeddhā ceti ṣaṭkaṃ tat // 14 //
<52>
52,i
yady evam, asti tāvat sattvānāṃ grāhaḥ, asti grāhyam, santi ca tadgrahītāraḥ, asti pratiṣedhas tasyāpi mithyāgrāhasya, asti pratiṣedhyaṃ yad idaṃ mithyāgrāho nāma, santi ca pratiṣedhāro yuṣmadādayo 'sya grāhasyeti siddhaṃ ṣaṭkam । tasya ṣaṭkasya prasiddhatvād yad uktaṃ śūnyāḥ sarvabhāvā iti tan na ।
15
52,ii (ViVy_52,ii_52,iii)
atha naivāsti grāho naiva grāhyaṃ na ca grahītāraḥ /
pratiṣedhaḥ pratiṣedhyaṃ pratiṣeddhāro nanu na santi // 15 //
52,iii
atha mā bhūd eṣa doṣa iti kṛtvā naiva grāho 'sti naiva grāhyaṃ na ca grahītāra ityevaṃ sati grāhasya yaḥ pratiṣedhaḥ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā iti so 'pi nāsti, pratiṣedhyam api nāsti, pratiṣeddhāro 'pi na santi ।
16
52,iv (ViVy_52,iv_52,v)
pratiṣedhaḥ pratiṣedhyaṃ pratiṣeddhāraś ca yady uta na santi /
siddhā hi sarvabhāvās teṣām eva svabhāvaś ca // 16 //
52,v
yadi ca na pratiṣedho na pratiṣedhyaṃ na pratiṣeddhāraḥ santy apratiṣiddhāḥ sarvabhāvā asti ca sarvabhāvānāṃ svabhāvaḥ ।
17
52,vi (ViVy_52,vi_53,i)
kiṃ cānyat —
<53>
hetoś ca te na siddhir naiḥsvābhāvyāt kuto hi te hetuḥ /
nirhetukasya siddhir na copapannāsya te 'rthasya // 17 //
53,i
niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā ity etasmin arthe te hetor asiddhiḥ । kiṃ kāraṇam । niḥsvabhāvatvād dhi sarvabhāvānāṃ śūnyatvāt tato hetuḥ kutaḥ । asati hetau nirhetukasyārthasya śūnyāḥ sarvabhāvā iti kuta eva prasiddhiḥ । tatra yad uktaṃ śūnyāḥ sarvabhāvā iti tan na ।
18
53,ii (ViVy_53,ii_53,iii)
kiṃ cānyat —
yadi cāhetoḥ siddhiḥ svabhāvavinivartanasya te bhavati /
svābhāvyasyāstitvaṃ mamāpi nirhetukaṃ siddham // 18 //
53,iii
atha manyase nirhetukī siddhir niḥsvabhāvatvasya bhāvānām iti yathā tava svabhāvavinirvartanaṃ nirhetukaṃ siddhaṃ tathā mamāpi svabhāvasadbhāvo nirhetukaḥ siddhaḥ ।
19
53,iv (ViVy_53,iv_54,i)
atha hetor astitvaṃ bhāvāsvābhāvyam ity anupapannam /
lokeṣu niḥsvabhāvo na hi kaścana vidyate bhāvaḥ // 19 //
<54>
54,i
yadi hetor astitvaṃ manyase । niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā iti tad anupapannam । kiṃ kāraṇam । na hi loke niḥsvabhāvaḥ kaścid bhāvo 'sti ।
20
54,ii (ViVy_54,ii_54,iii)
kiṃ cānyat —
pūrvaṃ cet pratiṣedhaḥ paścāt pratiṣedhyam ity anupapannam /
paścāc cānupapanno yugapac ca yataḥ svabhāvaḥ san // 20 //
54,iii
iha pūrvaṃ cet pratiṣedhaḥ paścāc ca pratiṣedhyam iti nopapannam । asati hi pratiṣedhye kasya pratiṣedhaḥ । atha paścāt pratiṣedhaḥ pūrvaṃ pratiṣedhyam iti ca nopapannam । siddhe hi pratiṣedhye kiṃ pratiṣedhaḥ karoti । atha yugapat pratiṣedhapratiṣedhya iti tathāpi na pratiṣedhaḥ pratiṣedhyasyārthasya kāraṇam, pratiṣedhyo na pratiṣedhasya ca, yathā yugapadutpannayoḥ śaśaviṣāṇayor naiva dakṣiṇaṃ savyasya kāraṇaṃ savyaṃ vā dakṣiṇasya kāraṇaṃ bhavatīti । tatra yad uktaṃ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā iti tan na ।
<55>
21
55,i (ViVy_55,i_55,iii)
atrocyate । yat tāvad bhavatoktam —
sarveṣāṃ bhāvānāṃ sarvatra na vidyate svabhāvaś cet /
tvadvacanam asvabhāvaṃ na nivartayituṃ svabhāvam alam iti // (1) //
55,ii
atra brūmaḥ —
hetupratyayasāmagryāṃ ca pṛthak cāpi madvaco na yadi /
nanu śūnyatvaṃ siddhaṃ bhāvānām asvabhāvatvāt // 21 //
55,iii
yadi madvaco hetau nāsti mahābhūteṣu saṃprayukteṣu viprayukteṣu vā, pratyayeṣu nāsty uraḥkaṇṭhauṣṭhajihvādantamūlatālunāsikāmūrdhaprabhṛtiṣu yatneṣu, nobhayasāmagryām asti, hetupratyayasāmagrīvinirmuktaṃ pṛthag eva ca nāsti, tasmān niḥsvabhāvam, niḥsvabhāvatvāc chūnyam । nanu śūnyatvaṃ siddhaṃ niḥsvabhāvatvād asya madīyavacasaḥ । yathā caitan madvacanaṃ niḥsvabhāvatvāc chūnyaṃ tathā sarvabhāvā api niḥsvabhāvatvāc chūnyā iti । tatra yad bhavatoktaṃ tvadīyavacasaḥ śūnyatvāc chūnyatā sarvabhāvānāṃ nopapadyata iti tan na ।
22
55,iv (ViVy_55,iv_56,i^1)
kiṃ cānyat —
yaś ca pratītyabhāvo bhāvānāṃ śūnyateti sā proktā /
yaś ca pratītyabhāvo bhavati hi tasyāsvabhāvatvam // 22 //
<56>
56,i (ViVy_56,i^2)
śūnyatārthaṃ ca bhavān bhāvānām anavasāya pravṛtta upālambhaṃ vaktuṃ tvadvacanasya niḥsvabhāvatvād bhāvānāṃ svabhāvapratiṣedho nopapadyata iti । iha hi yaḥ pratītyabhavo bhāvānāṃ sā śūnyatā । kasmāt । niḥsvabhāvatvāt । ye hi pratītyasamutpannā bhāvās te na sasvabhāvā bhavanti svabhāvābhāvāt । kasmāt । hetupratyayasāpekṣatvāt । yadi hi svabhāvato bhāvā bhaveyuḥ, pratyākhyāyāpi hetupratyayaṃ ca bhaveyuḥ । na caivaṃ bhavanti । tasmān niḥsvabhāvā niḥsvabhāvatvāc chūnyā ity abhidhīyante । evaṃ madīyam api vacanaṃ pratītyasamutpannatvān niḥsvabhāvaṃ niḥsvabhāvatvāc chūnyam ity upapannam । yathā ca pratītyasamutpannatvāt svabhāvaśūnya api । rathapaṭaghaṭādayaḥ sveṣu sveṣu kāryeṣu kāṣṭhatṛṇamṛttikāharaṇe madhūdakapayasāṃ dhāraṇe śītavātātapaparitrāṇaprabhṛtiṣu vartante, evam idaṃ madīyavacanaṃ pratītyasamutpannatvān niḥsvabhāvam api niḥsvabhāvatvaprasādhane bhāvānāṃ vartate । tatra yad uktaṃ niḥsvabhāvatvāt tvadīyavacanasya śūnyatvaṃ śūnyatvāt tasya ca tena sarvabhāvasvabhāvapratiṣedho nopapanna iti tan na ।
<57>
23
57,i (ViVy_57,i_57,ii)
kiṃ cānyat —
nirmitako nirmitakaṃ māyāpuruṣaḥ svamāyayā sṛṣṭam /
pratiṣedhayeta yadvat pratiṣedho 'yaṃ tathaiva syāt // 23 //
57,ii
yathā nirmitakaḥ puruṣo 'nyaṃ nirmitakaṃ puruṣaṃ kasmiṃścid arthe vartamānaṃ pratiṣedhayet, māyākāreṇa vā sṛṣṭo māyāpuruṣo 'nyaṃ māyāpuruṣaṃ svamāyayā sṛṣṭaṃ kasmiṃścid arthe vartamānaṃ pratiṣedhayet, tatra yo nirmitakaḥ puruṣaḥ pratiṣidhyate so 'pi śūnyaḥ । yaḥ pratiṣedhayati so 'pi śūnyaḥ । yo māyāpuruṣaḥ pratiṣidhyate so 'pi śūnyaḥ । yaḥ pratiṣedhayati so 'pi śūnyaḥ । evam eva madvacanena śūnyenāpi sarvabhāvānāṃ svabhāvapratiṣedha upapannaḥ । tatra yad bhavatoktaṃ śūnyatvāt tvadvacanasya sarvabhāvasvabhāvapratiṣedho nopapanna iti tan na । tatra yo bhavatā ṣaṭkoṭiko vāda uktaḥ so 'pi tenaiva pratiṣiddhaḥ । naiva hy evaṃ sati na sarvabhāvāntargataṃ madvacanaṃ nāsty aśūnyam, nāpi sarvabhāvā aśūnyāḥ ।
24
57,iii (ViVy_57,iii_58,ii)
yat punar bhavatoktam —
atha sasvabhāvam etad vākyaṃ pūrvā hatā pratijñā te /
vaiṣamikatvaṃ tasmin viśeṣahetuś ca vaktavya // (2) // iti |
<58>
58,i
atrāpi brūmaḥ —
na svābhāvikam etad vākyaṃ tasmān na vādahānir me /
nāsti ca vaiṣamikatvaṃ viśeṣahetuś ca na nigadyaḥ // 24 //
58,ii
na tāvan mamaitad vacanaṃ pratītyasamutpannatvāt svabhāvopapannam । yathā pūrvam uktaṃ svabhāvānupapannatvāc chūnyam iti । yasmāc cedam api madvacanaṃ śūnyaṃ śeṣā api sarvabhāvāḥ śūnyāḥ, tasmān nāsti vaiṣamikatvam । yadi hi vayaṃ brūma idaṃ vacanam aśūnyaṃ śeṣāḥ sarvabhāvāḥ śūnyā iti tato vaiṣamikatvaṃ syāt । na caitad evam । tasmān na vaiṣamikatvam । yasmāc ca vaiṣamikatvaṃ na saṃbhavatīdaṃ vacanam aśūnyaṃ śeṣāḥ punaḥ sarvabhāvāḥ śūnyā iti, tasmād asmābhir viśeṣahetur na vaktavyo 'nena hetunedaṃ vacanam aśūnyaṃ sarvabhāvāḥ punaḥ śūnyā iti । tatra yad bhavatoktaṃ vādahānis te vaiṣamikatvaṃ ca viśeṣahetuś ca tvayā vaktavya iti tan na ।
25
58,iii (ViVy_58,iii_59,i)
yat punar bhavatoktam —
mā śabdavad ity etat syāt te buddhir na caitad upapannam /
śabdena hy atra satā bhaviṣyato vāraṇaṃ tasyeti // (3) //
58,iv
atra brūmaḥ —
mā śabdavad iti nāyaṃ dṛṣṭānto yas tvayā samārabdhaḥ /
śabdena tac ca śabdasya vāraṇaṃ naivam evaitat // 25 //
<59>
59,i
nāpy ayam asmākaṃ dṛṣṭāntaḥ । yathā kaścin mā śabdaṃ kārṣīr iti bruvan śabdam eva karoti śabdaṃ ca pratiṣedhayati । tadvat tac chūnyaṃ vacanaṃ na śūnyatāṃ pratiṣedhayati । kiṃ kāraṇam । atra hi dṛṣṭānte śabdena śabdasya vyāvartanaṃ kriyate । na caitad evam । vayaṃ brūmo niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā niḥsvabhāvatvāc chūnyā iti ।
26
59,ii (ViVy_59,ii_59,iii)
kiṃ kāraṇam —
naiḥsvābhāvyānāṃ cen naiḥsvābhāvyena vāraṇaṃ yadi hi /
naiḥsvābhāvyanivṛttau svābhāvyaṃ hi prasiddhaṃ syāt // 26 //
59,iii
yathā mā śabdaṃ kārṣīr iti śabdena śabdasya vyāvartanaṃ kriyate, evaṃ yadi naiḥsvābhāvyena vacanena naiḥsvābhāvyānāṃ bhāvānāṃ vyāvartanaṃ kriyate tato 'yaṃ dṛṣṭānta upapannaḥ syāt । iha tu naiḥsvābhāvyena vacanena bhāvānāṃ svabhāvapratiṣedhaḥ kriyate । yadi naiḥsvābhāvyena vacanena bhāvānāṃ naiḥsvābhāvyapratiṣedhaḥ kriyate naiḥsvābhāvyapratiṣiddhatvād eva bhāvāḥ sasvabhāvā bhaveyuḥ । sasvabhāvatvād aśūnyāḥ syuḥ । śūnyatāṃ ca vayaṃ bhāvānām ācakṣmahe nāśūnyatām ity adṛṣṭānta evāyam iti ।
27
59,iv (ViVy_59,iv_60,i)
atha vā nirmitakāyāṃ yathā striyāṃ strīyam ity asadgrāham /
<60>
nirmitakaḥ pratihanyāt kasyacid evaṃ bhaved etat // 27 //
60,i
atha vā kasyacit puruṣasya nirmitakāyāṃ striyāṃ svabhāvaśūnyāyāṃ paramārthataḥ striyam ity asadgrāhaḥ syāt, evaṃ tasyāṃ tenāsadgrāheṇa sa rāgam utpādayet । tathāgatena vā tathāgataśrāvakeṇa vā nirmitako nirmitaḥ syāt । tathāgatādhiṣṭhānena vā tathāgataśrāvakādhiṣṭhānena vā sa tasya tam asadgrāhaṃ vinivartayet । evam eva nirmitakopamena śūnyena madvacanena nirmitakastrīsadṛśeṣu sarvabhāveṣu niḥsvabhāveṣu yo 'yaṃ svabhāvagrāhaḥ sa nivartyate । tasmād ayam atra dṛṣṭāntaḥ śūnyatāprasādhanaṃ pratyupapadyamāno netaraḥ ।
28
60,ii (ViVy_60,ii_61,i)
atha vā sādhyasamo 'yaṃ hetur na hi vidyate dhvaneḥ sattā /
saṃvyavahāraṃ ca vayaṃ nānabhyupagamya kathayāmaḥ // 28 //
60,iii
mā śabdavad iti sādhyasama evāyaṃ hetuḥ । kasmāt । sarvabhāvānāṃ naiḥsvabhāvyenāviśiṣṭatvāt । na hi tasya dhvaneḥ pratītyasamutpannatvāt svabhavasattā vidyate । tasyāḥ svabhāvasattāyā avidyamānatvād yad uktam —
śabdena hy atra satā bhaviṣyato vāraṇaṃ tasya / (3)
iti tad vyāhanyate । <61> api ca na vayaṃ vyavahārasatyam anabhyupagamya vyavahārasatyaṃ pratyākhyāya kathayāmaḥ śūnyāḥ sarvabhāvā iti । na hi vyavahārasatyam anāgamya śakyā dharmadeśanā kartum । yathoktam —
vyavahāram anāśritya paramārtho na deśyate /
paramārtham anāgamya nirvāṇaṃ nādhigamyata iti // (MMK 24.18) //
tasmān madvacanavac chūnyāḥ sarvabhāvāḥ sarvabhāvānāṃ ca niḥsvabhāvatvam ubhayathopapadyamānam iti ।
61,i
yat punar bhavatoktam —
pratiṣedhapratiṣedho 'py evam iti mataṃ bhavet tad asad eva /
evaṃ tava pratijñā lakṣaṇato dūṣyate na mameti // (4) //
29
61,ii (ViVy_61,ii_61,iii)
atra brūmaḥ —
yadi kācana pratijñā syān me tata eṣa me bhaved doṣaḥ /
nāsti ca mama pratijñā tasmān naivāsti me doṣaḥ // 29 //
61,iii
yadi ca kācin mama pratijñā syāt tato mama pratijñālakṣaṇaprāptatvāt pūrvako doṣo yathā tvayoktas tathā mama syāt । na mama kācid asti pratijñā । tasmāt sarvabhāveṣu śūnyeṣv atyantopaśānteṣu prakṛtivivikteṣu kutaḥ pratijñā । kutaḥ pratijñālakṣaṇaprāptiḥ । kutaḥ pratijñālakṣaṇaprāptikṛto doṣaḥ । tatra yad bhavatoktaṃ tava pratijñālakṣaṇaprāptatvāt tavaiva doṣa iti tan na ।
<62>
30
62,i (ViVy_62,i_62,ii)
yat punar bhavatoktam —
pratyakṣeṇa hi tāvad yady upalabhya vinivartayasi bhāvān /
tan nāsti pratyakṣaṃ bhāvā yenopalabhyante // (5) //
anumānaṃ pratyuktaṃ pratyakṣeṇāgamopamāne ca /
anumānāgamasādhyā ye 'rthā dṛṣṭāntasādhyāś ceti // (6) //
62,ii
atra vayaṃ brūmaḥ —
yadi kiṃcid upalabheyaṃ pravartayeyaṃ nivartayeyaṃ vā /
pratyakṣādibhir arthais tadabhāvān me 'nupālambhaḥ // 30 //
62,iii (ViVy_62,iii)
yady ahaṃ kaṃcid artham upalabheyaṃ pratyakṣānumānopamānāgamaiś caturbhiḥ pramāṇaiś caturṇāṃ vā pramāṇānām anyatamena, ata eva pravartayeyaṃ vā nivartayeyaṃ vā । yathārtham evāhaṃ kaṃcin nopalabhe tasmān na pravartayāmi na nivartayāmi । tatraivaṃ sati yo bhavatopālambha ukto yadi pratyakṣādīnāṃ pramāṇānām anyatamenopalabhya bhāvān vinivartayasi nanu tāni pramāṇāni na santi taiś ca pramāṇair api gamyā arthā na santīti sa me bhavaty evānupālambhaḥ ।
31
62,iv (ViVy_62,iv_63,i)
kiṃ cānyat —
yadi ca pramāṇatas te teṣāṃ teṣāṃ prasiddhir arthānām /
<63>
teṣāṃ punaḥ prasiddhiṃ brūhi kathaṃ te pramāṇānām // 31 //
63,i
yadi ca pramāṇatas teṣāṃ teṣām arthānāṃ prameyāṇāṃ prasiddhiṃ manyase yathā mānair meyānām, teṣām idānīṃ pratyakṣānumānopamānāgamānāṃ caturṇāṃ pramāṇānāṃ kutaḥ prasiddhiḥ । yadi tāvan niṣpramāṇānāṃ pramāṇānāṃ syāt prasiddhiḥ, pramāṇato 'rthānāṃ prasiddhir iti hīyate pratijñā ।
32
63,ii (ViVy_63,ii)
tathāpi —
anyair yadi pramāṇaiḥ pramāṇasiddhir bhavet tadanavasthā /
yadi punar manyase pramāṇaiḥ prameyāṇāṃ prasiddhis teṣāṃ pramāṇānām anyaiḥ pramāṇaiḥ prasiddhir evam anavasthāprasaṅgaḥ । anavasthāprasaṅge ko doṣaḥ ।
nādeḥ siddhis tatrāsti naiva madhyasya nāntasya // 32 //
anavasthāprasaṅga ādeḥ siddhir nāsti । kiṃ kāraṇam । teṣām api <64> hi pramāṇānām anyaiḥ pramāṇaiḥ siddhis teṣām anyair iti nāsty ādiḥ । āder asadbhāvāt kuto madhyaṃ kuto 'ntaḥ । tasmāt teṣāṃ pramāṇānām anyaiḥ pramāṇaiḥ prasiddhir iti yad uktaṃ tan nopapadyata iti ।
33
64,i (ViVy_64,i_64,iii)
teṣām atha pramāṇair vinā prasiddhir vihīyate vādaḥ /
vaiṣamikatvaṃ tasmin viśeṣahetuś ca vaktavyaḥ // 33 //
64,ii
atha manyase teṣāṃ pramāṇānāṃ vinā pramāṇaiḥ prasiddhiḥ, prameyāṇāṃ punar arthānāṃ pramāṇaiḥ prasiddhir iti, evaṃ sati yas te vādaḥ pramāṇaiḥ prasiddhir arthānām iti sa hīyate । vaiṣamikatvaṃ ca bhavati keṣāṃcid arthānāṃ pramāṇaiḥ prasiddhiḥ keṣāṃcin neti । viśeṣahetuś ca vaktavyo yena hetunā keṣāṃcid arthānāṃ pramāṇaiḥ prasiddhiḥ keṣāṃcin neti । sa ca nopadiṣṭaḥ । tasmād iyam api kalpanā nopapanneti ।
64,iii
atrāha । pramāṇāny eva svātmānaṃ parātmānaṃ ca prasādhayanti । yathoktam —
dyotayati svātmānaṃ yathā hutāśas tathā parātmānam /
svaparātmānāv evaṃ prasādhayanti pramāṇāni // iti ।
yathāgniḥ svātmānaṃ parātmānaṃ ca prakāśayati tathaiva pramāṇāni prasādhayanti svātmānaṃ parātmānaṃ ceti ।
34
64,iv (ViVy_64,iv_65,i)
atrocyate —
viṣamopanyāso 'yaṃ na hy ātmānaṃ prakāśayaty agniḥ /
na hi tasyānupalabdhir dṛṣṭā tamasīva kumbhasya // 34 //
<65>
65,i
viṣama evopanyāso 'gnivat pramāṇāni svātmānaṃ ca prasādhayanti parātmānaṃ ca prasādhayantīti । na hy agnir ātmānaṃ prakāśayati । yathā prāg evāgnināprakāśitas tamasi kumbho nopalabhyate 'thottarakālam upalabhyate 'gninā prakāśitaḥ san, evam eva yady aprakāśitaḥ prāg agnis tamasi syād uttarakālam agneḥ prakāśanaṃ syāt, ataḥ svātmānaṃ prakāśayet । na caitad evam । tasmād iyam api kalpanā nopapadyata iti ।
35
65,ii (ViVy_65,ii_65,iii)
kiṃ cānyat —
yadi ca svātmānam ayaṃ tvadvacanena prakāśayaty agniḥ /
param iva nanv ātmānaṃ paridhakṣyaty api hutāśaḥ // 35 //
65,iii
yadi ca tvadvacanena yathā parātmānaṃ prakāśayaty agnir evam eva svātmānam api prakāśayati, nanu yathā parātmānaṃ dahaty evam eva svātmānam api dhakṣyati । na caitad evam । tatra yad uktaṃ parātmānam iva svātmānam api prakāśayaty agnir iti tan na ।
36
65,iv (ViVy_65,iv_65,v)
kiṃ cānyat —
yadi ca svaparātmānau tvadvacanena prakāśayaty agniḥ /
pracchādayiṣyati tamaḥ svaparātmānau hutāśa iva // 36 //
65,v
yadi ca bhavato matena svaparātmānau prakāśayaty agniḥ, <66> nanv idānīṃ tatpratipakṣabhūtaṃ tamo 'pi svaparātmānau chādayet । na caitad dṛṣṭam । tatra yad uktaṃ svaparātmānau prakāśayaty agnir iti tan na ।
37
66,i (ViVy_66,i_66,ii)
kiṃ cānyat —
nāsti tamaś ca jvalane yatra ca tiṣṭhati parātmani jvalanaḥ /
kurute kathaṃ prakāśaṃ sa hi prakāśo 'ndhakāravadhaḥ // 37 //
66,ii
iha cāgnau nāsti tamo nāpi ca yatrāgnis tatrāsti tamaḥ । prakāśaś ca nāma tamasaḥ pratighātaḥ । yasmāc cāgnau nāsti tamo nāpi ca yatrāgnis tatrāsti tamaḥ, tatra kasya tamasaḥ pratighātam agniḥ karoti yasya pratighātād agniḥ svaparātmānau prakāśayatīti ।
66,iii (ViVy_66,iii)
atrāha । nanu yasmād evaṃ nāgnau tamo 'sti nāpi yatrāgnis tatra tamo 'sti, tasmād evaṃ svaparātmānau na prakāśayaty agniḥ kutaḥ । tena hy utpadyamānenaivāgninā tamasaḥ pratighātaḥ । tasmān nāgnau tamo 'sti nāpi yatrāgnis tatra tamo 'sti, yasmād utpadyamāna evobhayaṃ prakāśayaty agniḥ svātmānaṃ parātmānaṃ ceti ।
38
66,iv (ViVy_66,iv_67,i)
atrocyate —
utpadyamāna eva prakāśayaty agnir ity asadvādaḥ /
<67>
utpadyamāna eva prāpnoti tamo na hi hutāśaḥ // 38 //
67,i
ayam agnir utpadyamāna eva prakāśayati svātmānaṃ parātmānaṃ ceti nāyam upapadyate vādaḥ । kasmāt । na hy utpadyamāna evāgnis tamaḥ prāpnoti, aprāptatvān naivopahanti tamasaś cānupaghātān nāsti prakāśaḥ ।
39
67,ii (ViVy_67,ii_67,iii)
kiṃ cānyat —
aprāpto 'pi jvalano yadi vā punar andhakāram upahanyāt /
sarveṣu lokadhātuṣu tamo 'yam iha saṃsthito hānyāt // 39 //
67,iii
athāpi manyase 'prāpto 'py agnir andhakāram upahantīti nanv idānīm iha saṃsthito 'gniḥ sarvalokadhātustham upahaniṣyati tamas tulyam ayam aprāptaḥ । na caitad evaṃ dṛṣṭam । tasmād aprāpyaivāgnir andhakāram upahantīti yad iṣṭaṃ tan na ।
40
67,iv (ViVy_67,iv_67,v)
kiṃ cānyat —
yadi svataś ca pramāṇasiddhir anapekṣya tava prameyāṇi /
bhavati pramāṇasiddhir na parāpekṣā svataḥ siddhiḥ // 40 //
67,v
yadi cāgnivat svataḥ pramāṇasiddhir iti manyase, anapekṣyāpi prameyān arthān pramāṇānāṃ prasiddhir bhaviṣyati । kiṃ kāra<68>ṇam । na hi svataḥ siddhiḥ param apekṣate । athāpekṣate na svataḥ siddhiḥ ।
41
68,i (ViVy_68,i_68,ii)
atrāha yadi nāpekṣante prameyān arthān pramāṇāni ko doṣo bhaviṣyatīti । atrocyate ।
anapeksya hi prameyān arthān yadi te pramāṇasiddhir iti /
na bhavanti kasyacid evam imāni tāni pramāṇāni // 41 //
68,ii
yadi prameyān arthān anapekṣya prasiddhir bhavati pramāṇānām ity evaṃ tānīmāni pramāṇāni na kasyacit pramāṇāni bhavanti । evaṃ doṣaḥ । atha kasyacid bhavanti pramāṇāni naivedānīm anapekṣya prameyān arthān pramāṇāni bhavanti ।
42
68,iii (ViVy_68,iii_68,iv)
atha matam apekṣya siddhis teṣām ity atra bhavati ko doṣaḥ /
siddhasya sādhanaṃ syān nāsiddho 'pekṣate hy anyat // 42 //
68,iv
athāpi matam apekṣya prameyān arthān pramāṇānāṃ siddhir bhavatīti, evaṃ siddhasya pramāṇacatuṣṭayasya sādhanaṃ bhavati । kiṃ kāraṇam । na hy asiddhasyārthasyāpekṣaṇaṃ bhavati । na hy asiddho devadattaḥ kaṃcid artham apekṣate । na ca siddhasya sādhanam iṣṭaṃ kṛtasya kāraṇānupapatter iti ।
<69>
43
69,i (ViVy_69,i_69,ii)
kiṃ cānyat —
sidhyanti hi prameyāṇy apekṣya yadi sarvathā pramāṇāni /
bhavanti prameyasiddhir nāpekṣyaiva pramāṇāni // 43 //
69,ii
yadi prameyāṇy apekṣya pramāṇāni sidhyanti nedānīṃ pramāṇāny apekṣya prameyāṇi sidhyanti । kiṃ kāraṇam । na hi sādhyaṃ sādhanaṃ sādhayati sādhanāni ca kila prameyāṇāṃ pramāṇāni ।
44
69,iii (ViVy_69,iii_69,iv)
kiṃ cānyat —
yadi ca prameyasiddhir nāpekṣyaiva bhavati pramāṇāni /
kiṃ te pramāṇasiddhyā tāni yad arthaṃ prasiddhaṃ tat // 44 //
69,iv
yadi ca manyase 'napekṣyaiva pramāṇāni prameyāṇāṃ prasiddhir bhavatīti kim idānīṃ te pramāṇasiddhyā paryanviṣṭayā । kiṃ kāraṇam । yad arthaṃ hi tāni pramāṇāni paryanviṣyeran te prameyā arthā vināpi pramāṇaiḥ siddhāḥ । tatra kiṃ pramāṇaiḥ kṛtyam ।
45
69,v (ViVy_69,v_69,vi)
atha tu pramāṇasiddhir bhavaty apekṣyaiva te prameyāṇi /
vyatyaya evaṃ sati te dhruvaṃ pramāṇaprameyāṇām // 45 //
69,vi
athāpi manyase 'pekṣyaiva prameyān arthān pramāṇāni bhavantīti mā bhūt pūrvoktadoṣa iti kṛtvā, evaṃ te sati vyatyayaḥ <70> pramāṇaprameyāṇāṃ bhavati । pramāṇāni te prameyāṇi bhavanti prameyaiḥ sādhitatvat । prameyāṇi ca pramāṇāni bhavanti pramāṇānāṃ sādhakatvāt ।
46
70,i (ViVy_70,i_70,ii)
atha te pramāṇasiddhyā prameyasiddhiḥ prameyasiddhyā ca /
bhavati pramāṇasiddhir nāsty ubhayasyāpi te siddhiḥ // 46 //
70,ii
atha manyase pramāṇasiddhyā prameyasiddhir bhavati pramāṇāpekṣatvāt prameyasiddhyā ca pramāṇasiddhir bhavati prameyāpekṣatvād iti, evaṃ te saty ubhayasyāpi siddhir na bhavati । kiṃ kāraṇam ।
47
70,iii (ViVy_70,iii_70,iv)
sidhyanti hi pramāṇair yadi prameyāṇi tāni tair eva /
sādhyāni ca prameyais tāni kathaṃ sādhayiṣyanti // 47 //
70,iv
yadi hi pramāṇaiḥ prameyāṇi sidhyanti tāni ca pramāṇāni tair eva prameyaiḥ sādhayitavyāni nanv asiddheṣu prameyeṣu kāraṇasyāsiddhatvād asiddhāni kathaṃ sādhayiṣyanti prameyāṇi ।
48
70,v (ViVy_70,v_70,vi)
sidhyanti ca prameyair yadi pramāṇāni tāni tair eva /
sādhyāni ca pramāṇais tāni kathaṃ sādhayiṣyanti // 48 //
70,vi
yadi ca prameyaiḥ pramāṇāni sidhyanti tāni ca prameyāṇi tair eva pramāṇaiḥ sādhayitavyāni nanv asiddheṣu pramāṇeṣu kāraṇasyāsiddhatvād asiddhāni kathaṃ sādhayiṣyanti pramāṇāni ।
<71>
49
71,i (ViVy_71,i_71,ii)
pitrā yady utpādyaḥ putro yadi tena caiva putreṇa /
utpādyaḥ sa yadi pitā vada tatrotpādayati kaḥ kam // 49 //
71,ii
yathāpi nāma kaścit brūyāt pitrā putra utpādanīyaḥ sa ca pitā tenaiva putreṇotpādanīya iti, tatredānīṃ brūhi kena ka utpādayitavya iti । tathaiva khalu bhavān bravīti pramāṇaiḥ prameyāṇi sādhayitavyāni tāny eva ca punaḥ pramāṇāni tair eva prameyair iti, tatredānīṃ te katamaiḥ katamāni sādhayitavyāni ।
50
71,iii (ViVy_71,iii_71,iv)
kaś ca pitā kaḥ putras tatra tvaṃ brūhi tāv ubhāv api ca /
pitṛputralakṣaṇadharau yato bhavati no 'tra saṃdehaḥ // 50 //
71,iv
tayoś ca pūrvopadiṣṭayoḥ pitṛputrayoḥ kataraḥ putraḥ kataraḥ pitā । ubhāv api tāv utpādakatvāt pitṛlakṣaṇadharāv utpādyatvāc ca putralakṣaṇadharau । atra naḥ saṃdeho bhavati kataras tatra pitā kataraḥ putra iti । evam eva yāny etāni bhavataḥ pramāṇaprameyāṇi tatra katarāṇi pramāṇāni katarāṇi prameyāṇi । ubhayāny api hy etāni sādhakatvāt pramāṇāni sādhyatvāt prameyāṇi । atra naḥ <72> saṃdeho bhavati katarāṇy atra pramāṇāni katarāṇi prameyāṇīti ।
51
72,i (ViVy_72,i_72,ii)
naiva svataḥ prasiddhir na parasparataḥ parapramāṇair vā /
na bhavati na ca prameyair na cāpy akasmāt pramāṇānām // 51 //
72,ii
na svataḥ prasiddhiḥ pratyakṣasya tenaiva pratyakṣeṇa, anumānasya tenaivānumānena, upamānasya tenaivopamānena, āgamasya tenaivāgamena । nāpi parasparataḥ pratyakṣasyānumānopamānāgamaiḥ, anumānasya pratyakṣopamānāgamaiḥ, upamānasya pratyakṣānumānāgamaiḥ, āgamasya pratyakṣānumānopamānaiḥ । nāpi pratyakṣānumānopamānāgamānām anyaiḥ pratyakṣānumānopamānāgamair yathāsvam । nāpi prameyaiḥ samastavyastaiḥ svaviṣayaparaviṣayasaṃgṛhītaiḥ । nāpy akasmāt । nāpi samuccayenaiteṣāṃ kāraṇānāṃ pūrvoddiṣṭānāṃ viṃśat triṃśac catvāriṃśat ṣaṭviṃśater vā । tatra yad uktaṃ pramāṇādhigamyatvāt prameyāṇāṃ bhāvānāṃ santi ca te prameyā bhāvās tāni ca pramāṇāni yais te pramāṇaiḥ prameyā bhāvāḥ samadhigatā iti tan na ।
52
72,iii (ViVy_72,iii_73,i)
yat punar bhavatoktam —
kuśalānāṃ dharmāṇāṃ dharmāvasthāvidaś ca manyante /
kuśalaṃ janāḥ svabhāvaṃ śeṣeṣv apy eṣa viniyogaḥ // (7) // iti ।
72,iv
atra brūmaḥ —
<73>
kuśalānāṃ dharmāṇāṃ dharmāvasthāvido bruvanti yadi /
kuśalaṃ svabhāvam evaṃ pravibhāgenābhidheyaḥ syāt // 52 //
73,i
kuśalānāṃ dharmāṇāṃ dharmāvasthāvidaḥ kuśalaṃ svabhāvaṃ manyante । sa ca bhavatā pravibhāgenopadeṣṭavyaḥ syāt । ayaṃ sa kuśalaḥ svabhāvaḥ । ime te kuśalā dharmāḥ । idaṃ tatkuśalaṃ vijñānam । ayaṃ sa kuśalavijñānasvabhāvaḥ । evaṃ sarveṣām । na caitad evaṃ dṛṣṭam । tasmād yad uktaṃ yathāsvam upadiṣṭaḥ svabhāvo dharmāṇām iti tan na ।
53
73,ii (ViVy_73,ii_73,iii)
kiṃ cānyat —
yadi ca pratītya kuśalaḥ svabhāva utpadyate sa kuśalānām /
dharmāṇāṃ parabhāvaḥ svabhāva evaṃ kathaṃ bhavati // 53 //
73,iii
yadi ca kuśalānāṃ dharmāṇāṃ svabhāvo hetupratyayasāmagrīṃ pratītyotpadyate sa parabhāvād utpannaḥ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ kathaṃ svabhāvo bhavati । evam evākuśalaprabhṛtīnām । tatra yad uktaṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ kuśalaḥ svabhāvo 'py upadiṣṭaḥ, evam akuśalādīnāṃ cākuśalādir iti tan na ।
54
73,iv (ViVy_73,iv_74,i)
kiṃ cānyat —
<74>
atha na pratītya kiṃcit svabhāva utpadyate sa kuśalānām /
dharmāṇām evaṃ syād vāso na brahmacaryasya // 54 //
74,i
atha manyase na kiṃcit pratītya kuśalānāṃ dharmāṇāṃ kuśalaḥ svabhāva utpadyate, evam akuśalānāṃ dharmāṇām akuśalaḥ, avyākṛtānām avyākṛta iti, evaṃ saty abrahmacaryavāso bhavati । kiṃ kāraṇam । pratītyasamutpādasya hy evaṃ sati pratyākhyānaṃ bhavati । pratītyasamutpādasya pratyākhyānāt pratītyasamutpādadarśaṇapratyākhyānaṃ bhavati । na hy avidyamānasya pratītyasamutpādasya darśanam upapadyamānaṃ bhavati । asati pratītyasamutpādadarśane dharmadarśanaṃ na bhavati । uktaṃ hi bhagavatā yo hi bhikṣavaḥ pratītyasamutpādaṃ paśyati sa dharmaṃ paśyatīti । dharmadarśanābhāvād brahmacaryavāsābhāvaḥ ।
74,ii (ViVy_74,ii)
athavā pratītyasamutpādapratyākhyānād duḥkhasamudayapratyākhyānaṃ bhavati । pratītyasamutpādo hi duḥkhasya samudayaḥ । duḥkhasamudayasya pratyākhyānād duḥkhapratyākhyānaṃ bhavati । asati hi samudaye tat kuto duḥkhaṃ samudeṣyati । duḥkhapratyākhyānāt samudayapratyākhyānāc ca duḥkhanirodhasya pratyākhyānaṃ bhavati । asati hi duḥkhasamudaye kasya prahāṇān nirodho bhaviṣyati । asati hi duḥkhasamudaye kasya prahāṇān nirodho bhaviṣyati । 〈duḥkhanirodhapratyākhyānān mārgasya pratyākhyānaṃ bhavati ।〉 asati hi duḥkhanirodhe kasya prāptaye mārge bhaviṣyati duḥkhanirodhagāmī । evaṃ caturṇām āryasatyānām abhāvaḥ । teṣām abhāvāc chrāmaṇyaphalābhāvaḥ । <75> satyadarśanāc chrāmaṇyaphalāni hi samadhigamyante । śrāmaṇyaphalānām abhāvād abrahmacaryavāsa iti ।
55
75,i (ViVy_75,i_75,ii)
kiṃ cānyat —
nādharmo dharmo vā saṃvyavahārāś ca laukikā na syuḥ /
nityāś ca sasvabhāvāḥ syur nityatvād ahetumataḥ // 55 //
75,ii
evaṃ sati pratītyasamutpādaṃ pratyācakṣāṇasya bhavataḥ ko doṣaḥ prasajyate । dharmo na bhavati । adharmo na bhavati । saṃvyavahārāś ca laukikā na bhavanti । kiṃ kāraṇam । pratītyasamutpannaṃ hy etat sarvam asati pratītyasamutpāde kuto bhaviṣyati । api ca sasvabhāvo 'pratītyasamutpanno nirhetuko nityaḥ syāt । kiṃ kāraṇam । nirhetukā hi bhāvā nityāḥ । sa eva cābrahmacaryavāsaḥ prasajyeta । svasiddhāntavirodhaś ca । kiṃ kāraṇam । anityā hi bhagavatā sarve saṃskārā nirdiṣṭāḥ । te sasvabhāvanityatvān nityā hi bhavanti ।
56
75,iii (ViVy_75,iii_76,i)
evam akuśaleṣv avyākṛteṣu nairyāṇikādiṣu ca doṣaḥ /
tasmāt sarvaṃ saṃskṛtam asaṃskṛtaṃ te bhavaty eva // 56 //
<76>
76,i
yaś caiṣa kuśaleṣu dharmeṣu nirdiṣṭaḥ kalpaḥ sa evākuśaleṣu, sa evāvyākṛteṣu, sa eva nairyāṇikaprabhṛtiṣu । tasmāt te sarvam idaṃ saṃskṛtam asaṃskṛtaṃ saṃpadyate । kiṃ kāraṇam । hetau hy asaty utpādasthitibhaṅgā na bhavanti । utpādasthitibhaṅgeṣv asatsu saṃskṛtalakṣaṇābhāvāt sarvaṃ saṃskṛtam asaṃskṛtaṃ saṃpadyate । tatra yad uktaṃ kuśalādīnāṃ bhāvānāṃ svabhāvasadbhāvād aśūnyāḥ sarvabhāvā iti tan na ।
57
76,ii (ViVy_76,ii_76,iv)
yat punar bhavatoktam —
yadi ca na bhavet svabhāvo dharmāṇāṃ niḥsvabhāva ity eva /
nāmāpi bhaven naivaṃ nāma hi nirvastukaṃ nāsti // (9) // iti ।
76,iii
atra brūmaḥ —
yaḥ sadbhūtaṃ nāmātra brūyāt sasvabhāva ity evam /
bhavatā prativaktavyo nāma brūmaś ca na vayaṃ tat // 57 //
76,iv
yo nāmātra sadbhūtaṃ brūyāt sasvabhāva iti sa bhavatā prativaktavyaḥ syāt । yasya sadbhūtaṃ nāma svabhāvasya । tasmāt tenāpi svabhāvena sadbhūtena bhavitavyam । na hy asadbhūtasya svabhāvasya sadbhūtaṃ nāma bhavatīti । na punar vayaṃ nāma sadbhūtaṃ brūmaḥ । tad api hi bhāvasvabhāvasyā<77>bhāvān nāma niḥsvabhāvam, tasmācchūnyam, śūnyatvād asadbhūtam । tatra yad bhavatoktaṃ nāmasadbhāvāt sadbhūtaḥ svabhāva iti tan na ।
58
77,i (ViVy_77,i_77,ii)
kiṃ cānyat —
nāmāsad iti ca yad idaṃ tat kiṃ nu sato bhavaty utāpy asataḥ /
yadi hi sato yady asato dvidhāpi te hīyate vādaḥ // 58 //
77,ii
yac caitan nāmāsad iti tat kiṃ sato 'sato vā । yadi hi satas tan nāma yady asata ubhayathāpi pratijñā hīyate । tatra yadi tāvat sato nāmāsad iti pratijñā hīyate । na hīdānīṃ tad asad idānīṃ sat । athāsato 'sad iti nāma, asadbhūtasya nāma na bhavati । tasmād yā pratijñā nāmnaḥ sadbhūtaḥ svabhāva iti sā hīnā ।
59
77,iii (ViVy_77,iii_77,iv)
kiṃ cānyat —
sarveṣāṃ bhāvānāṃ śūnyatvaṃ copapāditaṃ pūrvam /
sa upālambhas tasmād bhavaty ayaṃ cāpratijñāyāḥ // 59 //
77,iv
iha cāsmābhiḥ pūrvam eva sarveṣāṃ bhāvānāṃ vistarataḥ śūnyatvam upapāditam । tatra prāṅ nāmno 'pi śūnyatvam uktam । sa bhavān aśūnyatvaṃ parigṛhya parivṛtto vaktuṃ yadi bhāvānāṃ <78> svābhāvo na syād asvabhāva iti nāmāpīdaṃ na syād iti tasmād apratijñopālambho 'yaṃ bhavataḥ saṃpadyate । na hi vayaṃ nāma sadbhūtam iti brūmaḥ ।
60
78,i (ViVy_78,i_78,iii)
yat punar bhavatoktam —
atha vidyate svabhāvaḥ sa ca dharmāṇāṃ na vidyate tasmāt /
dharmair vinā svabhāvaḥ sa yasya tad yuktam upadeṣṭum // (10) // iti ।
78,ii
atra brūmaḥ —
atha vidyate svabhāvaḥ sa ca dharmāṇāṃ na vidyata itīdam /
āśaṅkitaṃ yad uktaṃ bhavaty anāśaṅkitaṃ tac ca // 60 //
78,iii
na hi vayaṃ dharmāṇāṃ svabhāvaṃ pratiṣedhayāmo dharmavinirmuktasya vā kasyacid arthasya svabhāvam abhyupagacchāmaḥ । nanv evaṃ sati ya upālambho bhavato yadi dharmā niḥsvabhāvāḥ kasya khalv idānīm anyasyārthasya dharmavinirmuktasya svabhāvo bhavati sa yuktam upadeṣṭum iti dūrāpakṛṣṭam evaitad bhavati, upālambho na bhavati ।
61
78,iv (ViVy_78,iv_79,i)
yat punar bhavatoktam —
sata eva pratiṣedho nāsti ghaṭo geha ity ayaṃ yasmāt /
dṛṣṭaḥ pratiṣedho 'yaṃ sataḥ svabhāvasya te tasmāt // (11) // iti ।
78,v
atra brūmaḥ —
sata eva pratiṣedho yadi śūnyatvaṃ nanu prasiddham idam /
<79>
pratiṣedhayate hi bhavān bhāvānāṃ niḥsvabhāvatvam // 61 //
79,i
yadi sata eva pratiṣedho bhavati nāsato bhavāṃś ca sarvabhāvānāṃ niḥsvabhāvatvaṃ pratiṣedhayati, nanu prasiddhaṃ sarvabhāvānāṃ niḥsvabhāvatvam । tvadvacanena pratiṣedhasadbhāvān niḥsvabhāvatvasya ca sarvabhāvānāṃ pratiṣiddhatvāt prasiddhā śūnyatā ।
62
79,ii (ViVy_79,ii_79,iii)
pratiṣedhayase 'tha tvaṃ śūnyatvaṃ tac ca nāsti śūnyatvam /
pratiṣedhaḥ sata iti te nanv eṣa vihīyate vādaḥ // 62 //
79,iii
atha pratiṣedhayasi tvaṃ sarvabhāvānāṃ niḥsvabhāvatvaṃ śūnyatvaṃ nāsti tac ca śūnyatvam, yā tarhi te pratijñā sataḥ pratiṣedho bhavati nāsata iti sā hīnā ।
63
79,iv (ViVy_79,iv_79,v)
kiṃ cānyat —
pratiṣedhayāmi nāhaṃ kiṃcit pratiṣedhyam asti na ca kiṃcit /
tasmāt pratiṣedhayasīty adhilaya eṣa tvayā kriyate // 63 //
79,v
yady ahaṃ kiṃcit pratiṣedhayāmi tatas tad api tvayā yuktam eva vaktuṃ syāt । na caivāhaṃ kiṃcit pratiṣedhayāmi, yasmān na <80> kiṃcit pratiṣeddhavyam asti । tasmāc chūnyeṣu sarvabhāveṣv avidyamāne pratiṣedhye pratiṣedhe ca pratiṣedhayasīty eṣa tvayāprastuto 'dhilayaḥ kriyata iti ।
64
80,i (ViVy_80,i_80,iii)
yat punar bhavatoktam —
atha nāsti sa svabhāvaḥ kiṃ nu pratiṣidhyate tvayānena /
vacanenarte vacanāt pratiṣedhaḥ sidhyate hy asataḥ // (12) // iti ।
80,ii
atra brūmaḥ —
yac cāharte vacanād asataḥ pratiṣedhavacanasiddhir iti /
atra jñāpayate vāg asad iti tan na pratinihanti // 64 //
80,iii
yac ca bhavān bravīti, ṛte 'pi vacanād asataḥ pratiṣedhaḥ prasiddhaḥ, tatra kiṃ niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā ity etat tvadvacanaṃ karotīti, atra brūmaḥ । niḥsvabhāvāḥ sarvabhāvā ity etat khalu vacanaṃ na niḥsvabhāvān eva sarvabhāvān karoti । kiṃ tv asati svabhāve bhāvā niḥsvabhāvā iti jñāpayati । tad yathā kaścid brūyād avidyamānagṛhe devadatte 'sti gṛhe devadatta iti । tatrainaṃ kaścit pratibrūyān nāstīti । na tadvacanaṃ <81> devadattasyāsadbhāvaṃ karoti kiṃ tu jñāpayati kevalam asaṃbhavaṃ gṛhe devadattasya । tadvan nāsti svabhāvo bhāvānām ity etad vacanaṃ na bhāvānāṃ niḥsvabhāvatvaṃ karoti kiṃ tu sarvabhāveṣu svabhāvasyābhāvaṃ jñāpayati । tatra yad bhavatoktaṃ kim asati svabhāve nāsti svabhāva ity etad vacanaṃ karoti, ṛte 'pi vacanāt prasiddhaḥ svabhāvasyābhāva iti tan na yuktam ।
65
81,i (ViVy_81,i_81,ii)
anyac ca —
bālānām iva mithyā mṛgatṛṣṇāyāṃ yathājalagrāhaḥ /
evaṃ mithyāgrāhaḥ syāt te pratiṣedhyato hy asataḥ // (13) //
ityādayo yā punaś catasro gāthā bhavatoktā atra brūmaḥ —
mṛgatṛṣṇādṛṣṭānte yaḥ punar uktas tvayā mahāṃś carcaḥ /
tatrāpi nirṇayaṃ śṛṇu yathā sa dṛṣṭānta upapannaḥ // 65 //
81,ii
ya eva tvayā mṛgatṛṣṇādṛṣṭānte mahāṃś carca uktas tatrāpi yo nirṇayaḥ sa śrūyatāṃ yathopapanna eṣa dṛṣṭānto bhavati ।
66
81,iii (ViVy_81,iii_82,i)
sa yadi svabhāvataḥ syād grāho na syāt pratītya saṃbhūtaḥ /
<82>
yaś ca pratītya bhavati grāho nanu śūnyatā saiva // 66 //
82,i
yadi mṛgatṛṣṇāyāṃ sa yathājalagrāhaḥ svabhāvataḥ syān na syāt pratītyasamutpannaḥ । yato mṛgatṛṣṇāṃ ca pratītya viparītaṃ ca darśanaṃ pratītyāyoniśomanaskāraṃ ca pratītya syād udbhūto 'taḥ pratītyasamutpannaḥ । yataś ca pratītyasamutpanno 'taḥ svabhāvataḥ śūnya eva । yathā pūrvam uktaṃ tathā ।
67
82,ii (ViVy_82,ii_82,iii)
kiṃ cānyat —
yadi ca svabhāvataḥ syād grāhaḥ kas taṃ nivartayed grāham /
śeṣeṣv apy eṣa vidhis tasmād eṣo 'nupālambhaḥ // 67 //
82,iii
yadi ca mṛgatṛṣṇāyāṃ jalagrāhaḥ svabhāvataḥ syāt ka eva taṃ vinivartayet । na hi svabhāvaḥ śakyo vinivartayituṃ yathāgner uṣṇatvam apāṃ dravatvam ākāśasya nirāvaraṇatvam । dṛṣṭaṃ cāsya vinivartanam । tasmāc chūnyasvabhāvo grāhaḥ । yathā caitad evaṃ śeṣeṣv api dharmeṣv eṣa kramaḥ pratyavagantavyo grāhyaprabhṛtiṣu pañcasu । tatra yad bhavatoktaṃ ṣaṭkabhāvād aśūnyāḥ sarvabhāvā iti tan na ।
68
82,iv (ViVy_82,iv_83,i)
yat punar bhavatoktam —
hetoś ca te na siddhir naiḥsvābhāvyāt kuto hi te hetuḥ /
nirhetukasya siddhir na copapannāsya te 'rthasya // (17) // iti
82,v
atra brūmaḥ —
<83>
etena hetvabhāvaḥ pratyuktaḥ pūrvam eva sa samatvāt /
mṛgatṛṣṇādṛṣṭāntavyāvṛttividhau ya uktaḥ prāk // 68 //
83,i
etena cedānīṃ carcena pūrvoktena hetvabhāvo 'pi pratyukto 'vagantavyaḥ । ya eva hi carcaḥ pūrvasmin hetāv uktaḥ ṣaṭkapratiṣedhasya sa evehāpi carcayitavyaḥ ।
69
83,ii (ViVy_83,ii_83,iv)
yat punar bhavatoktam —
pūrvaṃ cet pratiṣedhaḥ paścāt pratiṣedhyam ity anupapannam /
paścāc cānupapanno yugapac ca yataḥ svabhāvaḥ san // (20) // iti ।
83,iii
atra brūmaḥ —
yas traikālye hetuḥ pratyuktaḥ pūrvam eva sa samatvāt /
traikālyapratihetuś ca śūnyatāvādināṃ prāptaḥ // 69 //
83,iv
ya eva hetus traikālye pratiṣedhavācī sa uktottaraḥ pratyavagantavyaḥ । kasmāt । sādhyasamatvāt । tathā hi tvadvacanena pratiṣedhas traikālye 'nupapannapratiṣedhavat sa pratiṣedhyo 'pi । tasmāt pratiṣiddha iti tan na । yas trikālapratiṣedhavācī hetur eṣa eva śūnyatāvādināṃ prāptaḥ sarvabhāvasvabhāvapratiṣedhakatvān na bhavataḥ ।
<84>
84,i (ViVy_84,i)
atha vā katham etad uktottaram —
pratiṣedhayāmi nāhaṃ kiṃcit pratiṣedhyam asti na ca kiṃcit /
tasmāt pratiṣedhayasīty adhilaya eṣa tvayā kriyate // (63) // iti ।
iti pratyuktam । atha manyase triṣv api kāleṣu pratiṣedhaḥ siddhaḥ, dṛṣṭaḥ pūrvakālīno 'pi hetuḥ, uttarakālīno 'pi, yugapatkālīno 'pi hetuḥ, tatra pūrvakalīno hetur yathā pitā putrasya, paścātkālīno yathā śiṣya ācāryasya, yugapatkālīno yathā pradīpaḥ prakāśasyety atra brūmaḥ । na caitad evam । uktā hy etasmiṃ krame trayaḥ pūrvadoṣāḥ । api ca yady evam, pratiṣedhasadbhāvas tvayābhyupagamyate pratijñāhāniś ca te bhavati । etena krameṇa svabhāvapratiṣedho 'pi siddhaḥ ।
70
84,ii (ViVy_84,ii_84,iii)
prabhavati ca śūnyateyaṃ yasya prabhavanti tasya sarvārthāḥ /
prabhavati na tasya kiṃcin na prabhavati śūnyatā yasya // 70 //
84,iii
yasya śūnyateyaṃ prabhavati tasya sarvārthā laukikalokottarāḥ prabhavanti । kiṃ kāraṇam । yasya hi śūnyatā prabhavati tasya pratītyasamutpādaḥ prabhavati । yasya pratītyasamutpādaḥ prabhavati tasya catvāry āryasatyāni prabhavanti । yasya catvāry āryasatyāni prabhavanti tasya śrāmaṇyaphalāni bhavanti, sarva<85>viśeṣādhigamāḥ prabhavanti । yasya sarvaviśeṣādhigamāḥ prabhavanti tasya trīṇi ratnāni buddhadharmasaṃghāḥ prabhavanti । yasya pratītyasamutpādaḥ prabhavati tasya dharmo dharmahetur dharmaphalaṃ ca prabhavanti, tasyādharmo 'dharmahetur adharmaphalaṃ ca prabhavanti । yasya dharmādharmau dharmādharmahetū dharmādharmaphale ca prabhavanti । tasya kleśaḥ kleśasamudayaḥ kleśavastūni ca prabhavanti । yasyaitat sarvaṃ prabhavati pūrvoktaṃ tasya sugatidurgativyavasthā sugatidurgatigamanaṃ sugatidurgatigāmī mārgaḥ sugatidurgativyatikramaṇaṃ sugatidurgativyatikramopāyaḥ sarvasaṃvyavahārāś ca laukikā vyavasthāpitāḥ । svayam adhigantavyā anayā diśā kiṃcic chakyaṃ vacanenopadeṣṭum iti ।
conclusion
85,i (ViVy_85,i)
bhavati cātra —
yaḥ śūnyatāṃ pratītyasamutpādaṃ madhyamāṃ pratipadaṃ ca /
ekārthāṃ nijagāda praṇamāmi tam apratimabuddham //
iti kṛtir iyam ācāryanāgārjunapādānām ।